Dzejas stunda “Sēkla sniegā”

7.oktobrī 7.-12.klašu skolēni pulcējās skolas aktu zālē, lai pieminētu un godinātu šovasar mūžībā aizgājušo latviešu dzejnieku un atdzejotāju Knutu Skujenieku.

Dzejas stundu vadīja 12.klases skolēni ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ilonu Strelkovu. Skanot dziesmai “Es nāku no mazas tautas”, tikai aizdegtas sveces dzejnieka piemiņai. Klātesošie klausījās Knuta Skujenieka dzejas lasījumus (dzejoļus, kuri sarakstīti izsūtījuma laikā un apkopoti krājumā “Sēkla sniegā”), uzzināja dzejnieka 7 gadus ilgā ieslodzījuma (1962 – 1969) stāstu, raudzījās fotogrāfijās, video materiālos un baudīja dziesmas, kuru vārdu autors ir Knuts.

Pārsteidzoši, ka lēģerī, dzīvojot necilvēcīgos apstākļos un fiziski smagi strādājot, tapuši vairāk nekā 800 dzejoļu. Tie, sarakstīti uz plānām rūtiņu lapām, tika sūtīti sievai Intai, kas tos pārrakstīja uz rakstāmmašīnas un izplatīja Knuta draugiem literātiem. Knuts Skujenieks neparakstīja “atzīšanās” dokumentu, lai arī tas ļautu nokļūt brīvībā krietni ātrāk. Viņš palika uzticīgs sev un patiesībai, savai pārliecībai un nostājai. Par savām atmiņām viņš runāja ar smaidu, novērtējot  iespēju būt brīvībā, ne žēlojoties par atņemtiem septiņiem jaunības gadiem.

Šīs stundas laikā iepazītais Knuta Skujenieka dzīvesstāsts skolēniem lika apjaust cilvēka gara spēka apmērus un iepazīt patriotisma patieso seju. Atgādināja, ka mums tik pašsaprotamās lietas – brīve un dzīvība, mājas un dzimtene, vārda brīvība – ir nenovērtējamas dāvanas. Arī visnecilvēcīgākajos apstākļos mums ir iespēja palikt cilvēkiem un caur pārdzīvojumiem kļūt stiprākiem, ne salūzt. Knuta Skujenieka labestība un gara spēks ir ne tikai bagātinājis latviešu literatūru, bet arī stiprinājis latviešu tautas pašapziņu.