Bērni aug dārziņā!

Tā patiešām arī ir, kā dzied dziesmā: “Bērni aug dārziņā!” Šķiet, ka tikko vēl vēlās kā mazi kukainīši, bet, re, rudenī jau uz skolu! Tāpat var teikt arī par 12.klases skolēniem, kuri Pēdējā skolas zvana svētkos ciemojās bērnudārzā, atceroties savu bērnību. Augt bērnudārzā ir tiešām interesanti! Pavasara pārgājieni ar dažādiem uzdevumiem. Jāsēj, jāstāda un jāapkopj sasētais un sastādītais, lai sagaidītu labu ražu. Jāiet rotaļās un jābūvē smilšu pilis. Jāmācās dziesmas un dzejoļi, jāraksta un jāskaita. Jāsvin bērnudārza izlaidums! “Pūces skolas” bērni parādīja mammām, tētiem, audzītēm un auklītēm, mūsu Mazputniņam, ka prot spēlēt spēles, prot minēt mīklas un skanīgi dziedāt, prot vingrot un atcerās dzejoļus, prot zīmēt un pazīst ikkatru stūrīti bērnudārzā. Drošu sirdi un ar labiem vēlējumiem bērnudārza darbinieki pavadīja bērnus caur krāsaino prieka aleju pie skolotājas Evitas, kura gaidīs bērnus rudenī 1.klasē. Lai gaišas debesis un gaišas sirdis visiem šovasar!

Saulespuķu stādīšana

Paužot atbalstu Ukrainas atjaunošanai un tās tautai, Vecpiebalgas kultūras nama un Piebalgas muzeju apvienības ,,Orisāre” pārstāvji, Vecpiebalgas vidusskolas PII ,,Mazputniņš” Pūces skolas audzēkņi, 12.klases skolēni un viņu audzinātājas 25.maija rītā stādīja saulespuķes pie saules pulksteņa, ko 1996.gadā kā veltījumu Vecpiebalgas skolas 300 gadiem veidoja arhitekte Ausma Skujiņa
Dziesma: ukraiņu tautasdziesma “Putniņš”
Dzied:  Vecpiebalgas vidusskolas PII ,,Mazputniņš” Pūces skolas audzēkņi
Foto: Iveta Ērgle

“Acis darba izbijās, rokas darba nebijās!”

“Acis darba izbijās, rokas darba nebijās!” tā teikts tautasdziesmā, bet tā var teikt arī par mūsu mazputniņiem, jo viņi čakli sēj un stāda, centīgi lasa un zīmē burtus, aizrautīgi gatavo brīnumlietas no dažādiem materiāliem, priecīgi dzied, dejo un deklamē koncertā māmiņām, uzmanīgi pēta dabu. Gluži kā viss dabā aug, ja saulīte silda un labi laista, tā arī bērni aug par labiem cilvēkiem, ja no sirds un ar neatlaidību mācām, rādām priekšzīmi, darām kopā, ja samīļojam un pasakām labus vārdus. Mums izdosies!

“Kā baltā svītra karogā!”

Kurš gan darīs mūsu zemīti tīrāku un skaistāku, ja ne mēs paši?
Mūsu “Mazputniņa” bērni var lepoties, ka ik pavasari Lielā talka ir arī pie mums, Vecpiebalgā: aicinām talkot vecākus pie bērnudārza, paši  dodamies salasīt atkritumus tuvākajā apkārtnē, mudinām ģimenes būt aktīviem un darīt! Ja esi pats strādājis, sakopis, tad negribēsi postīt un būsi tiesīgs arī aizrādīt citam.
Kad viss rūpīgi uzposts, var svinēt svētkus. Bērni, saposušies svētku drānās, paši klāja galdus, paši noformēja un pārrunāja, ko un kāpēc svinam. Baltas domas Baltā galdauta svētkos: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā.
Prasme uzstāties ir ļoti vērtīga, jo tai nepieciešama liela drosme. Skatuves runas konkursā skatītāji ar aplausiem sveica daudzus drosmīgos: jaunākajam nepilni 3 gadi, bet vecākajiem jau 7. Pa vidu bērnu priekšnesumiem  uzstājās arī audzītes un auklītes. Tas bija tik interesanti!
Lielākais vecāku prieks ir vesels, smaidīgs un apmierināts bērns. Darbošanās ar lego, sportošana un dejošana, dzejoļu skaitīšana un dziedāšana, aktivitātes rotaļlaukumā, dažnedažādie darbi grupiņās palīdz bērnam tādam būt. Gluži kā M.Cielēnas dzejolī “Mēs būsim tā, mēs būsim tā, kā baltā svītra karogā”.

“Kur snīpis? Jūrmalā. Ko dara? Olas dēj!”

Vai arī jūs esat pamanījuši, ka gatavošanās svētkiem ir ne mazāk interesanta, kā paši svētki? Pirms svinējām Lieldienas, bija jāuzzina ticējumi, jāzīmē mīklas, jāsatin olas, jāmācās īpašā Lieldienu saukšanas dziesma un vēl citi svarīgi darbi, lai svētki izdotos. Patiešām izdevās: olas lielajā katlā izvārījās raibu raibas un ripoja tālu jo tālu. Šūpoles tika sarotātas un tajās izšūpojās gan lielie, gan mazie, bet mīklas pa visiem atminēt nemaz nebija grūti! Šķiet, ka par trusis būrī kopā ar bērniem izbaudīja svētku prieku!
Ja jau svinēt, tad svinēt! Piektdien, 22.aprīlī, visā Latvijā par godu Latvijas Olimpiskās komitejas 100 gadu jubilejai notika olimpiskā vingrošana, bet mēs to papildinājām un iznāca vesela olimpiskā diena! Šoreiz pie mums viesojās 4.klases skolēni, kuri jau 3.gadu iesaistījušies “Sporto visa klase” programmā, tāpēc ir īpaši sportiski un azartiski. Skolēniem izdevās parādīt labu paraugu! Ieguvēji noteikti bija gan mazie, skatoties un darot, ko rāda un māca vecākie bērni, gan arī lielie, iejūtoties skolotāju lomā. Olimpiskās dienas uzdevumus skolotāja Līga bija sagatavojusi īsti olimpiskus: skriet simts pēdiņas, simts solīšus vai pat simts metrus, mest mērķī 100 bumbiņas, tad fotoorientēšanās ar olimpiskajiem simboliem, riteņbraukšana Drošības laukumā, sporta takas veiklības uzdevumi, stafete ar sporta veidu puzles salikšanu, bet noslēgumā svētku sveiciens LOK ar krāsainiem zīmējumiem uz bruģa.
Nogurums pēc labi padarīta darba ir svētīgs un nes apmierinājumu un prieku visiem- bērniem un pieaugušajiem tāpat.

“Es caur savām brillēm redzu…”

Kas kopīgs peldēšanai un lego, krāsaino brillīšu ballei un braucienam uz modernu fermu, sportošanai un ciparu mācībai, nodarbībām ar Montessori materiāliem un skriešanai pa sērsnu? Kopīgs ir tas, ka visas šīs lietas palīdz bērnam augt veselam, prātīgam, veiklam un zinātkāram. Brillīšu ballīte izdevās lieliska: ar pārsteigumiem, ar drosmīgu gājienu pa “mēli”, ar rotaļām un dziesmām. Kā izskatās pasaule, ja uz to skatās caur drūmajām melno nokrāsu brillēm? Kāda pasaule ir tad, ja uz to skatās ar pozitīvismu?  Mācījāmies kopā to darīt! Arī “Sārķu salidojums” notika, spītējot laika trūkumam un… aukstajam pavasarim! Darām krāsainu un notikumiem bagātu bērnu dzīvi!

Bērni aug dārziņā!

Vai piekrītiet, ka lielāko sparu dzīvei dod sajūsma, neviltots izbrīns vai prieks bērnu acīs, jo tas ir tik patiess?! Sajūsma, ieraugot peldbaseinu un milzīgu bumbiņu baseinu Madonā. Izbrīns, pētot izcilus lego darbus. Prieks, kad izdodas labi paveikt uzdoto, piemēram, pašam izliet sveci. Ja redzam šīs brīnišķīgās bērnu reakcijas, zinām, ka jāturpina iesāktais: jābrauc mācīties peldēt uz baseinu, jāturpina svinēt Lego svētki, jāpiedalās etwinning projektos, jāmācās kopā ar Džimbu par drošību attiecībās, jāzīmē, jāpēta, jāsporto, vienvārdsakot: jāaug lieliem, zinošiem cilvēkiem ar labu sirdi!

No sirds uz sirdi!

Lai kā censtos, nevaram nedomāt par notikumiem pasaulē. Nedrīkstam nedomāt, jo te, bērnudārzā, aug nākotnes cilvēki, kuri mācās no mums, no mūsu parauga. Skatās un domā. Dara un domā. Izmēģina un domā. Runā un domā. Vēlāk, kad paaugās, jau otrādi: domā un tad runā. Kritiski domā. Jūt, līdzi jūt, ar sirdi jūt. Mācās nedarīt otram to, kas pašam nepatīk. Tā ir jābūt pasaulē!
Mazputniņi šoziem tik čakli sportojuši un slēpojuši, ka daži pat saņēmās un piedzīvoja savas pirmās sacensības pie Alauksta ezera. Gaisā jūt pavasari, tāpēc jau notiek pirmie sēšanas un stādīšanas darbi,  vēl gan uz palodzēm, protams! Savukārt pūčulēni devās ekspedīcijā, pētot līdzīgo un atšķirīgo diviem no pasaules brīnumiem ar tepat, Vecpiebalgā, esošām celtnēm. Padomā, kas līdzīgs un kas atšķirīgs Artemīdas templim ar mūsu baznīcu vai Halikarnāsas mauzolejam ar seno Vecpiebalgas kapliču? Katram savi darbi darāmi: radīt no lego un klučiem savus pasaules brīnumus, likt burtus kopā un brīnīties, kas no tiem sanācis, jaukt krāsas un meklēt tādas pašas dabā, skaitīt vārnas debesīs un ciparus pie sienas. Tas viss ir nozīmīgi. Tam visam ir jēga, ja vien tas iet no sirds un uz sirdi!

“Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli…”

“Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli…” Šis noteikti ir bērnudārza februāra moto, jo, jūtot līdzi visiem Latvijas sportistiem ziemas olimpiskajās spēlēs tālajā Ķīnā, šeit pat uzrīkojām savas, “Mazputniņa”olimpiskās spēles: ar atklāšanu, svinīgu gājienu, lāpas aizdegšanu, karoga pacelšanu, ar noslēgumu, kurā priecājāmies par ragavu parādi un vecāku izdomu, radot arī medaļas no ledus, ar uzdevumiem, kuros kārtīgi izkustēties un izpriecāties. Bērni divu olimpisko nedēļu laikā uzzināja daudz jauna: par olimpiskajiem apļiem, par talismaniem, par medaļām. Lielākajiem pat notika treniņš ar biatlona treneri Aiju un Tomu Praulīšiem! “Dzenīša skolas” bērni ar sajūsmu skatījās, kā no Gaiziņkalna uz slēpēm traucas audzīte Mārīte. Lai rastos priekšstats par dažādiem sporta veidiem, sanesām apskatīšanai, aptaustīšanai, uzmērīšanai dažādu sporta veidu inventāru: snovborda dēli un ķiveri ar brillēm, kuras īpaši patika bērniem. Arī smagos slaloma zābakus ar slēpēm un nūjām, lai salīdzinātu ar vieglajām distanču slēpēm! Kur nu bez hokeja nūjas un slidām! Savukārt, pūcītes, turpinot iesaistīties etwinning projektā par 7 pasaules brīnumiem, devās ekskursijā pa tuvākajām pilīm un muižām: uz Inešiem, Taureni un Dzērbeni, lai uzzinātu par Balto dāmu un Cimdu Jetti Dzērbenes pilī, priecātos par skaisto Nēķina muižu un apskrietu ap Vecpiebalgas muižu, izpētītu arhitektu zīmētu tās plānu, meklētu Bingo lapā nofotografētos muižu attēlu fragmentus dabā. Tā pa kripatiņai vien tiek būvētas bērna zināšanas par daudzām un svarīgām lietām.

“Mazputniņa” Ziemas olimpisko spēļu atklāšana