Skolas vecais korpuss tika uzcelts 1862.gadā kā Vecpiebalgas draudzes skolas jaunā ēka. Visus izdevumus pilnībā sedza draudzes locekļi, un darbu rīkošanā galvenie nopelni pienācās baznīcas priekšniekam Augustam Hāgemeisteram. Ēkas iesvētīšana notika tikai 1864.gada novembra vidū, jo divus gadus tajā noritēja iekšējā apdare. Salīdzinot ar citām tā laika lauku skolām, ēka bija impozanta. Tā bija balti krāsota, ar balkonu, kas balstījās uz kolonnām. Fasādes pusē starp 1.stāvu un 2.stāvu bija piestiprinātas plāksnītes ar to Vecpiebalgas sabiedrisko darbinieku vārdiem, kas veicinājuši skolas celtniecību un attīstību.

Telpu ziņā ēka krietni pārsniedza savu priekšteci, un šis neredzētais plašums deva skolai iespēju strauji attīstīties. Skolā tika atvērta augstākā klase (beidzēji varēja cerēt uz tiesībām iestāties ģimnāzijā), ko no 1873.gada līdz 1875.gadam vadīja Atmodas laikmeta simbols – Kronvaldu Atis. Šeit pastāvīgi notika vietēja rakstura skolotāju sapulces un vairākas Cēsu apriņķa skolotāju sapulces, un Kronvaldu Atis 1874.gadā Vecpiebalgā vadīja pirmos skolotāju kursus. 19.gadsimta otrajā pusē Vecpiebalgas draudzes skola piedzīvoja uzplaukumu un kļuva arī par nozīmīgu kultūras centru plašā apkaimē. 1869.gada 26.martā te tika dibināta Vecpiebalgas Dziedāšanas un lasīšanas biedrība (vēlākā Labdarības biedrība). Te regulāri notika kora mēģinājumi, sapulces, tējas vakari un teātra izrādes, kas turpinājās līdz Labdarības biedrības nama (tagad – kultūras nams) uzcelšanai 1887.gadā. 

1905.gada 3.decembrī vietējie revolucionāri no skolas ēkas, kas tolaik atradās pašā lielceļa malā, uzbruka muižnieku grupai, kura zaldātu pavadībā devās uz Cēsīm. Pēc vairāku stundu apšaudes skolas logos visas rūtis bija izšautas, telpās stipra pulvera smaka, grīdas pārklātas ar biezu putekļu kārtu, podiņu krāsnīs, sienās un durvīs caurums pie cauruma, bet ēkas sienām apmetums gabaliem nodauzīts nost. Vēstures avotos šī sadursme tiek saukta par Vecpiebalgas kauju. Šī notikuma dēļ 1906.gada 6.janvārī Vecpiebalgā ieradās soda ekspedīcija grāfa Grabes vadībā un skolas ēku uzspridzināja. Pēc spridzināšanas puse no lielās un skaistās skolas ēkas un tās inventārs gulēja drupās. Turpmāk Vecpiebalgas draudzes skolas mācības notika Labdarības biedrības namā, bet no 1920.gada skola kā Vecpiebalgas II pakāpes pamatskola darbojās Vecpiebalgas pilī Inešos.

1931.gadā tika pieņemts lēmums atjaunot sagrauto draudzes skolas ēku. Tika novāktas drupas un sākās celtniecība, bet naudas trūkuma dēļ darbi drīz apstājās. Ēkas atjaunošana atsākās tikai 1935.gadā.  Sākotnēji bija paredzēts tajā izvietot divgadīgu arodskolu  40 meitenēm, tomēr 1940.gada rudenī skola tika atvērta kā nepilnā (septiņu klašu) vidusskola. Skolas atklāšanas svinībās piedalījās arī dzejnieks Kārlis Skalbe.

Pēckara gados skolēnu skaitam pieaugot, 1951.gadā tika uzņemtas vidusskolas klases. 1958.gada vasarā ēkas 3.stāvā tika demontētas divas kapitāli būvētās akmens sienas, lai paplašinātu skolas zāli, bet 1960.gada vasarā tika atjaunota visa skolas elektrosistēma. Vēlākajos gados skolai vairākkārt tika mainīts nosaukums un pati ēka tika paplašināta atbilstoši jauno laiku vajadzībām un prasībām, kā rezultātā pakāpeniski tapa skolas jaunais korpuss.

The post Vecpiebalgas vidusskolas vecais korpuss appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Tikšanās laikā skolas direktore Ilona Strelkova viesus iepazīstināja ar skolas vēsturi, attīstības virzieniem un ikdienas darbu. Viesiem bija iespēja apskatīt skolas ēku un mācību telpas, kā arī pārrunāt izglītības jomā aktuālo un dalīties pārdomās par mūsdienu skolas izaicinājumiem.

Šādas tikšanās ir vērtīga iespēja stiprināt sadarbību starp izglītības iestādēm, gūt jaunas idejas un iedvesmu turpmākajam darbam.

The post Pieredzes apmaiņas vizīte Vecpiebalgas vidusskolā appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Šo ēku kā dzīvojamo māju “Barackās” uzbūvēja Vecpiebalgas vidusskolas absolventa Anda Dzeņa vecaistēvs Jānis Dzenis. Lai pasargātu savu ģimeni no padomju varas represijām, viņš no šīs mājas atteicās un nodeva to skolas rīcībā.  Ēka no Barackām tika pārvesta un novietota skolas tuvumā. 1951.gadā šīs ēkas vienā galā tika iekārtoti 2 dzīvokļi skolotājiem, pārējās telpās – internāts skolēniem. 

1986.gadā, kad ekspluatācijā tika nodots jaunais skolas internāts, bijušajā internāta ēkā tika ierīkotas mācību telpas 1. – 6.klasei. 1988.gadā ēku apmūrēja ar ķieģeļiem, un domājams, ka tieši šajā laikā ēka ieguva savus nosaukumus: mazā skoliņa un sarkanā skoliņa.

20.gadsimta 90.gados, pieaugot skolēnu skaitam, 1. – 3.klasi pārvietoja uz bērnudārza ēku, bet sarkanajā skoliņā mācības turpināja 4. – 6.klašu skolēni. Savukārt 2012.gadā, skolēnu skaitam sarūkot, bet pieaugot pirmsskolas izglītības programmas audzēkņu skaitam, sākumskolas klases pārcēlās atpakaļ uz sarkano skoliņu.

2018./2019.mācību gadā visa sākumskola (1. – 6.klase) pārcēlās uz lielās skolas ēku. No tā laika sarkanā skoliņa tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām, jo ēkas tehniskais stāvoklis neļauj to izmantot mācību un audzināšanas procesam. 2025./2026.mācību gadā, noritot skolas pārbūves darbiem, sarkanajā skoliņā mājvietu rada skolas bibliotēka.

The post Sarkanā skoliņa appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Vakara gaitā absolventi ar smaidu atcerējās notikumus no savas ikdienas skolas dzīves un mācību stundām, kas radīja daudz sirsnīgu smieklu gan pašiem, gan viesiem. Noskaņu papildināja ar meiteņu, zēnu un kopīgām dejām un dziesmām, dāvājot klātesošajiem skaistus un emocionālus mirkļus.

Otrās daļās sākumā direktore veltīja absolventiem sirsnīgus ceļa vārdus. Direktores vietniece izglītības jomā pastāstīja, kā šiem jauniešiem bija veicies mācību un ārpusstundu darbā. Tika pasniegtas Vecpiebalgas vidusskolas pateicības Armandam Gulbim, Katei Ķepītei un Esterei Naprejenko.

Sveicienus 9. klasei bija sagatavojuši jauniešu deju kolektīvs “Slātaviņa” un 8. – 9. klašu deju kolektīvs “Atskabarga”, kas aicināju viņus vēl nedaudz padejot visiem kopā, izglītojamo pašpārvaldes koordinatore pasniedza pateicības par darbošanos pašpārvaldē. Savu sveicinu un nelielās dāvaniņas bija sagatavojusi arī 8. klase.

Paldies absolventiem par kopā pavadītajiem gadiem, skolotājiem – par zināšanām,  pacietību un atbalstu, bet vecākiem- par rūpēm un iedrošinājumu. Novēlām 9.klases absolventiem drosmi, neatlaidību un panākumus turpmākajās gaitās!

Foto: Valērijs Strelkovs

The post 9. klases izlaidums – skaists noslēgums un jauns sākums appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Svētku diena absolventiem sākās agrāk nekā pārējiem, jo viņi devās uz Vecpiebalgas Evaņģēliski luterisko baznīcu, kur saņēma mācītāja svētību, iedrošinājuma vārdus un vēlējumus turpmākajam dzīves ceļam.

Svinīgajā pasākuma daļā Vecpiebalgas kultūras namā 12. klasi zālē ieveda divi pirmās klases skolēni, radot īpaši sirsnīgu un aizkustinošu noskaņu gan viesiem, gan pašiem absolventiem.

Desmit jaunieši, desmit dažādi raksturi, desmitiem pārsteigumu un desmitiem atmiņu – tie ir tikai daži vārdi, kas raksturo šīs 12. klases kopīgo ceļu līdz izlaiduma dienai.

Absolventi teica sirsnīgu paldies saviem vecākiem un dāvināja viņiem pašu izveidotu grāmatu par skolas gaitām un piedzīvoto šo gadu laikā. Skola nav iedomājama bez skolotājiem un pārējiem darbiniekiem, kuri sniedz zināšanas, atbalstu, rūpes un arī ikdienas prieka devu, tāpēc pateicības vārdus absolventi veltīja arī skolotājiem un skolas darbiniekiem.

Skolas direktore un direktores vietniece mācību darbā atskatījās uz absolventu sasniegumiem un pastāstīja par viņu veikumu trīs vidusskolas gados gan mācību darbā, gan ārpusstundu aktivitātēs.

Izlaidumā tika pasniegtas pateicības un stipendijas:

• Rinalds Dzenis saņēma simtgades stipendiju;
• Renārs Melngailis saņēma Vecpiebalgas vidusskolas atzinības rakstu;
• Rinalds Dzenis, Daniels Marks Laputevs un Renārs Melngailis saņēma pateicību par teicamiem un izciliem sasniegumiem sportā.

Sveicienus 12. klasei bija sagatavojis jauniešu deju kolektīvs “Slātaviņa”. Kolektīva dejotāji aicināja esošos un bijušos dejotājus vēl pēdējo reizi dejot, izvēloties sev deju partneri no zāles. Savukārt Izglītojamo pašpārvaldes koordinatore pasniedza pateicības par darbošanos pašpārvaldē.

Izlaiduma noslēgumā izskanēja dziesma “Nekas jau nebeidzas”, kas absolventiem un skolotājiem ir īpaši tuva un nozīmīga. Klases audzinātāja Baiba Krūmiņa veltīja siltus ceļavārdus un simbolisku ceļamaizi turpmākajam dzīves posmam.

Lai jaunajiem absolventiem veiksme, drosme un neatlaidība pavada ikvienā nākamajā dzīves solī!

Foto: Valērijs Strelkovs

The post 12. klases izlaidums “Nekas jau nebeidzas” appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Vecpiebalga gadsimtiem ilgi ir bijusi izglītības un kultūras centrs, kur veidojušās spēcīgas skolu tradīcijas un augušas daudzas Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves personības. Projekta mērķis ir aktualizēt šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, padarot to pieejamu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan novada viesiem.

Projekta ietvaros pie Vecpiebalgas vidusskolas tiks izveidota tematiskā āra izstāde, kas desmit informatīvos stendos stāstīs par skolām Vecpiebalgā. Izstāde būs brīvi pieejama ikvienam interesentam visa gada garumā. Ceram, ka tā kļūs par kultūrtūrisma objektu un kalpos arī kā mācību un izziņas vide skolēniem, rosinot interesi par sava novada vēsturi un stiprinot piederības sajūtu savai skolai un dzimtajai vietai. Skolas vēsture nav tikai stāsts par pagātni – tā ir mūsu kopīgās identitātes daļa, kas iedvesmo arī nākotni. Tāpēc priecājamies par iespēju šo stāstu padarīt redzamu, pieejamu un saistošu ikvienam Vecpiebalgas iedzīvotājam un viesim.

Projekta īstenošanas laikā paredzēta izstādes atklāšana svētkos „Vecpiebalga atver durvis”, savukārt augustā tā tiks prezentēta arī Vecpiebalgas vidusskolas salidojuma dalībniekiem, dodot iespēju absolventiem un viesiem iepazīt skolas vēstures stāstu jaunā un mūsdienīgā veidā.

Paldies Cēsu novada pašvaldībai par piešķirto finansējumu! Esam pārliecināti, ka izstāde „Skolas Vecpiebalgā” kļūs par vērtīgu ieguldījumu Piebalgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

The post Atbalstīts projekts tematiskās āra izstādes „Skolas Vecpiebalgā” izveidei appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Vecpiebalgas bērnudārzu uzcēla kolhozs “Alauksts” (vadītājs – Andrejs Jurciņš), un ēku projektēja Ausma Skujiņa, kas no 1983.gada līdz 1990.gadam strādāja šajā kolhozā par arhitekti. Tas bija diennakts bērnudārzs, un tā pirmā vadītāja bija Valda Bērziņa, bet pirmās audzinātājas: Inese Kuzmane, Ilze Vilde, Anita Pizāne un Raimonda Kazāka. Sākumā bērnudārzā tika atvērtas divas grupas, bet pēc pāris mēnešiem atvēra vēl trešo.

1990.gadā bērnudārzu pievienoja Vecpiebalgas vidusskolai. Tā kā skolā pieauga skolēnu skaits, bērnudārza ēkā ierīkoja sākumskolas klases. 1. – 3.klašu skolēni šeit mācījās līdz 2012.gadam, kad klases tika pārvietotas atpakaļ uz mazo skoliņu, jo bija krietni sarucis skolēnu skaits un atbrīvojušās telpas.

2018.gadā skolu tīkla sakārtošanas rezultātā Inešu pamatskolu, ieskaitot pirmsskolas izglītības programmas grupu “Zīlītes”, pievienoja Vecpiebalgas vidusskolai. 2018./2019.mācību gadā “Zīlītes” vēl darbojās Inešu pagasta “Upmalās”, bet 2019.gada vasarā grupa tika pārvietota uz Vecpiebalgu.

Bērnudārza ēkā bez pirmsskolas darbojušās arī dažādas pagasta iestādes. Kad bērnudārzā likvidēja virtuves bloku, tā telpās 2006.gadā tika izveidota trenažieru zāle. 2013.gadā trenažieri tika pārvesti uz Inešu jauniešu un sporta centru un bijušajā virtuves blokā tika iekārtota sporta zāle pirmsskolas audzēkņiem. Līdz 2025.gada maijam ēkā darbojās arī Vecpiebalgas pagasta bibliotēka, kas jauno mājvietu rada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes ēkā. No 2026./2027.mācību gada šeit sāks darboties smilšu terapijas speciālists.

Interesanti, ka Vecpiebalgas bērnudārzam laika gaitā mainījies nosaukums – sākotnējo nosaukumu “Sprigulītis” 2002.gadā nomainīja “Mazputniņš”.

Bērnudārza kolektīvs aktīvi iesaistās vietējās kopienas dzīvē un metodiķes Agitas Šulcas vadībā ļoti mērķtiecīgi strādā pie apkārtnes labiekārtošanas un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanas, veiksmīgi piedaloties dažāda mēroga projektu konkursos. Tā tapusi, piemēram, sporta taka, āra klase un skatuvīte.

The post Vecpiebalgas bērnudārzs appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Nometnē jaunieši caur sporta un radošajām aktivitātēm, kopā ar iedvesmojošām personībām, attīstīja savu personību un pilnveidoja līderības prasmes, kā arī paplašināja redzesloku par dažādām tēmām, tai skaitā, sportu un veselību. Nometnes laikā dalībnieki ne tikai pārkāpa savas komforta zonas robežas, bet arī smēlās iedvesmu no izcilām Latvijas sporta, kultūras un mediju personībām, kopīgi veidojot atmiņas visai dzīvei.

Nometnes pirmās dienas tika veltītas Olimpiskajām vērtībām un vēsturei. Nometnes dalībniekus atklāšanā uzrunāja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, kā arī olimpieši Mārtiņš Bots un Elīna Ieva Bota. Īpašs notikums bija kino seanss “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” un iedvesmojoša saruna ar filmas režisoru Dzintaru Dreibergu.

Nometnes laikā jauniešiem notika peldēšanas nodarbība Valmieras Olimpiskā centra peldbaseinā. Saliedējot komandas garu un pārbaudot savu fizisko izturību nometnes dalībnieki devās pārgājienā maršrutā Jāņa Daliņa stadions – Pauku Priedes – Baiļi – kempings “Jaunarāji”. Pārgājiens noslēdzās ar laivošanu pa Gauju. Jaunieši aizvadīja basketbola treniņu ar komandas “Valmiera GLASS VIA” spēlētājiem Arti Ati un Dāvi Ozeru. Tāpat jaunieši viesojās golfa klubā “Avoti”, kur apguva golfa pamatus, un apmeklēja BMX muzeju, kur tikās ar olimpieti, BMX riteņbraucēju Veroniku Moniku Stūrišku.

Nometnes noslēgumā jaunieši izaicināja sevi Valmieras Sajūtu taku koku trasēs un tikās ar pludmales volejbolistu Aleksandru Samoilovu.

Personības attīstīšanai jaunieši aizvadīja improvizācijas nodarbības kopā ar itāli Francesco Pipparelli, stila meistarklasi ar Innu Bertāni, uzklausīja Pusaudžu resursu centra speciālistes sarunu par veselīgām attiecībām un personīgo robežu noteikšanu, kā arī stiprināja pašapziņu MOT trenera Pētera Maksimiva nodarbībās. Īpaša tikšanās nometnes dalībniekiem bija ar 19 gadus veco uzņēmēju, pavāru un digitālā satura veidotāju Ričardu Dimantu, kurš sniedza vērtīgus padomus par mērķtiecību mūsdienu vidē.

Nometnes noslēgumā jaunieši pārsteidza viens otru krāšņā talantu šovā un vakars aizritēja emocijām bagātā noslēguma ballītē.

Iepriekšējos gados Vecpiebalgas vidusskolu nometnē „Personības akadēmija” ir pārstāvējušas Kate Ķepīte (2023.gadā) un Luīze Spalviņa (2025.gadā).

Vairāk par nometni vari izlasīt: https://www.olimpiade.lv/projekti/personibas-akademija/ 

The post Nometne „Personības akadēmija” appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

KiVa konference norisinājās divās daļās. Pirmās daļas laikā KiVa programmas pārstāvji Julia Badger no Apvienotās Karalistes, Valentina Ibishi no Norvēģijas, Egle Havrdová no Čehija dalījās pieredzes stāstos par konkrēto valstu skolu pieredzi.

Julia Badger uzstājās ar tēmu “Lietas, kuras, mūsuprāt, zinām par bulingu, bet patiesībā nezinām. Pielāgota antibulinga programma bērniem speciālajās skolās”. Lektore iepazīstināja ar to, kas ir bulings un kas var tikai izskatīties kā bulings, bet tāds nav (iekļaujošās izglītības kontekstā).

Pārējās konferences lektores dalījās savu valstu skolu pieredzēs un pētnieciskajos datos par KiVa programmas rādītājiem šo valstu skolās, ieviešanas mehānismiem un kritērijiem, kas ietekmē efektivitāti.

Pirmās daļas noslēgumā tika apbalvotas skolas, kuras piedalījās konkursā “KiVa manā skolā!” Vecpiebalgas vidusskola ieguva Valsts kancelejas simpātijas balvu “Par sadarbības vērtības izcilu un iedvesmojošu atspoguļošanu”. Vecpiebalgas vidusskolas skolēni un darbinieki saņēma iespēju apmeklēt Valsts kanceleju.

Konferences otrajā daļā ikviens konferences dalībnieks apmeklēja divas no piedāvātajām darbnīcām, kurās bija iespēja praktiski strādāt ar konkrētiem bulinga gadījumiem un uzdot jautājumus ekspertiem. Praktiskās darbnīcas vadīja:

• Inga Pāvula;
• Katja Linnaranta, Céline Kylänpää un Anna Murgo (KiVa Starptautiskā programma, Somija);
• Julia Badger (Apvienotā Karaliste); Johanna Novak (Somija);
• Līga Bērziņa;
• Agnese Jurģīte.

Konference ikvienam dalībniekam deva iespēju paraudzīties uz KiVa programmas jēgpilnumu. Vairāku valstu pētnieciskie dati parādīja, ka kvalitatīvs un sistemātisks darbs dod augļus.

The post KiVa konference appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.

Draudzes skolas pirmsākumos telpa, kur notika mācības, skolas bērniem kalpoja arī kā ēdamā istaba un guļamistaba. Tikai 1864.gadā jaunuzceltās draudzes skolas ēkā (Vecpiebalgas vidusskolas vecais korpuss) šīm vajadzībām tika atvēlētas atsevišķas telpas – skolēnu guļamistabas un ēdamistabas atradās pagrabstāvā. Bērnu pārtikas lādītēm bija atsevišķa klētiņa, pie kuras tika uzcelta pat slimnieku istaba. Tāpat saprātīgi tika ierīkota mazgāšanās. Skolēniem, kuri bija ieradušies no tālienes, pastāvēja kopēdināšana – no bērnu vecāku savestiem produktiem skolas apkalpotāja sieva izgatavoja siltas pusdienas un katru rītu skolas kalps sagādāja novārītu karstu ūdeni tējai. Arī pēc sagrautās skolas ēkas atjaunošanas 1940.gadā skolēnu guļamtelpas bija izvietotas velvētajā pagrabstāvā, kur vienīgais apgaismošanas līdzeklis toreiz bija tauku svece ar flaneļa degli.

Tā kā Vecpiebalgas skolā arvien vēl palielinājās skolēnu skaits un 1951.gadā tika atvērtas vidusskolas klases, visās iespējamās vietās, arī pagrabstāvā, nācās iekārtot klašu telpas. Tad internāts tika ierīkots ēkā, kas tika pārvesta no kādas saimniecības un novietota netālu no skolas. 19.gs. II pusē vecā internāta ēka tika pārbūvēta un iekārtotas jaunas telpas “Smeiļos”. Internātam un skolotāju dzīvokļiem tika īrētas istabas arī “Ceriņos”. 1960.gada vasarā skola lietošanā ieguva arī “Kūrēnu” un ”Jaunviesturu” mājas (interesants fakts – līdzšinējo iedzīvotāju pretestības dēļ šīs lietas tika izskatītas pat Augstākajā tiesā, bet abos gadījumos lēmums bija labvēlīgs skolai). Vēlāk “Ceriņos” tika izbūvēts 2.stāvs, kapitāli tika pārbūvēta skolotāju māja “Smeiļos” un turpat, bijušajā ratnīcā, ierīkotas jaunas internāta telpas. 

Tā kā internāta istabiņas bija šauras un nebija nodrošināti nepieciešamie sanitārie apstākļi, skolas direktorei Marijai Supei izdevās vienoties ar kolhoza “Alauksts” vadītāju Andreju Jurciņu par skolas kopmītņu celšanu. Projektu izstrādāja arhitekte Ausma Skujiņa, bet celtniecības darbus vadīja inženieris Aigars Bauers. Skolas kopmītnes uzcēla ļoti īsā laikā – 1985.gada novembrī darbi tika sākti, bet jau 1986.gada 1.septembrī notika kopmītņu atklāšana, kad Andrejs Jurciņš kopmītņu atslēgas svinīgi pasniedza skolas direktorei.

Skolas kopmītnēm ir 3 stāvi, un tās bija paredzētas 110 audzēkņiem. Sākotnēji labā spārna 1.stāvā tika ierīkoti darbmācību kabineti meitenēm un zēniem, ķīmijas klase un laboratorija, kreisā spārna 1.stāvā – atradās dušas un saimnieciskās telpas. 2. – 3.stāvā pa blokiem bija iekārtotas istabiņas. Katrā blokā 2 istabiņas, kopēja neliela priekštelpa un sanitārais mezgls. Skolēniem bija pieejama arī koplietojama virtuve, atpūtas telpa un mācību telpa. 

Skolēnu un klašu skaitam sarūkot, kopmītņu labā spārna telpas pakāpeniski tika atvēlētas uzņēmējiem un pašvaldības vajadzībām. Šeit pastāvīgo mājvietu radis jauniešu iniciatīvas centrs “Balgas strops”, pagasta audēju kopa “Vēverīšas” un frizētava. Savukārt kreisais spārns saglabājis sākotnējās funkcijas. Pakāpeniski istabiņās tiek veikts kapitālremonts – šobrīd izremontēti jau 3 bloki. 

Pēc Inešu pamatskolas pievienošanas 2018.gadā kopmītnēs tika ierīkotas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” nodarbību telpas. Pēc skolas pārbūves ar 2026./2027.mācību gadu tās aizņems bēniņu stāvu (izstāžu zāle) un 3. stāvu. Savukārt 1.stāva visas telpas tiks nodotas “Balgas stropa” vajadzībām.

The post Skolas kopmītnes appeared first on Vecpiebalgas vidusskola.