Nu sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām!

Saules sasildīti, vējiņa apmīļoti, jāņuzālēm rokās, vainagiem galvās mazie un lielie Jāņa bērni no bērnudārza devās līgot. Pa ceļam tika izdziedātas  gan Līgo dziesmas, gan citas tautasdziesmas, jo tā ceļš vieglāk ejams. Līdzi ņēmām arī jāņuzāles zīlēšanai, jo šis, Saulgriežu, laiks ir tam īsti piemērots! Līgotāji satika bibliotekāri Līgu, Oskara mammu Līgu un vecmāmiņu Intu, kas ir īsta Jāņa māte! Pie savas mājas droši līgotājus sagaidīja Jānis Avens, kuram jau esot “puspieci” gadi! Kārlis ieveda līgotājus pie savas  omītes Ingunas un mammas Madaras, bet uz “Priedulāju” balkona visus sagaidīja mūsu dārzniece Līga, iepriecinot līgotājus, ar striķīti nolaižot konfekšu grozu un kvasa pudeli. Kad devāmies tālāk uz pagasta domes ēku, virs galvām lidinājās vesels pulks ar stārķiem, ko vienbalsīgi tulkojām kā labu zīmi: bērni mūsu “Mazputniņā” būs! Mums izdevās sagādāt svētku prieku pašvaldības darbiniekiem, bet, kad atgriezāmies savā dārziņā, saņēmām savu devu īsta prieka: pašvaldības meitenes nu aplīgoja mūs, sadāvinot kārumus katram mazajam un lielajam līgotājam. Vēl paspējām satikt audzīti Ilzi, kura esot gan Jāņa meita, gan Jāņa māsa, gan Jāņa sieva! Skolā satikām direktori Ilonu un skolotāju Taņu, Anitu, dežuranti Vivitu, kurām arī tika pa Līgo dziesmai. Pirms doties uz dārziņu vēl aplīgojām frizieri Līgu. Pa ceļam parunājām arī par ticējumiem, ieražām, dažas pat likām lietā, piemēram, aizkrāvām durvis audzītei Mārītei, jo viņas nebija mājās, kad līgotāji bija sanākuši. Pateicība Oskara mammai un omītei par kārumiem, kuri mūs sagaidīja dārziņā!