Lai arī daba rudenī kļūst aizvien pelēkāka, dzīve bērnudārzā gluži otrādi- raibāka! Skat, Mārtiņgailis! Raibs kā pupas zieds gan bērnu zīmējumos, gan maskās un citos darbiņos! Mārtiņdienā bērni varēja iemēģināt roku kāpostu ēvelēšanā un skābēšanā, salikt Mārtiņzīmi spēkam un veselībai, sašķirot un “sanest pagrabā” dārzeņus, iet rotaļās un dziedāt dziesmas, kā jau tas pienākas īstiem Mārtiņbērniem! Tās ir sensenas tradīcijas, kuras godājam, bet, ejam līdzi arī laikam un jaunajam, vērtīgajam, ko tas piedāvā. Tā iemēģinājām virtuālās brilles, jo ar to palīdzību var nokļūt vietās, kuras mēs citādi nesasniegtu. (ar helikopteru lidot virs vulkāna). Ar tām var parādīt lietas, kuras nemaz nevarat redzēt  (ceļot pa vaļa vēderu).
Tās ļauj mums izmēģināt lietas, kuras mēs, iespējams, nekad neizmēģinātu (lidot kosmosā). Meklējam veidus, metodes, formas, lai mūsdienu bērni saistošā, aizraujošā formā gūtu zināšanas, izprastu pasauli, lai nākotnē kļūtu par jaunu brīnumu radītajiem mūsu Vecpiebalgā, mūsu Latvijā! Savas Latvijas aizstāvjus īpaši godinājām 11.novembrī, dedzot sveces, pārrunājot teiku par sarkanbaltsarkanā karoga rašanos, ejot gājienā/skrējienā pa Vecpiebalgu, piestājot pie kritušo varoņu kapa vietām un pie svētku simboliem, kuri tik skaisti izrotājuši apkārtni. Augam stipri Latvijai!