Vēstule Valsts prezidentam
Esam uzklausījuši visu iesaistīto grupu (9.-12.kl. skolēni, vecāki un darbinieki) viedokli par rosinājumu iesaistīt Vecpiebalgas vidusskolu projektā “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” investīciju piesaistei infrastruktūras pilnveidei un mācību vides aprīkošanai, kas paredzētu Vecpiebalgas vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu. Ņemot vērā vairākuma viedokli, sadarbībā ar Vecpiebalgas kopienu esam aizsūtījuši vēstuli Valsts prezidentam. Paldies visiem, kas izteica viedokli un atbalstu!
Cieņā, Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova
Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā 2023. gada 28. martā
Latvijas Republikas
Valsts prezidentam
E.LEVITA kungam
Pils laukums 3, Rīga, LV – 1900
LR Saeimas
Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājam
U.MITREVICA kungam
Jēkaba iela 10/12, Rīga, LV–1811
Latvijas Republikas Tiesībsargam
J.JANSONA kungam
Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010
Izglītības un zinātnes ministrei
A.ČAKŠAS kundzei
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
Biedrības “Latvijas Pašvaldību
savienība” priekšsēdētājam
G.KAMINSKA kungam
Mazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Pie Jums vēršas Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, absolventi, audzēkņi, audzēkņu vecāki un atbalstošā sabiedrības daļa, kurai rūp mūsu skolas liktenis.
Nešaubāmies, ka Jūs esat lietas kursā par to, kā valstī notiek IZM kūrētā ,,skolu tīkla sakārtošana”. Šim procesam attīstoties, esam savā novadā jau daudz pieredzējuši, bet patlaban stāvam ļoti nopietnas izšķiršanās priekšā, tāpēc vēršamies pēc padoma un atbalsta pie Jums.
Vispirms par pieredzi un no tās izrietošajiem secinājumiem. Pirms dažiem gadiem, kad vēl pastāvēja Vecpiebalgas novads, kurā ietilpa pieci pagasti (reformas rezultātā šobrīd esam Cēsu novada iedzīvotāji), tika likvidētas Inešu un Taurenes skolas. Galvenais pamatojums – slēdzot mazās skoliņas, stiprināsim novada centrālo gaismas pili, salīdzinoši nesen renovēto un ar mūsdienīgu stadionu aprīkoto Vecpiebalgas vidusskolu. Šodien reāli redzam, kas notiek vietā, kur likvidēta skola, piemēram, Inešos. Tēlaini izsakoties, gaisma ir nodzēsta, un pagasts palicis tumsā. Vēsturiskā, nesen atjaunotā skolas ēka stāv tukša un neapdzīvota, arī tās labiekārtotais sporta centrs. Netālu esošā muižas pils, kur agrāk darbojās pagasta padome, ar grezno zāli, ar kuru tā lepojāmies, tāpat. Vēl nesen rosīgā pašdarbība izputējusi, pagastā vairs nav pat kultūras darba organizatora, jo pēc tāda zudusi vajadzība. ,,Kam mēs vairs esam vajadzīgi?” inešnieki jautā, rakstot vēstules vietējam izdevumam ,,Ziņu Ratiņš”. Jā, kam gan? Savai valstij, savai Latvijai, nāktos atbildēt, bet vai tā ir? Lauki tukšojas, cilvēki zaudē cerības. Inešu pamatskolas ēkā reiz uz literārā pulciņa ,,Ķirps” sanāksmēm pulcējās tautas pašapziņas saucēji Jurjāns, Pumpurs, brāļi Kaudzītes, Auseklis, Vecpiebalgas draudzes skolas augstāko klasi vadīja Atis Kronvalds. Tepat radušies ,,Mērnieku laiki”, kuru autori arī bija skolotāji. Nu pienākuši citi laiki, kad Cēsu pašvaldībā tiek spriests par Vecpiebalgas senu senām tradīcijām bagātās vidusskolas reorganizēšanu un pārveidošanu par pamatskolu!
Saeimas pieņemtā Latviešu vēsturisko zemju likuma mērķi ir “veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai un garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību”. Tāpat likumā norādīts, ka “valstij un pašvaldībām jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi”. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aktualizēšanā un popularizēšanā liela loma ir izglītības iestādēm, jo tieši jaunieši, kuriem ir saknes dzimtajā pagastā un novadā, stiprinās kultūrvēsturisko novadu un veidos tā nākotni. Jo ilgāk jaunieši mācīsies vietējā pagasta skolā, jo stiprāka piederības sajūta tiem veidosies.
Kad beidzas skola, beidzas arī gaismas ceļš, ko veido tās audzēkņi. Atgādināsim, ka nav otras skolas Latvijā, kurā būtu strādājuši vai mācījušies tik daudz izcilu latviešu kā Vecpiebalgā. Tas ir neapstrīdams fakts. Tāpēc atļausimies apgalvot, ka nav arī otras skolas Latvijā, par kuras likteni būtu jāiestājas katram šīs zemes patriotam. Bet Cēsu domnieki (tiesa gan, viedokļiem daloties) vēlas uzņemties augstākā lēmēja lomu un atņemt Vecpiebalgai vidusskolu!
2023.gada 21.februārī Cēsu novada domes pieņemtais lēmums Nr.61 “Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”” paredz Priekuļu vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu, bet Jaunpiebalgas vidusskolai, Vecpiebalgas vidusskolai un Jauno Līderu vidusskolai – pārejas periodu līdz 2025.gada 31.augustam, kura laikā skolām jānodrošina Ministru kabineta noteikumu Nr. 619 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i. investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”11.1. un 11.2. punktu izpilde: vispārējās vidējās izglītības iestādē 10.–12. klašu grupā ir vismaz 60 izglītojamie un izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka. Skaidri apzināmies, ka šos noteikumus nespēsim īstenot. Vecpiebalgas vidusskolā 10.-12.kl. posmā pēdējos 6 gados skolēnu skaits svārstās robežās no 30 līdz 40, un skolēnu skaitu būtiski ietekmē dzimstība novadā, izceļošana un sociāli ekonomiskā situācija laukos. Tāpat tiek norādīts, ka Vecpiebalgas vidusskolai ir zems centralizēto eksāmenu indekss (48,05 %), tomēr 12.klases absolventu tālākās gaitas apliecina, ka skola nodrošina konkurētspējīgas zināšanas jauniešu tālākizglītībai un karjeras iespējām, piemēram, 2021./2022.m.g. 90% absolventu turpina izglītības ieguvi (40% augstskolās, 40% tehnikumos/ koledžās, 10% mūžizglītības centrā); 2020./2021.m.g. 92% absolventu turpina izglītības ieguvi (54% augstskolās, 38% tehnikumos/ koledžās) un 8% strādā; 2019./2020.m.g. 67% absolventu turpina izglītības ieguvi (42% augstskolās, 25% tehnikumos/ koledžās) un 33% strādā.
Aprēķini, kas visu lēmumu pamatā (un to mēs saprotam), rāda bēdīgu ainu. Tāda tā ir visā valstī, kurā acīm redzot līdz šim nepietiekami risināti demogrāfijas jautājumi. Skolēnu ir maz. Lielie rēķinātāji ir pārrēķinājušies – kaimiņskolu likvidēšanas plāns nav devis rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvē visu nevar aprēķināt pēc sausām formulām. Daudzu cilvēku likteņus izpostīt gan var. Tas jau ir noticis un notiks arī turpmāk, ja visus mērīsim ar vienu mērauklu un liksim vienos rāmjos. Kā šobrīd pilsētu un lauku skolas. Pieejai jābūt atšķirīgai! Kā var prasīt, lai mūsu vidusskolas klasēs būtu 60 audzēkņi? Tas nav reāli iespējams, toties ir iespējama īpaša attieksme un situācijas izvērtējums, ņemot vērā visus apstākļus, ne tikai tos, kas pieprasīti tabulās.
Sevi cienošas Eiropas valstis atbalsta lauku reģionus ar piemaksām un nodokļu atvieglojumiem. Izglītība un zinātne taču visu laiku saukta par Latvijas prioritāti! Aizverot vidusskolu, kamols ritēs tālāk – tiks vājināta pamatskola, drīz zaudēsim arī 8. un 9. klasi, jo vecāki savus bērnus ar nolūku labāk iekļauties kolektīvos laicīgi sūtīs uz pilsētas ģimnāzijām. Jūs teiksiet, ka tas ir labs risinājums? Bet kā tad ar Jūsu inspirēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kura ietvaros Piebalgas novads, augsti ticams, iegūs īpašas vēsturiskas kultūrtelpas statusu? Vai šim likumam būs kāda jēga, ja mūsu jaunieši, nespēdami iegūt pietiekamu izglītību dzimtajā pagastā, dosies prom no mājām, lai visdrīzāk tajās vairs neatgrieztos? Secinājums skarbs – ja nebūs vidusskolas, nebūs te nekādu kultūrvēsturisko zemju, jo zeme bez patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem nevar pastāvēt. Cēsu novada vadībai (kura gan ļoti iejūtīgi mēģina šīs lietas risināt, tomēr lēmumu, šķiet, jau pieņēmusi) tas nav saprotams, tāpēc visas cerības liekam uz Jums, prezidenta kungs.
Mēs laukos nerakstām likumus, bet uz savas ādas izjūtam to bezkaislīgo ietekmi uz katru iedzīvotāju. Izglītība vienmēr bijusi un būs mūsu gaišais stars un cerība nākotnei. Tāpēc sakām, ka Izglītības un zinātnes ministrijai steidzīgi, bet ļoti atbildīgi jādomā tieši par lauku skolu politiku, un tas nebūt nav tikai skolēnu skaits klasēs! Piemēram, attālums līdz izglītības iestādei. Mūsu skolēni nokļūšanai uz skolu izmanto gan sabiedrisko transportu, gan skolas autobusus, kas veic trīs maršrutus. Pirmajā reisā pirmajā pieturvietā skolēns autobusā iekāpj plkst. 6:40 (tas nozīmē, ka bērnam jāceļas vismaz plkst. 6:00!), bet pēcpusdienā no autobusa izkāpj plkst. 17:00. Ja bērnam izglītības ieguve būs jāturpina citviet, daļai skolēnu krietni pieaugs attālums no dzīvesvietas līdz skolai un ceļā pavadāmais laiks. Ģimenēm tas prasīs arī papildu finanšu līdzekļus. Jā, atsevišķām skolām ir bezmaksas dienesta viesnīcas/ kopmītnes, bet dzīvošana tajās prasīs papildu līdzekļus no vecākiem, jo bērnam 2 ēdienreižu vietā būs nepieciešama nauda vismaz 4 ēdienreizēm (ģimenē dzīvojot, brokastis un vakariņas ir no kopējā ģimenes katla). Izmaksas pieaugs vēl vairāk, ja skola, kur bērns būs spiests turpināt izglītību, nevarēs nodrošināt bezmaksas kopmītnes vai kopmītnes vispār. Tiks apdraudēta ārpusstundu aktivitāšu un interešu izglītības pieejamība. Ja skolēns nokļūšanai uz skolu izmantos sabiedrisko transportu vai skolas autobusu, viņa iespējas iesaistīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, lai pilnveidotu savas prasmes un talantus, būs ierobežotas vai liegtas vispār. Minētie faktori var radīt situāciju, ka lauku apvidos dzīvojošie bērni pēc pamatizglītības iegūšanas, izglītības ieguvi neturpina, jo vecāki materiālu apsvērumu dēļ nevēlēsies vai nebūs spējīgi apmaksāt ceļu uz “tuvāko” izglītības iestādi. Un kā tas saskan ar projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” un MK noteikumiem Nr. 460?
Kamēr tiek rīkotas neskaitāmas tikšanās, kurās apspriež vienu un to pašu – būt vai nebūt mūsu vidusskolai, Cēsis kā liela novada centrs varētu kļūt par iniciatoru visas Latvijas lauku skolu vadītāju debatēm, lai beidzot ne tikai ar saukļiem un tabulām, bet arī realitātē glābtu laukus no iznīcības, kas neizbēgami notiks, ja tajos aptrūks izglītības iespējas, zudīs inteliģence un apstāsies jaunrades darbs.
Latvijas Republikas Satversmes 112. pants ikvienam garantē tiesības uz izglītību, tajā skaitā uz pieejamību. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 619 šīs tiesības nenodrošina, jo liedz bērniem tuvāk dzīvesvietai iegūt valsts garantēto izglītību.
Lūdzam Jums izmantot savas tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 46. pantā, sasaukt ministru kabineta sēdi, nosakot dienas kārtību, kurā būtu iekļauts jautājums par MK noteikumu Nr. 619 grozīšanu, nosakot izskatīt tā 11. punktā šādus grozījumus:
11.1.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra 10.–12. klašu grupā ir vismaz 40 izglītojamie;
11.1.2. izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra pret vienu skolotāju ir 5 vai lielāka.
Lūdzam pārējiem adresātiem atbilstoši savai kompetencei izvērtēt iesniegumā minēto informāciju un sniegt atbildi pēc būtības.
Pirmajam adresātam pievienojam pielikumu: 1.pielikumā paraksti uz 25 lapām, 2.pielikumā skolas absolventu stāsti FB uz 4 lapām.
Pateicībā par Jūsu ieinteresētību un cerībā uz Jūsu sapratni un mūsu problēmas pozitīvu risinājumu
Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, skolēni un viņu vecāki,
Vecpiebalgas kopienas pārstāvji
Pieprasītājs:
Vecpiebalgas vidusskolas Atbalsta biedrība
Gaismas iela 2
Vecpiebalga
Vecpiebalgas pagasts
Cēsu novads
LV – 4122
