Eiropas kultūras mantojuma diena Silakrogā

Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. To mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību, radīt lepnumu par savu valstu materiālo kultūru, padarīt to vairāk pieejamu. Šobrīd EKMD norisinās nu jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonus apmeklētāju. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus. Kultūras mantojums palīdz apvienot eiropiešus neatkarīgi no viņu kultūras tradīcijām, valodas vai reliģiskās pārliecības. Latvija EKMD piedalās jau kopš 1995. gada, un pasākums katru gadu raisa arvien lielāku sabiedrības interesi. Nu jau otro gadu lielu uzmanību pašmāju objektiem veicina arī pandēmijas situācija, kas liek īpaši novērtēt savas valsts materiālo mantojumu – atklājam Latviju no jauna! Būtiski, ka pasākuma laikā ir pieejami arī tādi objekti, kas citādi ir apmeklētājiem slēgti.

17.septembrī 8. un 10. klases skolēni Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros devās uz Silakrogu, kur notika neparasta ģeogrāfijas stunda. Šo stundu vadīja Silakroga saimnieks Valdis Peļņa un daudz interesanta skolēniem pastāstīja gan par pašu krogus ēku, gan par lauku ceļu, kas ved gar to. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas transporta attīstībai, tāpēc tas nav iedomājams bez ceļiem. Skolēniem bija interesanti uzzināt, ka no 1939. gada pa šo nelielo lauku ceļu kursēja satiksmes autobuss, kamēr nebija izbūvēts pašreizējais ceļš. Silakroga tuvākās apkārtnes ēkas un ceļu varēja aplūkot dažādu laiku fotogrāfijās, gan izstaigāt un izjust dabā.

Ieejot 86 metrus garā Silakroga iekštelpās, bija iespēja iztēloties, kā jutās zirgi plašajā stadulā un slātavieši ar čangaliešiem varīja jēra zupu manteļskurstenī iekārtā katlā.

17.un 18. gadsimta lauku krogi pārsvarā bija koka celtnes, taču 19. gadsimta otrajā pusē – mūra. Pie šādām būvēm pieder arī Silakrogs, kurš celts 1853. gadā un atrodas vecā Rīgas–Alūksnes un Cēsu–Vecpiebalgas ceļu krustojumā netālu no brāļu Kaudzīšu dzimtajām mājām “Mādari”. Silakrogs ir iespaidīgi gara laukakmeņu mūra ēka, segta ar stāvu divslīpju jumtu, kura gali daļēji nošļaupti. Fasāžu arhitektūra ir samērā vienkārša – atbilstoša ēkas funkcijai. Jumta dzega veidota no profilētiem sarkanajiem ķieģeļiem; tāds pats materiāls izmantots ailu pārsedzēm. Ēkas vidusdaļā atradās kroga telpas ar milzīgu apvalkdūmeni centrā. Vecpiebalgas pusē izvietojās zemnieku stadula, pretējā pusē – tā dēvētā kungu stadula. Krogs līdz mūsdienām saglabājis vēsturisko plānojumu, kas ir viens no izplatītākajiem vēsturisko krogu tipiem Vidzemē. Ēka joprojām ir būtiska apkārtējās ainavas sastāvdaļa, kas arī laika gaitā nav būtiski mainījusies.

Silakrogs ir liecība transporta attīstībai 19. gadsimtā, jo kopš Livonijas laikiem atradās stratēģiski svarīgu lielceļu krustojumā. Tajā, tāpat kā citos krogos, norisinājās ne tikai degvīna un alus dzeršana – krogs bija arī sabiedriska celtne laukos, kurā tika pārrunāti ikdienišķi notikumi, svinēti svētki, norisinājās sapulces. Krogā no tālākiem ceļiniekiem varēja uzzināt jaunākos notikumus tuvā un tālākā apkārtnē.