20. martā Vecpiebalgas kultūras nams pārtapa par īstu zvaigžņu arēnu. Šī gada Izglītojamo pašpārvaldes organizētā popielā “Mīlestība cauri laikiem” aicināja mūs neaizmirstamā muzikālā ceļojumā, kur katra desmitgade atdzima jaunos, enerģijas pilnos priekšnesumos. Cauri desmitgadēm mūs izveda 12. klases skolēni, kuri vadīja šo neaizmirstamo pasākumu, taču to atklāja Izglītojamo pašpārvalde ar priekšnesumu “Brālis Luī”.

Popielā piedalījās ne tikai mūsu skolas skolēni, bet arī draugi no Liezēres pamatskolas pašpārvaldes ar visiem zināmo dziesmu “Cotton eye Joe”, bet Vecāku padome burtiski “uzlādēja” zāli, liekot visiem vienoties kopīgā “Macarena” solī.

​Skolēni uz skatuves iedzīvināja hitus, kas aptvēra laika posmu no 1970. gadiem līdz pat 2014. gadam:
* ​3. klase: “Es skrienu”
* ​4. klase: “When the boys come in the town”
* ​5. klase: “Wake me up before you go-go”
* ​6. klase: “Love machine”
* ​7. klase: “A sky full of stars”
* ​8. klase: “Dancing queen”
* ​9. klase: “That’s the way I like it”

​Žūrijai, kuras sastāvā šogad bija skolotājas Ilona Strelkova, Inese Ozola-Strode, Iveta Ērgle, jaunatnes lietu speciāliste Līna Paimiņa un 12. klases skolnieks Renārs Melngailis, bija gandrīz neiespējams uzdevums izvērtēt priekšnesumus un noteikt uzvarētājus, jo dalībnieku tērpu detaļas un horeogrāfijas precizitāte pārsteidza ikvienu.

Popielas “Mīlestība cauri laikiem” rezultāti:

​1.–3. klašu grupa:
* ​1. vieta 3. klasei, kuri bija vienīgie dalībnieki šajā klašu posmā

​4.–6. klašu grupa:
* ​1. vieta 5. klasei
* ​2. vieta 6. klasei
* ​3. vieta 4. klasei

​7.–9. klašu grupa:
* ​1. vieta 8. klasei
* ​2. vieta 7. klasei
* ​3. vieta 9. klasei

Pirmās vietas ieguvēji saņēma zelta mikrofonu, galda spēli kvalitatīvai laika pavadīšanai starpbrīžos un saldumiņus. Otrās vietas ieguvēji ieguva sudraba mikrofonu, kancelejas preču izlasi, lai ik vienam skolēnam, kuram kādu reizi piemirsies zīmulis vai pildspalva, būtu iespēja to aizņemties, kā arī saldumiņus. Savukārt trešās vietas ieguvēji ieguva bronzas mikrofonu un tādas pašas veicināšanas balviņas, kā otrās vietas ieguvēji.
Zelta mikrofonus saņēma arī Liezēres pamatskolas pašpārvalde un Vecāku padome, jo tieši viņi bija tie, kuri šim pasākumam piešķīra “odziņu”.
Katra klase saņēma arī īpašu nomināciju, kura spilgti raksturoja tās priekšnesumu.
​Pēc svinīgās apbalvošanas azarts nekur nepazuda – tas turpinājās kopīgā ballītē. Skolēni un viesi no Liezēres pamatskola vienojās dejās, nosvinot veiksmīgo pasākumu un draudzību, kas vieno mūsu skolas saimi.
​Paldies visiem par drosmi, radošumu un brīnišķīgo atmosfēru!
Paldies Ilzei Kuliginai par pasākuma sponsorēšanu un Valērijam Strelkovam par mirkļu iemūžināšanu!

24.  martā Valmieras Kultūras centrā norisinājās skolēnu erudīcijas turnīra “ZiMinU čempionāts” Vidzemes posms, pulcējot 73 komandas no Cēsu, Limbažu, Madonas, Ogres, Siguldas, Smiltenes, Valmieras un Valkas novadu izglītības iestādēm.

“ZiMinU čempionātā” skolēni demonstrēja zināšanas, loģisko domāšanu, intuīciju un sadarbības prasmes, atbildot uz jautājumiem par drošību, vidi, inovācijām, demokrātiju, kultūru, sportu, Latviju un citām aktuālām tēmām.

4.–6. klašu grupā 41 komandu konkurencē piedalījās komanda “VVSK labākie” (Anna Dandena, Katrīna Ozola, Markuss Veinbergs un Jānis Bērziņš).

7.–9. klašu grupā 32 komandu konkurencē piedalījās komandas “Pilns komplekts” (Madara Asare, Elza Rozentāle, Annija Bambe un Gustavs Ķaukulis) un “Zināšanu kvadrāts” (Reina Ērgle, Elza Ezeriete, Madara Riekstiņa un Beatrise Kondratjeva).

Lai arī šoreiz erudīcijas konkursā neizdevās iegūt godalgotas vietas, skolēni guva vērtīgu pieredzi, paplašināja savas zināšanas un ar lielu motivāciju apņēmušies piedalīties arī nākamgad.

2026. gada 18. martā Vecpiebalgas vidusskolas 12. klases skolēni devās uz Dabas un tehnoloģiju parku “URDA”.
Erudīcijas spēlē “URDAS mežģis” no 12. klses piedalījās divas komandas – meiteņu un zēnu – abas komandas veiksmīgi pierādīja savas zināšanas, īpaši par “zaļo” domāšanu, un iekļuva konkursa finālā.

Dalībniekiem bija jāveic trīs aktivitātes un jāpiedalās viktorīnā, kur svarīga bija sadarbība, uzticēšanās un kopīga domāšana. Lai gan abas komandas aktivitātēs nepiedalījās kopā, satraukums un jautrība bija jūtama visiem.

Viena no aktivitātēm bija “Ainava”, kurā katram dalībniekam tika piešķirts savs uzdevums un atbildības joma: mobilitāte, transports un lauksaimniecība, rūpniecība un ražošana, kā arī mājokļu un pašvaldību sektors. Šīs aktivitātes sarežģītākā un vienlaikus interesantākā daļa bija tā, ka dalībniekiem tika uzdoti dažādi jautājumi, bet savā starpā sarunāties nedrīkstēja. Nācās domāt radoši un ar savām prasmēm parādīt, uz kuru jomu attiecas konkrētais jautājums.

Tālāk sekoja aktivitāte “Šķirošana”, kurā bija jāšķiro dažādi atkritumi atbilstošajos konteineros. Šeit pārbaudījām savas zināšanas par pareizu atkritumu šķirošanu, bet gadījumos, kad kaut kas nebija skaidrs, to uzzinājām, kad tika pārrunātas kļūdas un sniegti skaidrojumi. Puišu komanda izrādījās nedaudz precīzāka par meiteņu komandu, pieļaujot mazāk kļūdu.

Noslēdzošā aktivitāte bija saistīta ar ainavu – zīmējām konkrētu daļu no parka teritorijas. Lai gan sākumā uzdevums šķita viegls un skaidrs, darba gaitā sapratām, ka tas ir sarežģītāks. Zīmējot ainavu, bija jāizvērtē, kā attēlotā vide gadu gaitā varētu mainīties – pozitīvi vai negatīvi -, kā arī jāpaskaidro, kādu apstākļu vai cilvēka darbības ietekmē šīs pārmaiņas varētu notikt. Šeit ļoti noderēja ģeogrāfijas stundās apgūtās zināšanas un termini.

Savukārt viktorīna bija kā kalniņi – brīžiem šķita, ka zinām visu, bet citos brīžos nonācām strupceļā. Jautājumi bija ļoti daudzveidīgi: par valstīm un to konvencijām, dzīvniekiem un augiem, okeāniem un upēm, vides piesārņojumu, ķīmiskajiem procesiem, kā arī par Seno Romu un Grieķiju.

Lai arī komandas atradās atsevišķi, rezultāti apliecināja, cik līdzvērtīgs bija mūsu sniegums — starp abām komandām bija tikai viena punkta starpība. Droši varam teikt, ka šī diena bija gan noderīga, gan interesanta, jo ieguvām jaunas zināšanas, vērtīgu pieredzi un pozitīvas emocijas.

10. martā piecas Vecpiebalgas vidusskolas pedagoģes viesojās Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā, kur norisinājās konference “Bērns, kurš [ne]der skolai?!”. Konferences mērķis bija gūt atbildes uz jautājumu, kā iekļaujošo izglītību padarīt par ikdienas mācību darba sastāvdaļu, lai ikviens bērns un pedagogs justos sadzirdēts, saredzēts un atbalstīts.

Klīniskā un veselības psiholoģe Simona Dimanta dalījās praktiskā pieredzē, kā skolā palīdzēt iekļauties bērniem ar uzmanības deficīta, hiperaktivitātes un autiskā spektra traucējumiem. Emocionālā un personīgā stāstā par to, kā ir būt mammai bērnam ar UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms), dalījās pedagoģe Vita Dūra-Klieče, savukārt par ikdienā pārbaudītām pieejām iekļaujošajai izglītībai skolas vidē stāstīja sākumskolas pedagoģe un lektore Kadrija Beirote. Konferencē viesojās arī speciāliste no Nīderlandes Kellija Linna Redena (Kelly Lynn Redden), kura aicināja palūkoties uz nero daudzveidību kā resursu klasē un skolas kultūrā.

Konferencē bija iespēja apmeklēt arī Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra pedagogu metodisko ideju tirdziņš, kurā varēja iepazīt praktiskus materiālus un idejas, kuras iespējams izmantot darbā ar bērniem.

2026. gada 6. martā Vecpiebalgas kultūras namā notika 12. klases žetonvakars “Vella kalpu nakts”. Esam klase, kas raksta Vecpiebalgas vidusskolas grāmatas pēdējo nodaļu, tāpēc vēlējāmies šo vakaru padarīt īpašu un neaizmirstamu.

Gatavošanās bija visdažādākā — ar smiekliem un prieku, bet arī ar asarām un nelielām bailēm. Tomēr droši varam teikt, ka beigās viss izdevās, un mēs no sirds pateicamies ikvienam, kurš bija kopā ar mums šajā īpašajā dienā.

Pirmajā daļā atveidojām Ingunas Baueres pārlikumu lugai “Vella kalpi”. Izrādes sākums bija moderns un mūsdienīgs, bet izrādes turpinājumā atgriezāmies 17. gadsimta Rīgā.

Otrajā daļā stāstījām par savu vidusskolas laiku — kā mums gājis un ko esam paveikuši. Dziedājām, sirsnīgi pateicāmies mūsu lielākajiem atbalstītājiem — skolotājiem un mīļajiem vecākiem. Pēc tam saņēmām skolas piederības zīmi — žetona gredzenu. Turpinājām arī skaistu tradīciju: minējām un saņēmām 1. klases skolēnu zīmētos portretus. Tas bija brīdis, kad visi raudāja nevis no skumjām, bet no sirsnīgiem smiekliem.

Trešā daļa bija pārsteigums, ko bija sagatavojušas skolotājas un Vecpiebalgas vidusskolas absolventi. Par to iepriekš neko nezinājām, bet bijām gatavi visam. Bija gan redzes trenēšana, minot skolotāju fotogrāfijas, gan mēmais šovs par klases spilgtākajiem teicieniem, gan kopīga dziesma.

Esam ļoti pateicīgi ikvienam, kurš ieradās un bija kopā ar mums šajā īpašajā vakarā. Gaidīsim jūs arī mūsu izlaidumā!