Skolas kopmītnes
Kopmītnes jeb internāts ir jaunākā no skolas ēkām, kas savā salīdzinoši īsajā mūžā jau piedzīvojusi daudz pārmaiņu.
Draudzes skolas pirmsākumos telpa, kur notika mācības, skolas bērniem kalpoja arī kā ēdamā istaba un guļamistaba. Tikai 1864.gadā jaunuzceltās draudzes skolas ēkā (Vecpiebalgas vidusskolas vecais korpuss) šīm vajadzībām tika atvēlētas atsevišķas telpas – skolēnu guļamistabas un ēdamistabas atradās pagrabstāvā. Bērnu pārtikas lādītēm bija atsevišķa klētiņa, pie kuras tika uzcelta pat slimnieku istaba. Tāpat saprātīgi tika ierīkota mazgāšanās. Skolēniem, kuri bija ieradušies no tālienes, pastāvēja kopēdināšana – no bērnu vecāku savestiem produktiem skolas apkalpotāja sieva izgatavoja siltas pusdienas un katru rītu skolas kalps sagādāja novārītu karstu ūdeni tējai. Arī pēc sagrautās skolas ēkas atjaunošanas 1940.gadā skolēnu guļamtelpas bija izvietotas velvētajā pagrabstāvā, kur vienīgais apgaismošanas līdzeklis toreiz bija tauku svece ar flaneļa degli.
Tā kā Vecpiebalgas skolā arvien vēl palielinājās skolēnu skaits un 1951.gadā tika atvērtas vidusskolas klases, visās iespējamās vietās, arī pagrabstāvā, nācās iekārtot klašu telpas. Tad internāts tika ierīkots ēkā, kas tika pārvesta no kādas saimniecības un novietota netālu no skolas. 19.gs. II pusē vecā internāta ēka tika pārbūvēta un iekārtotas jaunas telpas “Smeiļos”. Internātam un skolotāju dzīvokļiem tika īrētas istabas arī “Ceriņos”. 1960.gada vasarā skola lietošanā ieguva arī “Kūrēnu” un ”Jaunviesturu” mājas (interesants fakts – līdzšinējo iedzīvotāju pretestības dēļ šīs lietas tika izskatītas pat Augstākajā tiesā, bet abos gadījumos lēmums bija labvēlīgs skolai). Vēlāk “Ceriņos” tika izbūvēts 2.stāvs, kapitāli tika pārbūvēta skolotāju māja “Smeiļos” un turpat, bijušajā ratnīcā, ierīkotas jaunas internāta telpas.
Tā kā internāta istabiņas bija šauras un nebija nodrošināti nepieciešamie sanitārie apstākļi, skolas direktorei Marijai Supei izdevās vienoties ar kolhoza “Alauksts” vadītāju Andreju Jurciņu par skolas kopmītņu celšanu. Projektu izstrādāja arhitekte Ausma Skujiņa, bet celtniecības darbus vadīja inženieris Aigars Bauers. Skolas kopmītnes uzcēla ļoti īsā laikā – 1985.gada novembrī darbi tika sākti, bet jau 1986.gada 1.septembrī notika kopmītņu atklāšana, kad Andrejs Jurciņš kopmītņu atslēgas svinīgi pasniedza skolas direktorei.
Skolas kopmītnēm ir 3 stāvi, un tās bija paredzētas 110 audzēkņiem. Sākotnēji labā spārna 1.stāvā tika ierīkoti darbmācību kabineti meitenēm un zēniem, ķīmijas klase un laboratorija, kreisā spārna 1.stāvā – atradās dušas un saimnieciskās telpas. 2. – 3.stāvā pa blokiem bija iekārtotas istabiņas. Katrā blokā 2 istabiņas, kopēja neliela priekštelpa un sanitārais mezgls. Skolēniem bija pieejama arī koplietojama virtuve, atpūtas telpa un mācību telpa.
Skolēnu un klašu skaitam sarūkot, kopmītņu labā spārna telpas pakāpeniski tika atvēlētas uzņēmējiem un pašvaldības vajadzībām. Šeit pastāvīgo mājvietu radis jauniešu iniciatīvas centrs “Balgas strops”, pagasta audēju kopa “Vēverīšas” un frizētava. Savukārt kreisais spārns saglabājis sākotnējās funkcijas. Pakāpeniski istabiņās tiek veikts kapitālremonts – šobrīd izremontēti jau 3 bloki.
Pēc Inešu pamatskolas pievienošanas 2018.gadā kopmītnēs tika ierīkotas profesionālās ievirzes izglītības programmas “Vizuāli plastiskā māksla” nodarbību telpas. Pēc skolas pārbūves ar 2026./2027.mācību gadu tās aizņems bēniņu stāvu (izstāžu zāle) un 3. stāvu. Savukārt 1.stāva visas telpas tiks nodotas “Balgas stropa” vajadzībām.
