Gandrīz kā apbalvojums par veiksmīgu mācību gada noslēgumu mūsu mākslas programmas audzēkņiem bija skolotājas Ivetas rūpīgi izplānotā ekskursija. Dienas sākumā apmeklējām “Neoniju” Valmierā – spilgtu un iespaidīgu fantāziju zemi, kas pārsteidza ar dažādu materiālu, krāsu un gaismas saspēli.

Tālāk devāmies uz Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu, kur mūs ļoti sirsnīgi uzņēma. Šī ir skola, kur pārbaudītas tradīcijas lieliski savijas ar mūsdienu jauninājumiem un tehnoloģijām. Iepazinām piecas profesionālās vidējās izglītības programmas – produktu, interjera, grafikas, audiovizuālās komunikācijas un apģērbu dizaina nodaļas. Mums bija iespēja ielūkoties mācību telpās, aprunāties ar audzēkņiem un aplūkot gan pabeigtos, gan procesā esošos darbus. Tā bija vērtīga pieredze un ieskats nākamajā izglītības posmā, par kuru interesi izrādīja vairāki mūsu audzēkņi – par to patiesi priecājamies!

Atstājot lietus mākoņus aiz muguras, kopā ar saules stariem un gleznaini mākoņainām debesīm nonācām pie Veczemju klintīm Baltijas jūras krastā. Nerātnais vējš netraucēja ne izskriet pa pludmali, ne izbaudīt jūras tuvumu, ne ļauties radošajam procesam – plenēram. Katrs atrada savu aizvēja stūrīti, no kurienes pētīt iespaidīgos smilšakmens veidojumus, klausīties viļņu spēlē un zīmēt piekrastes ainavas.

Ekskursijas noslēgumā apmeklējām vēsturisko un skaisto Ruckas muižu Cēsīs, kas, pateicoties kultūrizglītības programmai “Latvijas Skolas soma”, piedāvā skolēniem unikālu multimediālu piedzīvojumu, kur mūsdienu tehnoloģijas ļauj sajust mākslas un mūzikas mijiedarbību. Mēs izvēlējāmies mākslinieces Baibas Feoktistovas dzīvespriecīgo izstādi “Manas iedvesmas dārzi”, kas saplūda ar Mocarta, Baha, Šopēna un Bizē mūziku – tas piešķīra izstādei vēl dziļāku emocionālo noskaņu. Tas bija patiesi iedvesmojoši – redzēt, kā māksla atdzīvojas!

Turpinājumā mūs sagaidīja pārsteigums – iespēja iepazīt muižas vēsturi, sadzirdēt nākotnes plānus kopā ar tās enerģisko saimnieku. Aplūkojām romantiski iekārtotās muižas telpas, mākslinieces Baibas Feoktistovas oriģināldarbus un dzirdējām pat kādu spoku stāstu. Vēl viena neplānota aktivitāte – dalība picu cepšanā pašā muižas virtuvē, kur savā goda vietā atrodas no Itālijas atceļojusī Toskanas picu krāsns. Mēs uzzinājām, ka tajā temperatūra sasniedz 400 grādus, un gardās picas top vien pusotru minūti! Saimnieks vēlas muižā radīt Itālijas atmosfēru – ar brīvības sajūtu, sirsnību, aromātiskiem vīniem un izcilu ēdienu. Mēs jutāmies īpaši – paldies par šo pieredzi! Atpakaļceļā baudījām muižas saimnieka dāvanu – divas svaigi ceptas, sulīgas picas Toskānas gaumē.

Šī ekskursija bija ne tikai izzinoša un izglītojoša, bet arī iedvesmojoša un radoša. Tā deva iespēju būt mākslā, dabā, mūzikā, kulinārijā un citos radošos procesos, kā arī, kopā ar domubiedriem, atklāt jaunas idejas nākamajiem darbiem.