Bijusī skolotāja un dzejniece Adīna Ķirškalne savam dzimtajam novadam Vecpiebalgai kā mīlestības un cieņas apliecinājumu 1986. gadā veltīja dzejoli ,,Vecpiebalgai”:

Pie tevis eju, Vecpiebalga,

Tu novads senatnīgs un skaists,

Ik ceļa līkumā man pretī

Nāk mirdzot ezers, Dieva laists.

Pie tevis eju, Vecpiebalga,

Kur ,,Brūklenājs” vēl dziedāts tiek,

Un latvju zeme brīnumaina

Līdz sirdij tuva jāsatiek.

Tur Skalbes Milzis kalnu plecos,

No laimes noreibis un kluss,

Viņš auklē mazo putnu ligzdas

Un smagu vārpu tīrumus.

Pie tevis eju, Vecpiebalga,

Ar jaunām domām vainagots.

No pagātnes uz nākamību

Mums visiem gaismas gājums dots.  

Pēc nepilniem desmit gadiem komponists Imants Kalniņš, kura dzīve arī cieši savijusies ar Vecpiebalgas novadu, šim dzejolim sakomponēja mūziku.

1994. gadā Vecpiebalgas vidusskolas kolektīvs abu mākslinieku kopdarbu pieņēma par skolas himnu.