Lai kā censtos, nevaram nedomāt par notikumiem pasaulē. Nedrīkstam nedomāt, jo te, bērnudārzā, aug nākotnes cilvēki, kuri mācās no mums, no mūsu parauga. Skatās un domā. Dara un domā. Izmēģina un domā. Runā un domā. Vēlāk, kad paaugās, jau otrādi: domā un tad runā. Kritiski domā. Jūt, līdzi jūt, ar sirdi jūt. Mācās nedarīt otram to, kas pašam nepatīk. Tā ir jābūt pasaulē!
Mazputniņi šoziem tik čakli sportojuši un slēpojuši, ka daži pat saņēmās un piedzīvoja savas pirmās sacensības pie Alauksta ezera. Gaisā jūt pavasari, tāpēc jau notiek pirmie sēšanas un stādīšanas darbi,  vēl gan uz palodzēm, protams! Savukārt pūčulēni devās ekspedīcijā, pētot līdzīgo un atšķirīgo diviem no pasaules brīnumiem ar tepat, Vecpiebalgā, esošām celtnēm. Padomā, kas līdzīgs un kas atšķirīgs Artemīdas templim ar mūsu baznīcu vai Halikarnāsas mauzolejam ar seno Vecpiebalgas kapliču? Katram savi darbi darāmi: radīt no lego un klučiem savus pasaules brīnumus, likt burtus kopā un brīnīties, kas no tiem sanācis, jaukt krāsas un meklēt tādas pašas dabā, skaitīt vārnas debesīs un ciparus pie sienas. Tas viss ir nozīmīgi. Tam visam ir jēga, ja vien tas iet no sirds un uz sirdi!