Latvijas skolas soma – filmas mācību gada noslēguma svētkiem

Maijā 1. – 5.klašu skolēni noskatījās Latvijas skolas somas piedāvātās filmas ,,Dusmu kule” un ,,Zelta Pavasaris”, kurā bija apvienotas piecas filmiņas.

Filmā ,,Dusmukule” divi zēni atrod kādu neparastu plastmasas maisiņu ar norautu rokturi. Izrādās, tas ir dzīvs, kustīgs un pikts, jo kļuvis nevienam nederīgs. Dusmukule kopā ar abiem puišiem cenšas atrast jaunu dzīves jēgu un pielietojumu daudziem citiem cilvēku izlietotajiem plastmasas maisiņiem, kas aiz bezdarbības kļuvuši par īstiem huligāniem.

Animācijas filmu programmā ,, Zelta Pavasaris” skolēni varēja redzēt filmas:

,,Grieķijas dārgumi” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa),

,,Rezgalības 2” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa),

,,Pavasaris Vārnu ielā” (studija Atom Art),

,,Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” (studija Rija),

,,Putnubūris” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa).

Skolēnu atsauksmes:

2.klases skolēni pārrunās secināja, ka vislabāk patika “Dusmukule”. Daudzas lietas var izmantot vairākkārt, jo nevienam negribas īsu mūžu. Tā arī var ietaupīt ģimenes budžetu. Skolēni uzzināja kā pareizi salocīt maisiņu, lai tie neaizņem daudz vietas atvilktnē un būtu atkārtoti izmantojami.

3.klases un 4.klases skolēniem ļoti patika visas „Skolas somas” piedāvātās filmas. Vislabāk patika ,,Dusmukule”, kurā pamācīja, ka plastmasas maisiņus var salocīt un lietot vēlreiz. Smieklīga filmiņa bija „Resgalības”, kura visus uzjautrināja un pamācīja, ka nevajag darīt blēņas.

1.klases skolēniem vislabāk patika filma ,,Zelta uzvedības skola — galda kultūra”.

Patika, jo

  • kā pareizi jāuzvedas un jāsēž pie galda
  • kā un kur jāliek galda piederumi- uzklājot galdu
  • kurā rokā jātur dakša, karote un nazis
  • kāpēc pieklājīgi jāēd un kā pieklājīgi jāuzvedas, lai citiem nenāktu smiekli par nepieklājīgu uzvedību pie galda un vēl lai citiem nebūtu neērti
  • kā jāliek galda piederumi uz šķīvja, ja ir paēdis
  • kā pareizi izmantot salveti un kur salvete ir jāklāj
  • kā jāprot pieklājīgi atteikties, ja nevēlas kaut ko ēst

Šo filmu ieteiktu citiem noskatīties, lai apgūtu galda kultūras labās manieres, jo šī filma māca galda kultūru.

5.klases skolēni pēc Skolas somas multfilmu noskatīšanās balsoja par tām, kuras patika vislabāk.

  1. vieta – multfilma ,,Resgalības 2”.

Skolēni atzīst, ka šī ir smieklīga multfilma par palaidnībām un iesaka to noskatīties citiem, jo tā ir smieklīga, interesanta”, krāsaina, ar interesantām skaņām un uzlabo garastāvokli.

  1. vieta – multfilma ,,Putnu būris”.

Skolēnuprāt, šī ir interesanta multfilma, kas pamāca izpalīdzēt citiem, saudzēt un mīlēt dabu. Šo multfilmu 5.klases Kate iesaka mazākiem bērniem, jo tajā neviens nesarunājas, tāpēc multfilmas sižetu ir viegli uztvert arī mazākiem.

3.vietu dala ,,Pavasaris vārnu ielā” un ,,Grieķijas dārgumi”.

Skolēni saka, ka multfilmā “Pavasaris vārnu ielā” ir interesantas dziesmas, tā bija interesanta un ar mīlasstāstu. Šī multfilma pamāca, ka visi cilvēki nav jauki kā pasakās.

,,Grieķijas dārgumi” skolēniem šķita interesanta, smieklīga, noderīga un pamācoša multfilma.

4.vieta ,,Dusmukule”.

Multfilma bija interesanta un pamācīja kā nepiesārņot dabu un izmantot plastmasas maisiņus vairākas reizes.

Uzvārdu došana Vidzemē

Turaidas muzejrezervāta Turaidas muzejrezervāta izglītojošās programmas un ekskursijas ir iekļautas iniciatīvas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā. Muzejrezervāta piedāvātās izglītojošās programmas ir veidotas dažādām vecuma grupām. Tajās līdzdarbojoties, skolēni bagātinās savu pieredzi un zināšanas, kā arī gūs pozitīvas emocijas skaistajā kultūrvidē, spēles formā iepazīstot arī senās ēkas un ekspozīcijas. Programs laikā tās dalībnieki iepazīstas ar uzvārdu došanu Latvijā, uzzina par latviešu vārdu un uzvārdu izcelsmi, īpaši Vidzemē 19.gadsimta sākumā.

Mēs bijām uz Turaidas pils muzeju. Programmas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros iepazināmies nodarbībā ar ,,Uzvārdu došanu Vidzemē”. Centāmies uzzināt par savu uzvārda izcelšanos, latviešu tautas uzvārdu rašanās vēsturi un  noskaidrot, kā ļaudis atpazina pirms uzvārdu došanas. Senos laikos cilvēka vārds un uzvārds bieži atspoguļoja viņa rakstura vai fiziskās īpašības. Veidojām  klases uzvārdu ciltskoku un izspēlēs teatrālu spēli „Muižkungs dala uzvārdus”, ietērpjoties barona,  rakstveža un zemnieku drānās. Nodarbība  tika izspēlēta muižas smēdes ēkā.

Iepazināmies ar Turaidas muzeju, uzkāpām pils tornī un vērojām skaistos dabas skatus no augšas.

Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana”

11.maijā Vecpiebalgas vidusskolā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros pie 7.-12 . klašu skolēniem viesojās Liepājas teātra aktieris un režisors Ēriks Vilsons ar monoizrādi “Mana Magadana”. Monoizrādes pamatā ir Ērika Vilsona bērnības atmiņas par deportācijām, viņa mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītie dzejoļi, kā arī dienasgrāmatas fragmenti par Ērika Vilsona 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar režisori Dzintru Geku un fondu “Sibīrijas bērni”.

Kā stāsta pats autors, izrāde ir veltījums viņa mammai, kura par iesaistīšanos pretpadomju grupā un mēģinājumu bēgt uz Zviedriju tika apcietināta 1945. gada augustā un 1946. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Izrāde ir ne tikai stāsts par autora dzimšanas vietu Kolimas pilsētu Magadanu, viņa bērnību, atgriežoties no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz Latvijas valsts veidošanās procesu.

Skolēni un pedagogi izsaka pateicību aktierim par lielisko sniegumu un doto iespēju ielūkoties vēstures līkločos!

 

Skolēnu atziņas un pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

 

Adriāns (7. kl.): Kad aktieris izrādē stāstīja par savas mammas izsūtīšanu, mani pārņēma saviļņojums, jo es nevaru iedomāties, kā es justos, ja manu ģimeni aizvestu uz Sibīriju. Man izrādē ļoti patika mūzika, kas bija veltīta Magadanai. Visinteresantākais brīdis bija, kad bļodā iebēra ledus gabalus un aktieris tajos ielika kājas.

Kristians (7.kl.): Man ļoti patika izrāde. Aktieris izstāstīja savu stāstu tik emocionāli, ka dažas skolotājas no aizkustinājuma raudāja. Izrādes laikā arī es domāju par savu vecvecmāmiņu, jo arī viņa esot bijusi izsūtīta, bet viņa man par to nekad neizstāstīja, jo es viņai nepajautāju. Pēc izrādes noskatīšanās es gribētu viņai uzprasīt, bet šo iespēju vairs nekad neiegūšu…

Ralfs (7. kl.): Mani uzrunāja visi tie cilvēki, kuri meklēja savas dzimtās mājas svešumā. Es sapratu, ka tiem cilvēkiem rūp, kur viņi piedzimuši un uzauguši. Vēl man patika aktiera stāstījums par piedzimšanas akmeni, jo viņam likās, ka akmens augs lielāks kopā ar viņu.

Elīza (8. kl.): Izrādes motīvs par aktiera mammu bija ļoti interesants un aizkustinošs. Aizdomājos, cik ļoti mums ir paveicies, jo mums nav jāsatraucas par izsūtīšanu, aukstumu un badu. Bija interesanti vērot, kā aktieris atveido pagātnes notikumus, kravājot somu, kailām kājām stāvot bļodā ar ledus gabaliem un dejojot savas mīļākās dziesmas pavadījumā par Magadanu.

Līva (8.kl.): Izrāde likās interesanta un neparasta, tā atšķīrās no citām iepriekš redzētajām, jo aktieris emocionāli stāstīja par savu ģimenes locekļu piedzīvoto izsūtījumā. Man lika aizdomāties par tagad notiekošo, un manī viesās skumjas. Mani uzrunāja aktiera aicinājums, lai mēs, aizejot mājās, noliekam telefonus un aprunājamies ar saviem vecākiem un vecvecākiem.

Rolands (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka mums jābauda katrs brīdis kopā ar ģimeni, kas mums tiek atvēlēts. Vairāk laika jāvelta sarunām ar tuviniekiem, lai izzinātu ģimenes vēsturi. Jāciena viss, kas mums šobrīd tiek dots, jo agrāk daudziem klājās grūtāk, bija jāpiedzīvo izsūtījums, bads un aukstums.

Velta (9.kl.): Man patika aktiera stāstījums par to, kā viņš, atgriezies Magadanā, meklēja tur dzemdību namu, kurā bija piedzimis. Šī izrāde manī raisīja pārdomas par manu vecvecāku dzīvi, par kuru bija man reiz stāstījuši. Bija aizraujoši klausīties stāstījumu par cilvēku dzīvi, kāda tā bijusi senāk, kad mēs vēl nebijām piedzimuši. Man likās neparasti, ka Magadanā ziemā ir aukstums no 50 līdz 60 grādiem.

Viesturs (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka ir jāparunā ar vecākiem. Varbūt arī no viņiem varu uzzināt ko jaunu par sevi un savas dzimtas vēsturi. Vēl sapratu, ka esmu piedzimis salīdzinoši labos apstākļos un ka man ir cilvēktiesības un laimīga bērnība.

Marta A. (12.kl.): Monoizrāde bija interesanta, aizkustinoša un ar dziļu saturisku vēstījumu. Patika, kā aktieris, stāvot ar ledus gabaliem pildītā bļodā, ļāva mums iztēloties Magadanas skarbo klimatu. Izbaudīju skaistu mūziku, aktiera dziedātprasmi, patīkamo balss tembru un runas dotības. Šī izrāde mani pamudināja atkal parunāt ar omīti par viņas dzīvi izsūtījumā.

Marta L (12.kl.): Man ļoti patika aktiera emociju gamma, kura daudz labāk ļāva izprast stāstījumu. Aktiera priekšnesums radīja pārdomas par to, cik daudz sāpju ir pārcietusi latvju tauta. Aktiera vēstījums arī manī radīja plašu emociju gammu: skumjas, pat asaras, pārdomas un neviltotu smaidu. Visskaistākais un pārdomas raisošākais likās Ērika Vilsona aicinājums, aizejot mājās, nolikt telefonus un parunāties ar vecākiem un vecvecākiem, jo mums ir jāzina sava pagātne un tā jāsargā.

Raivo (12.kl.): Monoizrāde bija emocionāli piepildīta un piesaistoša. Aktiera profesionālā meistarība un talants ļāva izprast tā laika traģiskos notikumus un represīvā režīma ietekmi uz atsevišķu cilvēku un  dzimtu likteņiem. Manī radās vēlme aprunāties ar saviem vecvecākiem par to, kādu ietekmi uz viņiem atstājis karš un okupācijas laiks.

Rokopera “Mauglis”

9.decembrī projekta Latvijas skolas soma ietvaros 4.klase skatījās aizraujošo rokoperu “Mauglis”, kura veltīta komponista Mārtiņa Brauna 70 gadu jubilejai. Izrāde tiek aprakstīta kā pēdējo gadu vērienīgākais un krāšņākais muzikālais iestudējums bērniem un jauniešiem.  Arī 4.klases skatītājiem tas nelika vilties.

Skolēnus aizrāva spilgtie tēli un interesantie tērpi – ceturtklasnieku atsauksmēs kā mīļākie tēli tika atzīti gan pantera, gan smieklīgie mērkaķi, gan lācis, vilki un čūska, un, protams, arī Mauglis. Skolēni izrādi ieteiktu noskatīties citiem gan tādēļ, ka tajā darbojas un skatītājus aizrauj atpazīstami aktieri, gan tāpēc, ka dzirdama lieliska mūzika, dejas un nepārtraukti notiek interesanti notikumi. Stāsts bija tāds, kuram gan just, gan dziedāt līdzi.

Skolēni augstu novērtēja gan skatuves noformējumu un gaismas efektus, īpaši dramatiskajā izrādes sākumā, gan skaņu efektus un mūziku. Digitālā  izrāde bija veidota tā, lai skatītājiem būtu klātesamības efekts – varēja apskatīt gan izrādi, skatuvi, gan muzikālo grupu un to, kā viņi rada skaņu efektus, kas noturēja uzmanību muzikālajās pauzēs. Kopumā skolēni novērtēja izrādi kā interesantu stāstu par drosmi, lojalitāti, izpalīdzību un neatlaidību.

Muzikāls ceļojums ,,Ziemas pasaka”

Programmas “Latvijas skolas somas “ ietvaros 1.-.3.klašu skolēni devās muzikālajā ceļojumā “Ziemas pasaka”. Muzikālo ceļojumu skatījās un klausījās digitāli.

Skatoties un klausoties ,,Ziemas pasaku” skolēni iejutās sešās dažādās pasakās un dziedāja līdzi  Ziemassvētku dziesmas.

1.klases skolēniem iepatikās M. Stārastes pasaka ,,Ziemas pasaka,” kurā stāstīts par piparkūku vīriņu Kraukšķīti, kurš dodas brīnišķīgā piedzīvojumu ceļojumā, satiekot dažādus pasaku varoņus.

2.klases skolēniem patika pasaka par kurpnieku un mazo ziemeļbriedēnu Rūdolfu. Pēc video noskatīšanās skolēni atbildēja uz sagatavotajiem jautājumiem un atminēja krustvārdu mīklu par redzēto un dzirdēto.

3.klases skolēniem patika klausīties visas sešas pasakas, no kurām ieguva atziņas sev. Dziedāja līdzi pazīstamās un skaistās Ziemassvētku dziesmas, kas radīja svētku sajūtas.

Koncertlekcija „Kosmosa burvis”

Teātra izrāde ,, #Bezfiltra”

“Latvijas skolas soma” projekta ietvaros  mēs, 6. un 7.klases skolēni, noskatījāmies Goda teātra izrādi ,, #Bezfiltra” Zoom platformā.

Izrādē caur divu jauniešu tēliem, tika atklātas mūsdienu sabiedrībā aktuālas problēmas, kā dejas TikTok, satura veidošana YouTube kanālam, kas skar ne tikai jauniešu savstarpējās attiecības un dzīves apstākļus, bet tas ir arī stāsts par veselīgu dzīvesveidu, kurā tiek popularizēts bez atkrituma dzīves principi, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz vidi.

Vai sociālo tīklu popularitāte var izjaukt draudzību?

Caur savstarpējo jauniešu dialogu uzzinām par katra puiša vērtību sistēmu, psiholoģisko stāvokli,  viņu ģimenes apstākļiem un to mikroklimatu. Tas ir stāsts par jauniešu dzīvi, sajūtām un noskaņojumu. Kā jūtas puisis, kam mamma strādā par pastnieci? Bet kā jūtas jaunietis, kuram vecāki šķiras un jādodas svešumā uz Norvēģiju, bet draugam baidās uzticēt savu sāpi.

Par šo teātra izrādi pārdomās dalās skolēni:

  • Tas viss notika pa īstam. Mēs taču melojam cits citam, piemēram, cik mums sekotāju sociālajos tīklos. Cik populāri vēlamies būt paši un cik populāri draugu skatījumā?
  • Ikdienā mēs skatāmies TikTok, YuoTube un kļūstam lēnām atkarīgi no tā visa.
  • Izrāde ļoti patika. Lieka man nopietni padomāt – kas ir īsta draudzība, kā to nepazaudēt.
  • Draugi daudz strīdējās, bet tikai savstarpējās sarunās centās izstāstīt viens otram savas sāpes.
  • Cik svarīgi ir neaizskart un nerunāt par otra ģimeni.
  • Kā mēs pavadām savu brīvo laiku? Lietderīgi? Ko mācāmies no interneta vietnēm?

Skolēni atzina, ka izrāde bija mūsdienīga un  asprātīga, bet tanī pat laikā lika aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām, par savstarpējām attiecībām gan skolā, gan ģimenē.

Aktivitātes programmas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros

Kultūrizglītības programma ,,Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā klātienē iepazīt Latvijas mākslu un kultūru (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.

Vecpiebalgas vidusskolas skolēni jau septembra mēnesī sāka izmantoja Latvijas skolas somas piedāvātās aktivitātes. 23. septembrī  Vecpiebalgas vidusskolas 9. klase, bet 1. oktobrī 8. klase devās mācību ekskursijā uz Līgatni, kur iepazinās ar Līgatnes papīrfabriku un tās vēsturisko mantojumu. Noslēgumā izspēlēja orientēšanās spēli “Papīrfabrikas ciemata noslēpumi”. Tālāk ceļš veda uz Siguldu, uz Turaidas muzeju rezervātu, kur iepazinās ar muzeju pedagoģisko programmu “Uzvārdu došana Vidzemē”. Skolēniem patika lomu spēle, kurā viņi iejutās barona un zemnieku lomās, kā arī risināja krustvārdu mīklas un iesaistījās rotaļās.

Savukārt 29.septembrī Vecpiebalgas vidusskolas 5.klases skolēni projekta Latvijas skolas soma ietvaros devās mācību ekskursijā uz Rīgu. Skolēni  apmeklēja Imanta Ziedoņa fondu ,,Viegli”, kur  izspēlēja interaktīvu kultūrizglītības nodarbību – izlaušanās spēli “Blēņas un pasakas”. Nodarbības ievaddaļā skolēni papildināja un nostiprināja zināšanas un kultūras izpratni par Imanta Ziedoņa personību un daiļradi. Galvenā nodarbības daļa bija veltīta padziļinātai Imanta Ziedoņa pasaku iepazīšanai no grāmatas “Blēņas un pasakas”, veicinot lasītprasmi un akcentējot rakstnieka vērtības. Skolēniem bija jāveic dažādi savstarpēji saistīti uzdevumu virknējumi, kuri veicina lasītprasmi, radošumu un līdzdalību. Izlaušanās spēles laikā skolēni šos uzdevumus veica trīs izlaušanās istabās, kuras balstītas trīs Imanta Ziedoņa pasakās “Pasaka par pogu”, “Kroko un Dils” un “Pasaka, kurā spēlējas, spēlējas, kamēr sāk spēlēt”. Pēc literārās nodarbības skolēni devās uz Rīgas Motormuzeju, kur viņiem bija iespēja gūt pirmās zināšanas un iemaņas inženierzinībās un fizikā, darbojoties tehniski radošajā darbnīcā „Vēja enerģija”.

4.oktobrī 6.klases un 7.klases skolēni apmeklēja Līgatni, kur iepazinās ar izzinošu programmu “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums.” Skolēni iepazinās ar Līgatnes papīrfabriku, unikālo industriāli vēsturisko celtni, kura darbojās gandrīz 200 gadus. Savulaik tas bija visvecākais rūpniecības uzņēmums Latvijā, kur  ražoja kvalitatīvo rakstāmpapīru gan Latvijā, gan Cariskajā Krievijā – cara Armijas kartēm, papīrus ar ūdenszīmēm utt. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tā eksportē savus saražotos papīrus uz visiem 5 pasaules kontinentiem. No makulatūras, sākot ar 1994.gadu, tika ražoti kvalitatīvi zīmēšanas un akvareļu papīri, kā arī nelielā apjomā papīrs ar ūdenszīmi un melnais papīrs. Pašreiz Līgatnes papīrfabrikā ir iespējams gida pavadībā iepazīties ar papīra ražošanas procesu un aplūkot papīrmašīnu un citas iekārtas.

Latvijas skolas somas programmas ietvaros 5.oktobrī 10.-12. klases skolēni apmeklēja Siguldas tehnoloģiju un izglītības centra “Mazā brīnumzeme” nodarbību “Pašu veidota Latvija”. Nodarbības pirmajā daļā iepazinās ar miniatūrās pasaules maketu mērogā 1:87, kas pārsteidza visus ar pilsētu, lauku un dažādām sadzīves ainām. Izbrīnīja ar kādu māksliniecisko smalkumu veidotas neskaitāmas ēkas, skolas, kafejnīcas, veikali. Pa ielām pārvietojās jaunāko tehnoloģiju auto, darbojās dzelzceļa līnijas ar vilcieniem un ielu apgaismojums. Nodarbības otrajā daļā vadītājs skolēnus mudināja aizdomāties, kādu viņi gribētu redzēt, izveidot un izkopt Latviju. Darbnīcā ar 3D maketu būves iespējām, dažādiem telpiskiem un taktīlajiem materiāliem, izmantojot dažādas mākslinieciskās tehnikas, veidoja savus nākotnes Latvijas maketus. Noslēgumā visus izveidotos maketus savienoja kopā un redzēja, cik dažāda ir mūsu izsapņotā Latvija.

Teātra izrāde ,,Slinkums”

Programmas  “Latvijas skolas soma” ietvaros tiešsaistē 5. un 6. klases skolēni noskatījās Valmieras teātra izrādi Toma Treiņa iestudējumā  ,,Slinkums”.

Stāsts ir par trim draugiem – Tomu, Annu un Oskaru-  , kuriem skolā tiek uzdots uzdevums – sagatavot prezentāciju par pašu izvēlētu dzīvnieku –  sliņķiem. Oskars un Anna bija apsolījušies nākamajā dienā savu sliņķu prezentāciju parādīt klases biedriem ar kostīmu un ”PowerPoint”. Nekad nevar solīt par daudz, jo nākamajā dienā viņiem nebija nekas no solītā. Oskars pat nemācēja izskaidrot, ko nozīmē vārds eko sistēma. Vērtējums par darbu, protams, negatīvs, taču viņiem tiek dota otra iespēja. Bet  šoreiz prezentācijai jābūt par slinkumu.

Bērni satiekas un jau vēlas veidot prezentāciju, bet uznāk slinkums, un draugi sāk rotaļāties un iedomāties paši savu Slinkuma zemi , kur pašam it nemaz nav jāpiepūlas, kur visu, iespējams, tavā vietā izdara kāds cits. Šī pasaule šķiet ļoti kārdinoša, tā var sevī ievilkt un vairs nelaist vaļā. Tā draugi atklāj, ka slinkuma dēļ viens no viņiem nav iekļauts futbola komandā, kura izcīna uzvaru. Otrs, neapmeklējot deju mēģinājumu, nepiedalās skolēnu dziesmu un deju svētkos, par ko sapņojis. Visi trīs draugi sapņo par nākotnes profesiju. Profesiju lapa ir gara, bet par kļūt, izlemt ir grūti. Šajā Slinkuma zemē lija frī kartupeļu lietus un tecēja kečupa ūdenskritums. Katram bērnam bērnībā taču ir bijusi tāda iedomu zeme, kurā nedrīkst būt pārāk aktīvi, kustīgi.

Protams, ka bērni spēlējoties aizmirst sagatavot prezentāciju, bet iedarbinot fantāzijas pasauli,

klases priekšā izdomā prezentāciju jeb drīzāk slinkuma prezentāciju, un iegūst  ļoti labu vērtējumu.

Slinkums kādreiz piemeklē ikvienu no mums un ir pat veselīgi dažkārt paslinkot, bet ir jābūt uzmanīgiem, jo pārāk ilga slinkošana ir kaitīga veselībai un prātam. Jo tad, iespējams, kāds cits arī tavā vietā kļūs par prezidentu.

Teātra izrāde  bija interesanta, pamācoša un jautra. Daudz pārdomu raisās: kādu profesiju izvēlēties; kādus interešu izglītības pulciņus apmeklēt; kā attīstīt savas intereses, fantāzijas pasauli; kas ir meli; kā veselīgi dzīvot un ēst utt.

8.aprīlī zoom platformā 5. un 6. un 10.kl. skolēni piedalījās ,,Skolas soma “organizētajā nodarbībā no K. Barona muzeja ,, Mūsu Tēvzemes aprakstīšana”. Video ierakstā iepazinās ar K. Barona muzeju, uzzināja par  latviešu folklorista, rakstnieka un publicista dzīvi.

1859.gadā Tērbatas, tagadējās Tartu universitātes, matemātikas un fizikas fakultātes students Krišjānis Barons nolēma kājām mērot ceļu no Tartu līdz savām mājām Dundagā, viens no viņa mērķiem bija pamatīgāk iepazīt savu tēvzemi. Tas atspoguļots viņa grāmatā “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”. Viņš kļuva par pirmās ģeogrāfijas grāmatas autoru, kas atstājis nozīmīgu informāciju par Latvijas teritoriju 19. gadsimta vidū.

Nodarbības laikā mēs darbojāmies grupās, veicām vairākus uzdevumus. Piemēram, pēc dotās fotogrāfijas jāatpazīst K. Barona acis; pēc dotajiem attēliem jāatmin pilsētas; jālasa vecajā drukā, jāaprēķina veiktais maršruts jūdzēs.

Barons savu ceļojumu veica 5 nedēļās, ar kājām veicot ~ 840km. Vairākas dienas viņš atpūtās un iepazina Vecpiebalgu, īpaši priecājās par bagāto valodu. Maršruts:

 

Atsauksmes:

  1. nodarbība bija ļoti ieinteresējoša, uzzināju daudz ko jaunu par K. Baronu;
  2. man ļoti patika meklēt informāciju, bija jautri un interesanti;
  3. mani ieinteresēja, kā K. Barons ar kājām nogājis 847km 5nedēļās vai vienā mēnesī, dīvains maršruts;
  4. man patika viss, bija jautri, laba komanda;
  5. atjautīgi jāmin pilsētu nosaukumi pēc attēliem;
  6. nodarbība patika, interesanti ir mēģināt atšķirt pēc acīm, kuras ir K. Barona (beigās izrādījās, ka visas acis bija viņa);
  7. lasījām doto tekstu vecajā drukā, tas bija interesanti, piemēram, kas ir virspilssāts, strūgas, skutkas? ( galvaspilsēta, ūdens, laivas);
  8. nodarbība bija izzinoša un interesanta;
  9. nodarbības noslēgumā dziesma “18361 ” – mani uzrunāja visvairāk.