Žetonvakars “Mans ceļš”

Šķita, ka tik tikko uzsākām savu vidusskolas ceļu, taču nu tas lēnām tuvojas finiša taisnei. 20.janvārī, pulcējot skolotājus, vecākus, brāļus un māsas, svinējām skaistu kopīgā ceļa beigu priekšvakaru.

Pasākuma pirmajā daļā spēlējām izrādi “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Esam gandarīti, ka mēģinājumu procesā nepadevāmies un mums izdevās iepriecināt gan sevi, gan skatītājus.

Pasākuma oficiālajā daļā, skanot Žetonvakara tituldziesmai “My way”, ar dejas soļiem ienācām zālē. Iepazīstinājām klātesošos ar vidusskolā paveikto mācību un sabiedriskajā darbā. Izteicām aizkustinošus pateicības vārdus vecākiem un skolotājiem. Lūkojot skolas krustbērnu sagatavotos video raksturojumus un uzgleznotos portretus, minējām, kuram no mums tiks pasniegts skolas žetons.

Noslēgumā 11.klase mums vadīja “Pusnakts šovu ar vienpadsmitajiem”. Mums, sadaloties zēnu un meiteņu komandās, nācās pierādīt savu erudīciju spēlēs “Mēmais šovs”, “Uzmini hītu”, “Emodžijzīmes”. 11.klase, paldies – Jums izdevās mūs pārsteigt un izklaidēt!

Esam pateicīgi skolotājām, bez kurām mūsu svētki nebūtu iedomājami. Paldies latviešu valodas skolotājai Ilonai Strelkovai par lugas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” režisēšanu, dizaina skolotājai Ivetai Ērglei par kustību sinhronizēšanu “My way” taktīs. Paldies audzinātājai Agitai Kramai par nemitīgu atbalstu gatavošanās procesā.

Gatavošanās procesā kritām un cēlāmies (gan fiziski, gan garīgi). Dienās par to sapņojām un naktīs murgojām. Daudz, daudz smējāmies un drusciņ, drusciņ arī raudājām. Pieveicām visas “es/ mēs nevaram” pašuzliktās robežas. Sastiķējāmies ciešāk un novērtējam viens otru krietni biežāk. Iemācījāmies būt komanda (labāk taču vēlāk nekā nekad?!) Komanda, kurā katram ir savs es un tikpat spēcīgs “kopā.”  Žetonvakars viennozīmīgi ir un būs viens no vidusskolas spilgteņiem, kuru atminoties jutīsim sirds siltumu un pateicību. Taču mums vēl ir atlikuši pāris mēneši, pēdējie kopīgā ceļa metri, tāpēc centīsimies tos patiesi izbaudīt un novērtēt!