Svinam Meteņus

Metens sola saltas dienas,
Solās visu sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
Vedīsim Meteņam,
Lai sakuŗ lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti. (Latv. tautasdziesma)

Sākušies pavasara gaidīšanas svētki. Uzskata, ka senlatviešiem gadu mija bijusi Meteņos, tas ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Meteņu svinēšanas laiki ir dažādi – senāk svinēja 6.februārī, mūsdienās svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām.

6.februāra rīts Vecpiebalgas vidusskolā sākās ar jautrām izdarībām, jo 2. – 4.klašu skolēni kopā ar sporta skolotāju Līgu veica dažādas Meteņa aktivitātes. Galvenā no tām bija vizināšanās no kalna. Kurš tālāk aizbrauks, tam vasarā izaugs visgarākās pupas. Braucot no kalna pa divi vai trīs, notika vislielākā un skaļākā lielīšanās –  kurš ir ātrāks, stiprāks, gudrāks vai atjautīgāks,  kurš vislabāk dzied, sporto vai dejo. Liela jautrība sākās, velkot virvi, tādējādi cīnījās pavasaris pret ziemu. Vienā virves galā sastājās bērni, kuri jau gaida pavasari, bet otrā virves galā skolēni, kuri vēl negrib laist projām ziemu. Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc runā, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas rokās. Katras klases skolēni, ejot ar lieliem soļiem un sakot vēlējumus, saņēma konfekšu tūtu. Bērni atcerējās, ka bērnudārza Metenis esot metis arī pogas un lējis ūdeni. Mācību stundās skolotāji arī bija padomājuši par aktivitātēm: mūzikas stundā dziedāja latviešu tautas dziesmu ,,Padejo, saiminiece”, matemātikā atšifrēja šifrus, latviešu valodā minēja mīklas, teica ticējumus, pārrunāja, kā Meteņus svinēja agrāk.

Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem. Tā arī būs!