Vēlos  teikt paldies skolas kolektīvam. Skolotāji ir gājuši kopā ar mums interesantu ceļu, ir mācījuši apgūt jaunas zināšanas, ļāvuši mums kļūdīties, mācījuši prasmi saskatīt labo. Iegūtas atmiņas.  Paldies skolotājiem par saprotošajiem un jaukajiem vārdiem.

Vecpiebalgas vidusskola,  sniedzi pirmās zināšanas,  priekšstatu par pirmo skolu, skolas gaitām deviņu gadu garumā. Lai arī mūsu ceļi šķirsies, tu vienmēr būsi manā sirdī, manās atmiņām, kā mana pirmā skola.  (Luīze Elīza Baltputna)

Gribu pateikt paldies skolotājiem, kuri man palīdzēja apgūt mācību vielu, centās paskaidrot, ja kaut ko nesapratu, uzlabot vērtējumus, vienmēr atrada uzmundrinošus vārdus, mācīja nepadoties.   (Viktorija Zariņa)

Mācoties Vecpiebalgas vidusskolā, esmu ieguvusi dažādu pieredzi. Skolā strādā ļoti jauki, saprotoši un labsirdīgi skolotāji, kas jebkurā brīdī ir gatavi palīdzēt, paskaidrot, aprunāties. Ir  arī jauki un saticīgi  skolēni.  (Rebeka Bērziņa)

Mācoties Vecpiebalgas vidusskolā esmu ieguvusi jaunus draugus, jaunas zināšanas, labākus vērtējumus, bet zaudējusi svētku sajūtu, jo lielā skolā visi svētki šķiet citādāki nekā mazā skolā. Esmu  pabeigusi  mākslas skolu, piedzīvojusi jaukus brīžus ar klases biedriem,  piedalījusies arī skolas pasākumos, apmeklēju pulciņus.  (Asnate Briška)

Esmu ieguvis daudz zināšanu turpmākajai  dzīvei. Mazliet nožēloju, ka neizmantoju iespēju darboties skolas  piedāvātajos pulciņos. Vecpiebalgas vidusskolā mācos no pirmās klases. Varu teikt, ka mūsu skola bija labi sagatavojusies attālinātajām mācībām. Skolotāji bija vienmēr sasniedzami un saprotoši. Paldies!  (Ervīns Gruņins)

Es gribu pateikt ikvienai skolotājai paldies par ieguldīto darbu, kas ir paveikts mūsu labā. Citiem   arī ieteiktu doties mācīties uz Vecpiebalgas vidusskolu, jo šeit ir saprotoši skolotāji, kas vienmēr visu paskaidro. Vecpiebalgas vidusskola ir kā manas otrās mājas, jo šeit es esmu daudz ko apguvusi un iemācījusies. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu mācījusies vienā no labākajām skolām. Šie visi  deviņi gadi man paliks atmiņā uz visu mūžu.  (Svetlana Lana Jansone)

Atmiņā  ir palikušas  jaukās balles, pasākumi un klases vakari, ko pavadījām kopā.  Atceros, ka 1.klasē biju tik ļoti nobijusies un uztraukusies. Bet nemanot pagājuši deviņi mācību gadi. Esmu kļuvusi drošāka, labprāt sadarbojos ar saviem klases biedriem un skolotājiem.  (Elizabete Miķelsone)

Skola piedāvāja daudzas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku pēc stundām. Piemēram, kokapstrāde, jaunsargi un deju pulciņš. Darbojos  tikai divos pulciņos, izdarīju tādu izvēli, jo vēlējos izmantot savu brīvo laiku citādāk. Vienu iemeslu es varu minēt, liela daļa pulciņu darbojās vēlā pēcpusdienā, un es nevēlējos gaidīt, lai vecāki mani aizvestu mājās.

Ja man būtu izvēle kaut ko mainīt, es nezinu. Nevaru iedomāties, ko es zaudēju mācoties Vecpiebalgas vidusskola? Skolā mācīja visu vajadzīgo. To, ka nepiedalījos pulciņos, ir mana vaina. Zinu , ka es neko nedarītu citādāk. (Kristaps Polis)     

Visticamāk, man 10.klasē būtu labi palikt tepat, Vecpiebalgas vidusskolā.  Skola  ir netālu, un šeit varu apgūt visas iemaņas savai nākotnes profesijai. (Oskars Roga)

Daudz smieklīgu atgadījumu  ir ar dažām klases meitenēm. Piemēram, ar Rebeku, smejoties stundās par sīkumiem, ko ātrumā izdomājām. Lai gan tas nebija atļauts, arī sarakstīšanās ar zīmītēm vienmēr ir bijusi starp klases meitenēm, un tas man paliks atmiņā. Mēneša  beigās skolotāju saucamās “skrejlapas’’ manā penālī bija vairāk nekā pildspalvu un zīmuļu. Ceru, ka mūsu jaunā klase (nākamgad 10.klase) būs tikpat draudzīga. Ar dažiem mūsu ceļi šķirsies, jo viņi dosies mācīties citur.  (Regita Sarmule)

Mācoties Vecpiebalgas vidusskolā esmu satikusi un sadraudzējusies ar dažiem ļoti jautriem cilvēkiem, kurus noteikti nekad neaizmirsīšu.  Ļoti  priecājos, ka man bija šāda iespēja viņus satikt. Mūsu klasi ir mācījušas daudzas skolotājas, un katra no viņām ir ļoti mīļa, lai gan reizēm viņas neklausījām un negribējām mācīties. Protams, katram ir savi plusi un mīnusi.  (Sintija Spilva)

Vecpiebalgas vidusskolā  mācos no 1.klases. Es vēlos teikt paldies  visiem skolotājiem, kas mani mācīja un vadīja skolas laikā. Paldies  par veselīgo humoru,  interesanto un jauko pieredzi. Paldies par jaukām atmiņām un jauniem draugiem. Nekad nav bijis tā, ka šeit nav ko darīt vai nav interesanti, jo skolotāji vienmēr mācību stundas mēģina padarīt pēc iespējas interesantākas. (Juris Vološins)

Man šķiet, ka es Vecpiebalgā esmu ieguvis ļoti daudz. Labus draugus, labas atmiņas un arī daudz ko esmu iemācījies. Es mācoties Vecpiebalgā izmantoju ļoti daudzas iespējas. Gāju uz daudziem pulciņiem un daudz laika pavadīju arī jauniešu centrā “Balgas strops”. Lielākā izdevība, kas man šajā skolā bija šī gada 1. septembrī. Man bija izdevība tēlot sprīdīti un ievadīt jauno mācību gadu visai skolai.  (Jurģis Zommers)

Skola, piedod man par konfekšu papīra izmešanu ābeļdārzā, piedod, ka klasē uz galda uzrakstīju “INDRA”. Es atvainojos arī savas klases vārdā.  Piedod  par sniega kaujā apmētātajiem logiem. Piedod, ka likām Tev noskatīties, kā pusdienās rīkojām pat ēdienu kaujas. Tu tūkstošiem garām gājēju un skrējēju acīs esi un paliksi tikai parasta ēka, bet man Tu būsi otrās mājas, kurās dzīvo otrā ģimene. Atceries to, MANA  SKOLA! Piemini ar labu!

Tikai tagad tāds rūgtums sirdī. Tā nekad vairs nebūs, nebūs vieglprātības un bērnišķības. Nebūs ikdienā apkārt cilvēku, kas tevi zina no A līdz Z. Nebūs kolektīva, kas tevi saprot no pusvārda. Nebūs pierastās apkārtnes, kas tevi gaidīs. Nebūs pamatskolas īstenības, būs tikai atmiņas… ,bet tomēr labas, dzidras atmiņas. Paldies par to, ka varēju būt Indra. Paldies par smiekliem, asarām, dziesmām, viedokļiem, sarunām, skatieniem, izjūtām. Atpakaļ atskatoties – Tava Indra.  (Indra Gita Bērziņa)