Maijā 1. – 5.klašu skolēni noskatījās Latvijas skolas somas piedāvātās filmas ,,Dusmu kule” un ,,Zelta Pavasaris”, kurā bija apvienotas piecas filmiņas.

Filmā ,,Dusmukule” divi zēni atrod kādu neparastu plastmasas maisiņu ar norautu rokturi. Izrādās, tas ir dzīvs, kustīgs un pikts, jo kļuvis nevienam nederīgs. Dusmukule kopā ar abiem puišiem cenšas atrast jaunu dzīves jēgu un pielietojumu daudziem citiem cilvēku izlietotajiem plastmasas maisiņiem, kas aiz bezdarbības kļuvuši par īstiem huligāniem.

Animācijas filmu programmā ,, Zelta Pavasaris” skolēni varēja redzēt filmas:

,,Grieķijas dārgumi” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa),

,,Rezgalības 2” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa),

,,Pavasaris Vārnu ielā” (studija Atom Art),

,,Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” (studija Rija),

,,Putnubūris” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa).

Skolēnu atsauksmes:

2.klases skolēni pārrunās secināja, ka vislabāk patika “Dusmukule”. Daudzas lietas var izmantot vairākkārt, jo nevienam negribas īsu mūžu. Tā arī var ietaupīt ģimenes budžetu. Skolēni uzzināja kā pareizi salocīt maisiņu, lai tie neaizņem daudz vietas atvilktnē un būtu atkārtoti izmantojami.

3.klases un 4.klases skolēniem ļoti patika visas „Skolas somas” piedāvātās filmas. Vislabāk patika ,,Dusmukule”, kurā pamācīja, ka plastmasas maisiņus var salocīt un lietot vēlreiz. Smieklīga filmiņa bija „Resgalības”, kura visus uzjautrināja un pamācīja, ka nevajag darīt blēņas.

1.klases skolēniem vislabāk patika filma ,,Zelta uzvedības skola — galda kultūra”.

Patika, jo

• kā pareizi jāuzvedas un jāsēž pie galda
• kā un kur jāliek galda piederumi- uzklājot galdu
• kurā rokā jātur dakša, karote un nazis
• kāpēc pieklājīgi jāēd un kā pieklājīgi jāuzvedas, lai citiem nenāktu smiekli par nepieklājīgu uzvedību pie galda un vēl lai citiem nebūtu neērti
• kā jāliek galda piederumi uz šķīvja, ja ir paēdis
• kā pareizi izmantot salveti un kur salvete ir jāklāj
• kā jāprot pieklājīgi atteikties, ja nevēlas kaut ko ēst

Šo filmu ieteiktu citiem noskatīties, lai apgūtu galda kultūras labās manieres, jo šī filma māca galda kultūru.

5.klases skolēni pēc Skolas somas multfilmu noskatīšanās balsoja par tām, kuras patika vislabāk.

1. vieta – multfilma ,,Resgalības 2”.

Skolēni atzīst, ka šī ir smieklīga multfilma par palaidnībām un iesaka to noskatīties citiem, jo tā ir smieklīga, interesanta”, krāsaina, ar interesantām skaņām un uzlabo garastāvokli.

2. vieta – multfilma ,,Putnu būris”.

Skolēnuprāt, šī ir interesanta multfilma, kas pamāca izpalīdzēt citiem, saudzēt un mīlēt dabu. Šo multfilmu 5.klases Kate iesaka mazākiem bērniem, jo tajā neviens nesarunājas, tāpēc multfilmas sižetu ir viegli uztvert arī mazākiem.

3.vietu dala ,,Pavasaris vārnu ielā” un ,,Grieķijas dārgumi”.

Skolēni saka, ka multfilmā “Pavasaris vārnu ielā” ir interesantas dziesmas, tā bija interesanta un ar mīlasstāstu. Šī multfilma pamāca, ka visi cilvēki nav jauki kā pasakās.

,,Grieķijas dārgumi” skolēniem šķita interesanta, smieklīga, noderīga un pamācoša multfilma.

4.vieta ,,Dusmukule”.

Multfilma bija interesanta un pamācīja kā nepiesārņot dabu un izmantot plastmasas maisiņus vairākas reizes.

11.maijā Vecpiebalgas vidusskolā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros pie 7.-12 . klašu skolēniem viesojās Liepājas teātra aktieris un režisors Ēriks Vilsons ar monoizrādi “Mana Magadana”. Monoizrādes pamatā ir Ērika Vilsona bērnības atmiņas par deportācijām, viņa mammas Zentas Vilsones vēstules un trimdā sarakstītie dzejoļi, kā arī dienasgrāmatas fragmenti par Ērika Vilsona 2013. gada braucienu uz Magadanu kopā ar režisori Dzintru Geku un fondu “Sibīrijas bērni”.

Kā stāsta pats autors, izrāde ir veltījums viņa mammai, kura par iesaistīšanos pretpadomju grupā un mēģinājumu bēgt uz Zviedriju tika apcietināta 1945. gada augustā un 1946. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Izrāde ir ne tikai stāsts par autora dzimšanas vietu Kolimas pilsētu Magadanu, viņa bērnību, atgriežoties no izsūtījuma, bet arī personisks skatījums uz Latvijas valsts veidošanās procesu.

Skolēni un pedagogi izsaka pateicību aktierim par lielisko sniegumu un doto iespēju ielūkoties vēstures līkločos!

 

Skolēnu atziņas un pārdomas pēc izrādes noskatīšanās:

 

Adriāns (7. kl.): Kad aktieris izrādē stāstīja par savas mammas izsūtīšanu, mani pārņēma saviļņojums, jo es nevaru iedomāties, kā es justos, ja manu ģimeni aizvestu uz Sibīriju. Man izrādē ļoti patika mūzika, kas bija veltīta Magadanai. Visinteresantākais brīdis bija, kad bļodā iebēra ledus gabalus un aktieris tajos ielika kājas.

Kristians (7.kl.): Man ļoti patika izrāde. Aktieris izstāstīja savu stāstu tik emocionāli, ka dažas skolotājas no aizkustinājuma raudāja. Izrādes laikā arī es domāju par savu vecvecmāmiņu, jo arī viņa esot bijusi izsūtīta, bet viņa man par to nekad neizstāstīja, jo es viņai nepajautāju. Pēc izrādes noskatīšanās es gribētu viņai uzprasīt, bet šo iespēju vairs nekad neiegūšu…

Ralfs (7. kl.): Mani uzrunāja visi tie cilvēki, kuri meklēja savas dzimtās mājas svešumā. Es sapratu, ka tiem cilvēkiem rūp, kur viņi piedzimuši un uzauguši. Vēl man patika aktiera stāstījums par piedzimšanas akmeni, jo viņam likās, ka akmens augs lielāks kopā ar viņu.

Elīza (8. kl.): Izrādes motīvs par aktiera mammu bija ļoti interesants un aizkustinošs. Aizdomājos, cik ļoti mums ir paveicies, jo mums nav jāsatraucas par izsūtīšanu, aukstumu un badu. Bija interesanti vērot, kā aktieris atveido pagātnes notikumus, kravājot somu, kailām kājām stāvot bļodā ar ledus gabaliem un dejojot savas mīļākās dziesmas pavadījumā par Magadanu.

Līva (8.kl.): Izrāde likās interesanta un neparasta, tā atšķīrās no citām iepriekš redzētajām, jo aktieris emocionāli stāstīja par savu ģimenes locekļu piedzīvoto izsūtījumā. Man lika aizdomāties par tagad notiekošo, un manī viesās skumjas. Mani uzrunāja aktiera aicinājums, lai mēs, aizejot mājās, noliekam telefonus un aprunājamies ar saviem vecākiem un vecvecākiem.

Rolands (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka mums jābauda katrs brīdis kopā ar ģimeni, kas mums tiek atvēlēts. Vairāk laika jāvelta sarunām ar tuviniekiem, lai izzinātu ģimenes vēsturi. Jāciena viss, kas mums šobrīd tiek dots, jo agrāk daudziem klājās grūtāk, bija jāpiedzīvo izsūtījums, bads un aukstums.

Velta (9.kl.): Man patika aktiera stāstījums par to, kā viņš, atgriezies Magadanā, meklēja tur dzemdību namu, kurā bija piedzimis. Šī izrāde manī raisīja pārdomas par manu vecvecāku dzīvi, par kuru bija man reiz stāstījuši. Bija aizraujoši klausīties stāstījumu par cilvēku dzīvi, kāda tā bijusi senāk, kad mēs vēl nebijām piedzimuši. Man likās neparasti, ka Magadanā ziemā ir aukstums no 50 līdz 60 grādiem.

Viesturs (9.kl.): Pēc izrādes noskatīšanās sapratu, ka ir jāparunā ar vecākiem. Varbūt arī no viņiem varu uzzināt ko jaunu par sevi un savas dzimtas vēsturi. Vēl sapratu, ka esmu piedzimis salīdzinoši labos apstākļos un ka man ir cilvēktiesības un laimīga bērnība.

Marta A. (12.kl.): Monoizrāde bija interesanta, aizkustinoša un ar dziļu saturisku vēstījumu. Patika, kā aktieris, stāvot ar ledus gabaliem pildītā bļodā, ļāva mums iztēloties Magadanas skarbo klimatu. Izbaudīju skaistu mūziku, aktiera dziedātprasmi, patīkamo balss tembru un runas dotības. Šī izrāde mani pamudināja atkal parunāt ar omīti par viņas dzīvi izsūtījumā.

Marta L (12.kl.): Man ļoti patika aktiera emociju gamma, kura daudz labāk ļāva izprast stāstījumu. Aktiera priekšnesums radīja pārdomas par to, cik daudz sāpju ir pārcietusi latvju tauta. Aktiera vēstījums arī manī radīja plašu emociju gammu: skumjas, pat asaras, pārdomas un neviltotu smaidu. Visskaistākais un pārdomas raisošākais likās Ērika Vilsona aicinājums, aizejot mājās, nolikt telefonus un parunāties ar vecākiem un vecvecākiem, jo mums ir jāzina sava pagātne un tā jāsargā.

Raivo (12.kl.): Monoizrāde bija emocionāli piepildīta un piesaistoša. Aktiera profesionālā meistarība un talants ļāva izprast tā laika traģiskos notikumus un represīvā režīma ietekmi uz atsevišķu cilvēku un  dzimtu likteņiem. Manī radās vēlme aprunāties ar saviem vecvecākiem par to, kādu ietekmi uz viņiem atstājis karš un okupācijas laiks.

Programmas “Latvijas skolas somas “ ietvaros 1.-.3.klašu skolēni devās muzikālajā ceļojumā “Ziemas pasaka”. Muzikālo ceļojumu skatījās un klausījās digitāli.

Skatoties un klausoties ,,Ziemas pasaku” skolēni iejutās sešās dažādās pasakās un dziedāja līdzi  Ziemassvētku dziesmas.

1.klases skolēniem iepatikās M. Stārastes pasaka ,,Ziemas pasaka,” kurā stāstīts par piparkūku vīriņu Kraukšķīti, kurš dodas brīnišķīgā piedzīvojumu ceļojumā, satiekot dažādus pasaku varoņus.

2.klases skolēniem patika pasaka par kurpnieku un mazo ziemeļbriedēnu Rūdolfu. Pēc video noskatīšanās skolēni atbildēja uz sagatavotajiem jautājumiem un atminēja krustvārdu mīklu par redzēto un dzirdēto.

3.klases skolēniem patika klausīties visas sešas pasakas, no kurām ieguva atziņas sev. Dziedāja līdzi pazīstamās un skaistās Ziemassvētku dziesmas, kas radīja svētku sajūtas.

“Latvijas skolas soma” projekta ietvaros  mēs, 6. un 7.klases skolēni, noskatījāmies Goda teātra izrādi ,, #Bezfiltra” Zoom platformā.

Izrādē caur divu jauniešu tēliem, tika atklātas mūsdienu sabiedrībā aktuālas problēmas, kā dejas TikTok, satura veidošana YouTube kanālam, kas skar ne tikai jauniešu savstarpējās attiecības un dzīves apstākļus, bet tas ir arī stāsts par veselīgu dzīvesveidu, kurā tiek popularizēts bez atkrituma dzīves principi, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz vidi.

Vai sociālo tīklu popularitāte var izjaukt draudzību?

Caur savstarpējo jauniešu dialogu uzzinām par katra puiša vērtību sistēmu, psiholoģisko stāvokli,  viņu ģimenes apstākļiem un to mikroklimatu. Tas ir stāsts par jauniešu dzīvi, sajūtām un noskaņojumu. Kā jūtas puisis, kam mamma strādā par pastnieci? Bet kā jūtas jaunietis, kuram vecāki šķiras un jādodas svešumā uz Norvēģiju, bet draugam baidās uzticēt savu sāpi.

Par šo teātra izrādi pārdomās dalās skolēni:

• Tas viss notika pa īstam. Mēs taču melojam cits citam, piemēram, cik mums sekotāju sociālajos tīklos. Cik populāri vēlamies būt paši un cik populāri draugu skatījumā?
• Ikdienā mēs skatāmies TikTok, YuoTube un kļūstam lēnām atkarīgi no tā visa.
• Izrāde ļoti patika. Lieka man nopietni padomāt – kas ir īsta draudzība, kā to nepazaudēt.
• Draugi daudz strīdējās, bet tikai savstarpējās sarunās centās izstāstīt viens otram savas sāpes.
• Cik svarīgi ir neaizskart un nerunāt par otra ģimeni.
• Kā mēs pavadām savu brīvo laiku? Lietderīgi? Ko mācāmies no interneta vietnēm?

Skolēni atzina, ka izrāde bija mūsdienīga un  asprātīga, bet tanī pat laikā lika aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām, par savstarpējām attiecībām gan skolā, gan ģimenē.

Programmas  “Latvijas skolas soma” ietvaros tiešsaistē 5. un 6. klases skolēni noskatījās Valmieras teātra izrādi Toma Treiņa iestudējumā  ,,Slinkums”.

Stāsts ir par trim draugiem – Tomu, Annu un Oskaru-  , kuriem skolā tiek uzdots uzdevums – sagatavot prezentāciju par pašu izvēlētu dzīvnieku –  sliņķiem. Oskars un Anna bija apsolījušies nākamajā dienā savu sliņķu prezentāciju parādīt klases biedriem ar kostīmu un ”PowerPoint”. Nekad nevar solīt par daudz, jo nākamajā dienā viņiem nebija nekas no solītā. Oskars pat nemācēja izskaidrot, ko nozīmē vārds eko sistēma. Vērtējums par darbu, protams, negatīvs, taču viņiem tiek dota otra iespēja. Bet  šoreiz prezentācijai jābūt par slinkumu.

Bērni satiekas un jau vēlas veidot prezentāciju, bet uznāk slinkums, un draugi sāk rotaļāties un iedomāties paši savu Slinkuma zemi , kur pašam it nemaz nav jāpiepūlas, kur visu, iespējams, tavā vietā izdara kāds cits. Šī pasaule šķiet ļoti kārdinoša, tā var sevī ievilkt un vairs nelaist vaļā. Tā draugi atklāj, ka slinkuma dēļ viens no viņiem nav iekļauts futbola komandā, kura izcīna uzvaru. Otrs, neapmeklējot deju mēģinājumu, nepiedalās skolēnu dziesmu un deju svētkos, par ko sapņojis. Visi trīs draugi sapņo par nākotnes profesiju. Profesiju lapa ir gara, bet par kļūt, izlemt ir grūti. Šajā Slinkuma zemē lija frī kartupeļu lietus un tecēja kečupa ūdenskritums. Katram bērnam bērnībā taču ir bijusi tāda iedomu zeme, kurā nedrīkst būt pārāk aktīvi, kustīgi.

Protams, ka bērni spēlējoties aizmirst sagatavot prezentāciju, bet iedarbinot fantāzijas pasauli,

klases priekšā izdomā prezentāciju jeb drīzāk slinkuma prezentāciju, un iegūst  ļoti labu vērtējumu.

Slinkums kādreiz piemeklē ikvienu no mums un ir pat veselīgi dažkārt paslinkot, bet ir jābūt uzmanīgiem, jo pārāk ilga slinkošana ir kaitīga veselībai un prātam. Jo tad, iespējams, kāds cits arī tavā vietā kļūs par prezidentu.

Teātra izrāde  bija interesanta, pamācoša un jautra. Daudz pārdomu raisās: kādu profesiju izvēlēties; kādus interešu izglītības pulciņus apmeklēt; kā attīstīt savas intereses, fantāzijas pasauli; kas ir meli; kā veselīgi dzīvot un ēst utt.