Gar skolas kopmītnēm vijas bērzu aleja, ko 1966.gada pavasarī, skolas direktora Vernera Rudzīša pamudinātas, iestādīja 10.klase kopā ar audzinātāju Guntu Tirkovsku un 11.klase kopā ar audzinātāju Birutu Rudzīti.

Tā bijusi kāda pavasara diena, kad skolēni kopā ar audzinātājām devušies uz Andža Rātmindera parku (tagad – teritorija starp degvielas uzpildes staciju un daudzdzīvokļu Smeiļu mājām) pēc bērziņiem. Paši izvēlējušies sev kociņus, izrakuši un iestādījuši gar Smeiļu ceļu, kas tolaik vedis caur skolas pagalmu. Bērziņi tikuši sastādīti ceļam abās pusēs, tādējādi izveidojot aleju. Stādiņi bijuši sīki un vārgi, un daudzi teikuši, ka kociņi neieaugšot.

Pēc kādas auto sadursmes 80.gados Smeiļu ceļš ticis novirzīts tālāk no skolas, izbūvējot to tuvāk Andža Rātmindara parkam. Bet daļa no bērziem tikusi nozāģēta laikā, kad šeit tikusi vilkta elektrības līnija un celtas kopmītnes. Tie bērzi, kas pasaudzēti, par spīti bažām un neticībai nu izauguši gari un stalti. Un piepildījies arī 12.izlaiduma absolventu sapnis – alejai pa vidu vijas gājēju celiņš no bērnudārza uz skolu.

(Pēc Vecpiebalgas vidusskolas muzeja materiāliem.)