Kā gaidījām Ziemassvētkus? Darot lielus un mazus darbus, pošot un rotājot bērnudārzu, gatavojot apsveikumus saviem tuviniekiem, kā arī cilvēkiem, kuri strādā, lai mums visiem būtu labi, tas ir, pašvaldības un skolas darbiniekiem, doktorātam, bibliotēkas, pasta un muzeja darbiniekiem. Ar vecāku atbalstu gādājām dāvanas “Drosmes kastei”, kuru nogādājām Vecpiebalgas doktorātā un Cēsu klīnikā. Bērni mācījās dzejoļus, dziesmas un dejas, bet audzītes un auklītes gatavoja īpašu pārsteigumu bērniem: izrādi par piparkūku vīriņu. Pirms lielās svētku izrādes bija iespēja noskatīties arī leļļu teātra izrādi par Kraukšķīti. Ik pirmdienu, aizdedzot Adventa sveces, pārrunājām, kā veicies, kā gatavojamies, neaizmirsām atgādināt viens otram, ka katrā grupā ir Ziemassvētku bluķis, uz kura pasēdēt dusmu vai bēdu brīdī, kurā ierunāt neveiksmes un ķildas. 20.decembra rītā 3 reizes vilkām bluķus ap bērnudārzu, tad sadedzinājām, pētot, kādām liesmām tad sadeg viss nejaukais, izplēnot gaisā ar cerību, ka turpmāk būs labāk. Svētku prieks 21.decembra pēcpusdienā bija liels un neviltots, jo tik patiesi par visu prot priecāties tikai bērni! “Sažņaugtā plaukstā dāvanu neieliksi! Caur aizvērtām durvīm svētība neienāks!” teicis Krists Kalniņš. Sniedzam dāvanas un ar pateicību tās saņemam, lai mums ikkatram izdodas atvērt sirdi Ziemassvētku priekam!