Kā sasniegt mērķus?

Mērķi bieži vien ir pirmais solis, kas aizved panākumu virzienā. Mērķi ir kāpnes, kas ved augšup, taču kāpšana teju vienmēr šķiet sarežģīta. Tāpēc priecājamies, ka mums, vidusskolēniem, bija iespēja uzklausīt mūsu skolas absolventa, pārdošanas līdera Southwestern Advantage (ASV), biedrības “Atbalstu Latviju” valdes locekļa, investora un uzņēmēja Jāņa Brauera pieredzes stāstu  mērķu sasniegšanā.

Jānis Brauers iepazīstināja ar sevi, galvenajiem karjeras pieturpunktiem un sasniegumiem. Patīkamu rezonansi sniedza fakts, ka arī viņam kā absolventam mūsu skola ir nozīmīga un tās sniegtās iespējas (it īpaši interešu izglītībā) ir palīdzējušas nākotnē apzināties savas stiprās puses un veidot veiksmīgāku komunikāciju ar apkārtējiem. Akcentējot savus sasniegumus, piemēram, biedrības “Atbalstu Latviju” koordinēšanu, karjeras izaugsmi ASV un savā uzņēmumā, viņš uzsvēra: lai ko sasniegtu, ir jānosprauž mērķi. Kā iedvesmojošs piemērs mums šķita viņa brāļa mērķu sasniegšana ar līmlapiņas palīdzību. Uz datora uzlīmējot vēlamo procentu skaitu fizikas olimpiādē, nemitīgi uz to raugoties, protams, arī daudz mācoties, tika iegūts precīzi tāds procentu skaits, kāds bija uzrakstīts uz līmlapiņas. Tā kalpoja kā nemitīgs atgādinājums par mērķi, kā motivācija turpināt ceļu uz to. Protams, uzzinājām svarīgākos soļus mērķu sasniegšanā: mērķa uzstādīšana, nolikšana redzamā vietā, atcerēšanās, rīcība, kas pietuvina pie tā. Jutāmies iedvesmoti un pārsteigti par pieredzes stāstu, kur ikkatra situācija raudzīta caur pozitīvo prizmu. Paldies par motivāciju! Majoritāti no mūsu istabas sienām noteikti jau rotā kāda līmlapiņa, un līdzās nēsātais sapnis kļuvis sasniedzamāks.

Nebaidīsimies sapņus pārvērst mērķos un lēnītēm tuvoties tiem, lai kļūtu par personībām, par kurām vēlamies kļūt, lai sasniegtu to, uz ko tiecamies! Ticība sev un līmlapiņai, kā izrādās, var būt lielisks starts.

 

Tev lāči galvā?

Dienu pirms Lieldienu brīvdienām nolēmām attālināto mācību procesu izmantot savā labā – saplānot darāmo tā, lai teju visa pēcpusdiena ir brīva un mēs (vecākie vidusskolēni) varētu kopīgi “aizbēgt” nelielā mācību ekskursijā. Kur mēs bijām?

Ekskursiju sākām ar Cēsu centrālās bibliotēkas apmeklējumu. Vārds “bibliotēka” nudien var neizraisīt patosa pilnu sajūsmu un teju vai tikt pielīdzināts vārdam “garlaicība”. Mūsu ekspektācijas nebija augstas, taču tikām pārsteigti un turpmāk uz bibliotēkām (vismaz Cēsu pavisam noteikti) raudzīsimies ar krietni pozitīvāku aci. Bibliotēkas direktore Natālija Krama mūs izvadāja ekskluzīvā tūrē pa ēkas gaiteņiem un telpām, iepazīstināja ar ēkas vēsturi un tās galvenajām funkcijām. Mūs ļoti pārsteidza fakts, ka ik dienu bibliotēku apmeklē 200 – 250 cilvēku, kā arī pakalpojumu piedāvājums, it īpaši interesants un inovatīvs mums šķita grāmatu  pakomāts. Nevarējām nepamanīt teju visur attēloto tulpju motīvu. Kā noskaidrojām – pārbūvējot bibliotēku, pamatos tika atrastas flīzes ar tulpju motīviem, un kopš tā brīža tulpes ir kļuvušas par bibliotēkas simbolu, tāpēc nereti tā tiek dēvēta arī par tulpīšu bibliotēku. Vēl uzzinājām, ka bibliotekārs jeb informācijas speciālists ir nākotnes profesija ar plašām darba iespējām un konkurētspējīgām prasmēm informācijas pārvaldes jomā. Pārliecinājāmies, ka bibliotēka ir kas vairāk par grāmatu saņemšanas – nodošanas punktu, tā ir vieta, kur bērni un jaunieši labprāt pavada brīvo laiku, mācoties, lasot, satiekoties vai vienkārši sasildoties, kamēr gaida autobusu. Plašajās telpās, it īpaši bērnu nodaļā, manījām iedvesmojošu rosību, kas apstiprināja, ka bibliotēkas nav šķietamie “vēstures pieminekļi”, bet gan mūsdienīga un iekļaujoša vide ar skatu uz nākotni. Mums tik ļoti iepatikās direktores vadītā tūre un mājīgās telpas, ka nopietni sākām apsvērt profesionālo karjeru tulpīšu “namā”. Izspēlējām arī bibliotēkas piedāvāto izlaušanās spēli “Dzejas detektīvs” Lāsmas Vasmanes – Mašiņas uzraudzībā. Mūsu uzdevums bija glābt dzejas pasauli, atrodot visas rindas no Eduarda Veidenbauma dzejoļa un saliekot tās pareizā secībā. Lai arī, nokļūstot pirmajā telpā, šī spēle nudien šķita kā neiespējamā misija, procesam ritot, palielinājās azarts un misiju izpildīt mums izdevās gana ātri un veiksmīgi. Bijām pateicīgi par “Dzejas detektīva” spēju tik ļoti “aizraut” un saliedēt. Noteikti, noteikti rekomendējam visiem interesentiem izbaudīt šīs izlaušanās spēles burvību.

Pēc nepilnu divu nedēļu mācīšanās attālināti, kura laikā lielāko dienas daļu pavadījām iekštelpās, nolēmām, ka noteikti jādodas arī dabā. Kā galamērķi izraudzījām Līgatnes dabas takas. Saelpojām pilnas plaušas ar skābekli, sakrājām vairāk nekā 10 000 tūkstošu soļu un aplūkojām skaistos meža dzīvniekus. Visvairāk cerējām ieraudzīt lāčus, taču tie no mums bija veiksmīgi paslēpušies. Tā vietā mūsu klasē radās jauns frazeoloģisms “lāči galvā”, ar ko turpmāk aprakstīsim savas vieglprātīgās rīcības un “tukšuma” vētru prātos. Mūsu vislielākās simpātijas izpelnījās galantais ūpju pāris Dāma un Hugo, lai gan nevar noliegt – viņu draudīgie lāzerskatieni un apkārt redzamie upuri (peles) lika priecāties par starp mums esošo žogu. Jutāmies meža apgaroti un reizē arī nogurdināti… Dienas noslēgumā baudījām smieklu pilnas pusdienvakariņas restorānā “Burgers 66”.

Esam pateicīgi par skaisto pavasara dienu, zināšanām, sarunām, taču visvairāk – par sirsnīgajiem un smieklu pilnajiem kopbrīžiem, kuru vairs palikuši tik maz, tāpēc katra diena kļūst aizvien nozīmīgāka … Esam ļoti pateicīgi par mūsu atsaucīgo audzinātāju Ilonu Strelkovu, kura samenedžē dienu tā, lai atrastu laiku mums arī ārpus skolas sienām, un rūpējas, lai visi esam uz viena – harmoniskā – sajūtu viļņa.

Kad Jūs piemeklē sajūta, ka “galvā lāči”, dodieties dabā baudīt pavasari ar sev tuvajiem! Mēs apsolām – Jūs nenožēlosiet!

Lieldienu kompozīcijas

3. klases skolēnu un vecāku rokām izlolotās Lieldienu kompozīcijas.

ILUSTRĀCIJU KONKURSA NOSLĒGUMS CĒSĪS

Lasīt vairāk

Kā sagaidām pavasari?

Pavasarī sarosās visi: pumpuri zem zemes un koku zaros, putni un zvēriņi, arī pieaugušie un bērni kļūst vēl aktīvāki kā citkārt. Tas noteikti ir tāpēc, ka saulīte debesīs virs Latvijas gaismu nu dod daudz ilgāk kā ziemā! Bērnudārza pagalmā uzslietas jaunas šūpoles. Bumbiņu baseins ilgi gaidīja bērnus, kamēr notika jumta remonts. Nu tajā atkal skan bērnu čalas un smiekli! “Pūces skolā” ik ceturtdienu angļu valodas nodarbību vada Ana un Konstantīns- brīvprātīgie no Gruzijas. Beebot bites, bērnu saprogrammētas, pilda uzdevumus tikpat čakli kā īstās bites stropos. Burti un cipari, krāsas un formas. Ja labi ieskatās, to visu var sameklēt sev apkārt, ejot pastaigās, tikai jābūt vērīgam! Skatāmies un mācāmies kopā!

CĒSU NOVADA VIZUĀLĀS MĀKSLAS KONKURSS

22. martā noslēdzās Cēsu novada izglītības pārvaldes un Cēsu pilsētas mākslas skolas rīkotais vizuālās mākslas konkurss “Pēteris Rozenbergs – izcils akvareļtehnikas pārzinātājs, akvarelistu plenēra “Cēsis” iedibinātājs”.  Konkursa tēma: Ilustrācija. Akvarelis. Audzēkņu uzdevums bija iepazīt mākslinieka Pētera Rozenberga daiļradi un veidot akvareļtehnikā izstrādātu ilustrāciju Cēsu pils teikai.  Apakš Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas.

Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, pilna ar zelta un sudraba lietām. Bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot neviena pie lādes klāt. No šiem pagrabiem izejot arī apakšzemes ejas. Viens nebēdnieks reiz nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Viņš iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā izstāstīt.

Apakš Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas.
Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, pilna ar zelta un sudraba lietām. Bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot neviena pie lādes klāt. No šiem pagrabiem izejot arī apakšzemes ejas. Viens nebēdnieks reiz nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Viņš iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā

Aicinājām būt radošiem un konkursā piedalīties Vecpiebalgas vidusskolas 1.- 2. klašu mākslas pulciņa dalībniekus, vispārējās izglītības programmas un PIIP “Vizuāli plastiskā māksla” audzēkņus. Konkursam no skolas tika izvirzīti 9 audzēkņu darbi pārstāvot visas vecuma grupas: (1.-3.klase) – Zlata Zhakun, Anna Dandena, Beāte Mozuļčika, Emīlija Vantere, Katrīna Černiševa (skolotāja: Iveta Ērgle), (4.- 6.klase) – Reina Ērgle, Līva Fukse, (7.-9.klase) – Victoria Sasnauskaite, (10.-12.klase) – Rūta Madara Brante  (skolotāja Vita Miķelsone).

Konkursā kopā tika iesūtīti 141 autora darbs no 14 Cēsu novada skolām, 4 vecuma grupās. Ilustrācijas vērtēja profesionāla mākslinieku žūrija, kuru darbs mūs ļoti iepriecināja!

1. vieta – Rūta Madara Brante (10.-12.klase)
2. vieta – Līva Fukse (4.-6.klase)
3. vieta – Reina Ērgle (4.-6.klase)
3. vieta – Victoria Sasnauskaite (7.-9.klase)
3. vieta – Anna Dandena (1.-3.klase)
Atzinība – Zlata Zhakun (1.-3.klase)
Atzinība – Emīlija Vantere (1.-3.klase)
Atzinība – Beāte Mozuļčika (1.-3.klase)

Uzvarētāju apbalvošana paredzēta 12. aprīlī  – Cēsu pilsētas mākslas skolā ar laureātu  izstādes atklāšanu. Mēs brauksim!

VALSTS KONKURSA MĀKSLĀ “APĢĒRBS IR VĒSTĪJUMS” REZULTĀTI

Šogad visas trīs Valsts konkursam mākslā izvirzītās T-kreklu kolekcijas augsti novērtētas!
👏 DIPLOMS – kolekcijai “SAPLŪSTI AR DABU” (malači: Ralfs Adlers, Danils Krists Smirnovs, Kristers Laicāns).
👏 ATZINĪBA – kolekcijai “4 ELEMENTI” (malači: Madara Asare, Annija Bambe, Reina Ērgle, Kristiāna Tišanova).
👏 ATZINĪBA – kolekcijai “SAUDZĒ MEŽU” (malači: Samanta Gorovenko, Justīne Adlere, Gatis Šulcs, Markuss Gorbatko un Pauls Putniņš).
Prieks par mūsu kopīgajiem panākumiem!

Vēstule Valsts prezidentam

Esam uzklausījuši visu iesaistīto grupu (9.-12.kl. skolēni, vecāki un darbinieki) viedokli par rosinājumu iesaistīt Vecpiebalgas vidusskolu projektā “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” investīciju piesaistei infrastruktūras pilnveidei un mācību vides aprīkošanai, kas paredzētu Vecpiebalgas vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu. Ņemot vērā vairākuma viedokli, sadarbībā ar Vecpiebalgas kopienu esam aizsūtījuši vēstuli Valsts prezidentam. Paldies visiem, kas izteica viedokli un atbalstu!

Cieņā, Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova

Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā                                           2023. gada 28. martā

Latvijas Republikas

Valsts prezidentam

E.LEVITA kungam

Pils laukums 3, Rīga, LV – 1900

 

LR Saeimas

Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājam

U.MITREVICA kungam

Jēkaba iela 10/12, Rīga, LV–1811

 

Latvijas Republikas Tiesībsargam

J.JANSONA kungam

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010

 

Izglītības un zinātnes ministrei

A.ČAKŠAS kundzei

Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050

 

Biedrības “Latvijas Pašvaldību

savienība” priekšsēdētājam

G.KAMINSKA kungam

Mazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050

 

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Pie Jums vēršas Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, absolventi, audzēkņi, audzēkņu vecāki un atbalstošā sabiedrības daļa, kurai rūp mūsu skolas liktenis.

Nešaubāmies, ka Jūs esat lietas kursā par to, kā valstī notiek IZM kūrētā ,,skolu tīkla sakārtošana”. Šim procesam attīstoties, esam savā novadā jau daudz pieredzējuši, bet patlaban stāvam ļoti nopietnas izšķiršanās priekšā, tāpēc vēršamies pēc padoma un atbalsta pie Jums.

Vispirms par pieredzi un no tās izrietošajiem secinājumiem. Pirms dažiem gadiem, kad vēl pastāvēja Vecpiebalgas novads, kurā ietilpa pieci pagasti (reformas rezultātā šobrīd esam Cēsu novada iedzīvotāji), tika likvidētas Inešu un Taurenes skolas. Galvenais pamatojums – slēdzot mazās skoliņas, stiprināsim novada centrālo gaismas pili, salīdzinoši nesen renovēto un ar mūsdienīgu stadionu aprīkoto Vecpiebalgas vidusskolu. Šodien reāli redzam, kas notiek vietā, kur likvidēta skola, piemēram, Inešos. Tēlaini izsakoties, gaisma ir nodzēsta, un pagasts palicis tumsā. Vēsturiskā, nesen atjaunotā skolas ēka stāv tukša un neapdzīvota, arī tās labiekārtotais sporta centrs. Netālu esošā muižas pils, kur agrāk darbojās pagasta padome, ar grezno zāli, ar kuru tā lepojāmies, tāpat. Vēl nesen rosīgā pašdarbība izputējusi, pagastā vairs nav pat kultūras darba organizatora, jo pēc tāda zudusi vajadzība. ,,Kam mēs vairs esam vajadzīgi?” inešnieki jautā, rakstot vēstules vietējam izdevumam ,,Ziņu Ratiņš”. Jā, kam gan? Savai valstij, savai Latvijai, nāktos atbildēt, bet vai tā ir? Lauki tukšojas, cilvēki zaudē cerības. Inešu pamatskolas ēkā reiz uz literārā pulciņa ,,Ķirps” sanāksmēm pulcējās tautas pašapziņas saucēji Jurjāns, Pumpurs, brāļi Kaudzītes, Auseklis, Vecpiebalgas draudzes skolas augstāko klasi vadīja Atis Kronvalds. Tepat radušies ,,Mērnieku laiki”, kuru autori arī bija skolotāji. Nu pienākuši citi laiki, kad Cēsu pašvaldībā tiek spriests par Vecpiebalgas senu senām tradīcijām bagātās vidusskolas reorganizēšanu un pārveidošanu par pamatskolu!

Saeimas pieņemtā Latviešu vēsturisko zemju likuma mērķi ir “veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai un garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību”. Tāpat likumā norādīts, ka “valstij un pašvaldībām jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi”. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aktualizēšanā un  popularizēšanā liela loma ir izglītības iestādēm, jo tieši jaunieši, kuriem ir saknes dzimtajā pagastā un novadā, stiprinās kultūrvēsturisko novadu un veidos tā nākotni. Jo ilgāk jaunieši mācīsies vietējā pagasta skolā, jo stiprāka piederības sajūta tiem veidosies.

Kad beidzas skola, beidzas arī gaismas ceļš, ko veido tās audzēkņi. Atgādināsim, ka nav otras skolas Latvijā, kurā būtu strādājuši vai mācījušies tik daudz izcilu latviešu kā Vecpiebalgā. Tas ir neapstrīdams fakts. Tāpēc atļausimies apgalvot, ka nav arī otras skolas Latvijā, par kuras likteni būtu jāiestājas katram šīs zemes patriotam. Bet Cēsu domnieki (tiesa gan, viedokļiem daloties) vēlas uzņemties augstākā lēmēja lomu un atņemt Vecpiebalgai vidusskolu!

2023.gada 21.februārī Cēsu novada domes pieņemtais lēmums Nr.61 “Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”” paredz Priekuļu vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu, bet Jaunpiebalgas vidusskolai, Vecpiebalgas  vidusskolai un Jauno Līderu vidusskolai – pārejas periodu līdz 2025.gada 31.augustam, kura laikā skolām jānodrošina Ministru kabineta noteikumu Nr. 619 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i. investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”11.1. un 11.2. punktu izpilde: vispārējās vidējās izglītības iestādē 10.–12. klašu grupā ir vismaz 60 izglītojamie un izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka. Skaidri apzināmies, ka šos noteikumus nespēsim īstenot. Vecpiebalgas vidusskolā 10.-12.kl. posmā pēdējos 6 gados skolēnu skaits svārstās robežās no 30 līdz 40, un skolēnu skaitu būtiski ietekmē dzimstība novadā, izceļošana un sociāli ekonomiskā situācija laukos. Tāpat tiek norādīts, ka Vecpiebalgas vidusskolai ir zems centralizēto eksāmenu indekss (48,05 %), tomēr 12.klases absolventu tālākās gaitas apliecina, ka skola nodrošina konkurētspējīgas zināšanas jauniešu tālākizglītībai un karjeras iespējām, piemēram, 2021./2022.m.g. 90% absolventu turpina izglītības ieguvi (40% augstskolās, 40% tehnikumos/ koledžās, 10% mūžizglītības centrā); 2020./2021.m.g. 92% absolventu turpina izglītības ieguvi (54% augstskolās, 38% tehnikumos/ koledžās) un 8% strādā; 2019./2020.m.g. 67% absolventu turpina izglītības ieguvi (42% augstskolās, 25% tehnikumos/ koledžās) un 33%  strādā.

Aprēķini, kas visu lēmumu pamatā (un to mēs saprotam), rāda bēdīgu ainu. Tāda tā ir visā valstī, kurā acīm redzot līdz šim nepietiekami risināti demogrāfijas jautājumi. Skolēnu ir maz. Lielie rēķinātāji ir pārrēķinājušies – kaimiņskolu likvidēšanas plāns nav devis rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvē visu nevar aprēķināt pēc sausām formulām. Daudzu cilvēku likteņus izpostīt gan var. Tas jau ir noticis un notiks arī turpmāk, ja visus mērīsim ar vienu mērauklu un liksim vienos rāmjos. Kā šobrīd pilsētu un lauku skolas. Pieejai jābūt atšķirīgai! Kā var prasīt, lai mūsu vidusskolas klasēs būtu 60 audzēkņi? Tas nav reāli iespējams, toties ir iespējama īpaša attieksme un situācijas izvērtējums, ņemot vērā visus apstākļus, ne tikai tos, kas pieprasīti tabulās.

Sevi cienošas Eiropas valstis atbalsta lauku reģionus ar piemaksām un nodokļu atvieglojumiem. Izglītība un zinātne taču visu laiku saukta par Latvijas prioritāti! Aizverot vidusskolu, kamols ritēs tālāk – tiks vājināta pamatskola, drīz zaudēsim arī 8. un 9. klasi, jo vecāki savus bērnus ar nolūku labāk iekļauties kolektīvos laicīgi sūtīs uz pilsētas ģimnāzijām. Jūs teiksiet, ka tas ir labs risinājums? Bet kā tad ar Jūsu inspirēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kura ietvaros Piebalgas novads, augsti ticams, iegūs īpašas vēsturiskas kultūrtelpas statusu? Vai šim likumam būs kāda jēga, ja mūsu jaunieši, nespēdami iegūt pietiekamu izglītību dzimtajā pagastā, dosies prom no mājām, lai visdrīzāk tajās vairs neatgrieztos? Secinājums skarbs – ja nebūs vidusskolas, nebūs te nekādu kultūrvēsturisko zemju, jo zeme bez patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem nevar pastāvēt. Cēsu novada vadībai (kura gan ļoti iejūtīgi mēģina šīs lietas risināt, tomēr lēmumu, šķiet, jau pieņēmusi) tas nav saprotams, tāpēc visas cerības liekam uz Jums, prezidenta kungs.

Mēs laukos nerakstām likumus, bet uz savas ādas izjūtam to bezkaislīgo ietekmi uz katru iedzīvotāju. Izglītība vienmēr bijusi un būs mūsu gaišais stars un cerība nākotnei. Tāpēc sakām, ka Izglītības un zinātnes ministrijai steidzīgi, bet ļoti atbildīgi jādomā tieši par lauku skolu politiku, un tas nebūt nav tikai skolēnu skaits klasēs! Piemēram, attālums līdz izglītības iestādei. Mūsu skolēni nokļūšanai uz skolu izmanto gan sabiedrisko transportu, gan skolas autobusus, kas veic trīs maršrutus. Pirmajā reisā pirmajā pieturvietā skolēns autobusā iekāpj plkst. 6:40 (tas nozīmē, ka bērnam jāceļas vismaz plkst. 6:00!), bet pēcpusdienā no autobusa izkāpj plkst. 17:00. Ja bērnam izglītības ieguve būs jāturpina citviet, daļai skolēnu krietni pieaugs attālums no dzīvesvietas līdz skolai un ceļā pavadāmais laiks. Ģimenēm tas prasīs arī papildu finanšu līdzekļus. Jā, atsevišķām skolām ir bezmaksas dienesta viesnīcas/ kopmītnes, bet dzīvošana tajās prasīs papildu līdzekļus no vecākiem, jo bērnam 2 ēdienreižu vietā būs nepieciešama nauda vismaz 4 ēdienreizēm (ģimenē dzīvojot, brokastis un vakariņas ir no kopējā ģimenes katla). Izmaksas pieaugs vēl vairāk, ja skola, kur bērns būs spiests turpināt izglītību, nevarēs nodrošināt bezmaksas kopmītnes vai kopmītnes vispār. Tiks apdraudēta ārpusstundu aktivitāšu un interešu izglītības pieejamība. Ja skolēns nokļūšanai uz skolu izmantos sabiedrisko transportu vai skolas autobusu, viņa iespējas iesaistīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, lai pilnveidotu savas prasmes un talantus, būs ierobežotas vai liegtas vispār. Minētie faktori var radīt situāciju, ka lauku apvidos dzīvojošie bērni pēc pamatizglītības iegūšanas, izglītības ieguvi neturpina, jo vecāki materiālu apsvērumu dēļ nevēlēsies vai nebūs spējīgi apmaksāt ceļu uz “tuvāko” izglītības iestādi. Un kā tas saskan ar projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” un MK noteikumiem Nr. 460?

Kamēr tiek rīkotas neskaitāmas tikšanās, kurās apspriež vienu un to pašu – būt vai nebūt mūsu vidusskolai, Cēsis kā liela novada centrs varētu kļūt par iniciatoru visas Latvijas lauku skolu vadītāju debatēm, lai beidzot ne tikai ar saukļiem un tabulām, bet arī realitātē glābtu laukus no iznīcības, kas neizbēgami notiks, ja tajos aptrūks izglītības iespējas, zudīs inteliģence un apstāsies jaunrades darbs.

Latvijas Republikas Satversmes 112. pants ikvienam garantē tiesības uz izglītību, tajā skaitā uz pieejamību. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 619 šīs tiesības nenodrošina, jo liedz bērniem tuvāk dzīvesvietai iegūt valsts garantēto izglītību.

Lūdzam Jums izmantot savas tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 46. pantā, sasaukt ministru kabineta sēdi, nosakot dienas kārtību, kurā būtu iekļauts jautājums par MK noteikumu Nr. 619 grozīšanu, nosakot izskatīt tā 11. punktā šādus grozījumus:

11.1.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra 10.–12. klašu grupā ir vismaz 40 izglītojamie;

11.1.2. izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra pret vienu skolotāju ir 5 vai lielāka.
Lūdzam pārējiem adresātiem atbilstoši savai kompetencei izvērtēt iesniegumā minēto informāciju un sniegt atbildi pēc būtības.

Pirmajam adresātam pievienojam pielikumu: 1.pielikumā paraksti uz 25 lapām, 2.pielikumā skolas absolventu stāsti FB uz 4 lapām.

Pateicībā par Jūsu ieinteresētību un cerībā uz Jūsu sapratni un mūsu problēmas pozitīvu risinājumu

Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, skolēni un viņu vecāki,

Vecpiebalgas kopienas pārstāvji

 

Pieprasītājs:

Vecpiebalgas vidusskolas Atbalsta biedrība

Gaismas iela 2

Vecpiebalga

Vecpiebalgas pagasts

Cēsu novads

LV – 4122

Angļu valodas stundās par karjeru stāsta Stokholmas Ekonomikas augstskolas mācībspēks

Vecpiebalgas vidusskolā 23.martā angļu valodas stundas 7., 8. un 9.klasei tika veltītas karjeras izglītībai. Ar savu izglītības un karjeras ceļu iepazīstināja francūzis Ksavjē Lands (Xavier Landes), Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors.

7.-9. klases skolēnus angļu valodas stundā sagaidīja pārsteigums. Angļu valodas skolotāja aicinājumam pastāstīt savu profesionālo un izglītības ceļu bija atsaucies zinātņu doktors K. Lands. Rīgā strādājošās un Eiropā augstu novērtētās augstskolas mācībspēks vadīja mācību stundu kopā ar angļu valodas skolotāju.

Dzimis Francijas dienvidos, K. Lands vidējo izglītību ieguvis savā reģionā. Pēc augstākās izglītības savukārt viņš devies uz Francijas lielpilsētām Tulūzu un Parīzi. Lai paplašinātu redzesloku, iegūtu jaunas zināšanas un apgūtu akadēmisko angļu valodu, viņš tālāk mācījies Kanādā un Dānijā.

Augstskolās un universitātēs viņš mācījies politiku, ekonomiku un filozofiju. Kanādā pētījis vietējo pirmiedzīvotāju politiskās sarunas ar Kanādas valdību, reģionālām varām. Augstākās izglītības mācību iestādēs iegūts bakalaura, maģistra un doktora grāds.

Darba pieredzi K. Lands guvis Monreālas Universitātē, Toronto Universitātē, Kopenhāgenas Universitātē un Lilles Katoļu Universitātē.

Landa pētījumi un raksti publicēti tādos izdevumos kā Journal of Business Ethics, Res Publica, Public Health Ethics, Dialogue: Canadian Philosophical Review, The Ethics Forum, Revue Philosophique de Louvain, Journal of Social Philosophy.

Stundu gaita un skolēnu atsauksmes

Mācību stundās Vecpiebalgas vidusskolas skolēniem K. Lands uzsvēra angļu valodas apguves nozīmību un iepazīstināja skolēnus ar augstskolas un zinātnieku darba samaksas līmeni un principiem.

Stundas pirmajā daļā K. Lands angļu valodā, runādams ar francūžiem raksturīgu akcentu, skaidroja, kur un ko mācījies un kādās darba vietās strādājis, lai kļūtu par asociēto profesoru.

Stundas otrajā daļā skolēni strādāja grupās, lai izvērtētu un pārrunātu augstskolas mācībspēka un pētnieka profesijas plusus un mīnusus, salīdzinātu mācībspēka un skolotāja profesijas. Stundas beigās skolēnu grupas angliski pastāstīja, ko secinājuši grupu darbā, saņēma atgriezenisko saiti no K. Landa un angļu valodas skolotāja.

Skolēni uzzināja, ka pasniedzēja vismīļākais hobijs ir ceļot neatkarīgi no tā vai darba misijā, vai atpūtā. Kanāda, Norvēģija un Francija ir tās valstis, kuras palikušas atmiņā vislabāk no viņa visiem ceļojumiem.

Skolēni secināja, ka K. Lands ir izglītots, gudrs cilvēks ar lieliem mērķiem, kas iedvesmo citus, lai neapstātos dzīvē un sasniegtu vēlamo.

Noslēgumā skolēniem tika vaicāts, cik daudz viņi sapratuši no vieslektora stāstītā un vai ir bijis interesanti. Stāstījuma sapratnes līmenis variējis no 30% līdz 95%, kas, kā atzina skolēni, bijis saistīts gan ar viņu vārdu krājumu, runātāja valodas tempu un specifisko izrunu. Attiecībā uz to, cik saistoša bijusi stunda, skolēni sacīja atzinīgus vārdus, novērtējot viesa daudzveidīgo dzīves, profesionālo un izglītības pieredzi. Mācību stundas ar K. Landa lekciju organizēja angļu valodas skolotājs K. Kalnačs. Viesa uzņemšanā palīdzēja skolas vadība, ēdnīcas un tehniskie darbinieki.

Angļu valodas skolotājs Klāvs Kalnačs

Spodrinām talantus ikdienā un svētkos.

Talantu saprot kā spējas ,kuras vajag atklāt un izmantot, lai šajā dzīvē būtu veiksmīgāks. Ja cilvēks nedara to, uz ko ir talants, tas var pazust. Parasti cilvēki neapzināti grib darīt to, kur viņiem ir talants, tāpēc mums, pieaugušajiem, atliek būt vērīgiem un mudināt bērnus darīt. “Mazputniņu” vairākas dienas ik pa brīdim pāršalca pārsteiguma un aplausu skaņas, jo bērni rādīja, ko prot, kas patīk un izdodas. Izrādās, ka daudz bērnu jau nodarbojas ar sportu, attīstot savas spējas kalnu un distanču slēpošanas, BMX treniņos. Vai jūs protat griez vingrošanas riņķi ap vēderu, ap kaklu, ap roku? Vai protat nospēlēt “Klimpiņpolku”? Braukt ar kvadraciklu un traktoru? Publikas priekšā izteiksmīgi norunāt dzejoli? Salikt puzli? Izstiepties špagatā? Drosmīgi veikt pagriezienus ar skrituļslidām? No lego uzbūvēt dinozauru, krājkasi un citus brīnumus? Nosaukt visus gada mēnešus nevis uz priekšu, bet atpakaļ un vēl zināt, kuros datumos svinami svētki? Vai protat cept vafeļpankūkas, gardas olmaizītes, kēksiņus, gatavot dārzeņu salātus un pat vistas gaļas strēmelītes ar barbekju mērci? Mūsu talantīgie, iespējams, topošie pavāri jau prot!
“Vajag tikai rakt!” skan kādas dziesmas vārdos, bet latviešu sakāmvārdā teikt: “Kas meklē, tas atrod”, tāpēc meklēsim,vērosim, piedāvāsim, izmēģināsim, spodrināsim savus šobrīd vēl mazos, bet augošos talantus. 23.martā jau trešo reizi mūsu dārziņā notika Lego svētki, kas atkal nesa lielu prieku pārsteigumus: liela atsaucība no sākumskolas skolēniem, interesanta izstāde no skolotāja Anša un prieks par pašu uzbūvēto. Šī gada tēma bija “Mans mīļākais lego varonis”. “Pūces skolas” bērni vēl paspēja doties slēpošanas pārgājienā, pa ceļam vērojot apkārtni, lai gala stacijā ne tikai padzertu siltu tēju un apēstu saldu cepumu, bet arī izpildītu “Dabas bingo”. Marts ir laiks, kad gaidām atgriežamies putnus. Ceram un ticam, ka vecāku un bērnu sagatavotie putnu būrīši, tiem šķitīs piemērotas un labas mājvietas, bet mēs varēsim doties klausīties putnu balsīs. Priecājamies un pateicamies par atsaucību, sagādājot materiālus būrīšiem, Danielas Radvilavičas vecākiem, Gabrielas Gorovenko vecākiem, Annai un Aldim Glāzeriem, Ainaram Pizānam, Janai Zivtiņai! Gaidām pavasari, audzējot  ne tikai zaļumus uz palodzēm, dziedot pavasara dziesmas un sildoties saulītē, kurai ziemas zobiņi, kā dzied dziesmā, jau izkrituši, bet arī spodrinot mūsu mazos talantus!