Tā kā daudzu kolēģu atmiņā iespiedies darbinieku jaukais brauciens uz jūru 2019.gada maijā pēc veiksmīgas skolas akreditācijas, arī šoreiz pēc labi padarīta darba (lasi– skolas akreditācijas) vēlējāmies sevi palutināt ar kopā būšanu pie jūras.

Šoreiz izvēlējāmies doties uz Saulkrastiem – no Zvejniekciema Skultes ostas mērojam vairāk nekā 6 km garu pārgājienu gar jūras krastu. Un jūra mums bija sarūpējusi pārsteigumu – aptuveni 1 km garumā jūras krasta seklajā ūdenī gozējās gulbju bari, kas nesteidzīgi baudīja pavasara peldi. Pārbaudījumu mūsu vienotībai un izturībai bija sarūpējusi Ķīšupe, kurai vajadzēja tikt pāri, lai mērotu pārgājienu liedagā. Bet aukstais upītes ūdens nenobiedēja ne mūsu puišus – Ansi, Reini un Jāni -, ne arī Baibu Bērziņu, kas pašaizliedzīgi palīdzēja kolēģiem sausām kājām tikt upītei otrā krastā. Pēc garā un nomierinošā pārgājiena priecājāmies par gardām pusdienām Saulkrastu sporta un ģimeņu centra kafejnīcā.

Saulkrastos apmeklējām mūsu novadnieka Reiņa Kaudzītes vasaras māju un klausījāmies Saulkrastu Kultūras centra krājumu glabātājas Ilvas Erkmanes sarūpēto stāstījumu par Reini un Karlīni Damrozi, kā arī Matīsa Kaudzītes atmiņas par brāli Reini, ko ierunājis Valmieras Drāmas teātra aktieris Krišjānis Salmiņš. Paviesojāmies Pēterupes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur mūs sirsnīgi sagaidīja Solvita un Ivo Pavloviči, kas pirms daudziem gadiem sludināja Vecpiebalgā.

Pēdējais apskates objekts bija Baltā kāpa, kur baudījām pikniku, nesteidzīgas pastaigas pa izveidotajām takām un liedagā, bet drosmīgākie arī nopeldējās.