11.septembrī 1. un 2.klases skolēni Vecpiebalgas pagasta bibliotēkā tikās ar grāmatu autori un ilustratori Agiju Staku. Skolēni ar interesi un aizrautību klausījās kā top zīmējumu skices un kāds ir zīmējumu skiču ceļš līdz grāmatām. Tikšanās laikā ilustratore parādīja savus zīmētos zīmējumus un skices, kuri ir tapuši dažādās tehnikās. Paldies par iespēju Vecpiebalgas pagasta bibliotekārei par noorganizēto tikšanos ar ilustratori Agiju Staku.

Šogad skolā atgriezāmies pie tradīcijas – mācību gadu uzsākot ejam pārgājienā vai veicam kādu aktivitāti ārā, lai iepazītu Vecpiebalgas dabu, apskates objektus, uzņēmumus un cilvēkus, kas dzīvo un strādā mums blakus.

1.klases skolēni ciemojās pie bitenieka Aivara Radziņa. Pa ceļam apmeklējām Rūķu namiņu, kur katrs varēja izvēlēties kādu rotaļlietu un krāsojamo grāmatiņu.

2.klase devās aplūkot jaunās Vecpiebalgas pagasta bibliotēkas telpas, pēc tam apmeklēja skolotājas, dzejnieces un Vecpiebalgas vidusskolas himnas vārdu autores Adīnas Ķirškalnes piemiņas vietu Vecpiebalgas jaunajos kapos. Pēc tam devās tālāk uz Vecpiebalgas baznīcu, kurā skolēniem bija iespēja skolotājas Astras pavadībā uzspēlēt ērģeles.

3., 6. un 7. klase apmeklēja Antona Austriņa muzeju “Kaikaši”, kur klausījās muzeja vadītājas Lauras stāstījumu par Austriņa un viņa meitas Mudītes Austriņas dzīves gājumu, fotoorientēšanās laikā skolēni meklēja dažādus elementus muzeja ekspozīcijā, kā arī katrs skolēns veidoja pats savu magnētiņu ar saulītes zīmējumu.

4. un 5. klase devās pārgājienā uz skaisti iekoptu dabas stūrīti Vecpiebalgā – uz “Miers un Bērziņš”, kur apskatīja bērzu birzī izstādītās foto izstādes, egļu ielokā dziedāja spēka dziesmu, ar zariem un krāsām kopā radīja klases gleznu, ievēlējās vēlēšanos un cēla akmeņu krāvumu, cerot, ka tā piepildīsies.

9. klase ar riteņiem devās uz Inešiem, kur apmeklēja Vecpiebalgas muižu, Piebalgas porcelāna fabriku, Gardenia Eco sveču darbnīcu un Piebalgas muzeju apvienību “Orisāri”. Velo pārgājienu pabeidza ar pikniku pie Ineša ezeru.

8. un 12. klase sadalījās grupās, no sākuma veica radošu saliedēšanās uzdevumu klases telpā, bet pēc tam spēlēja interaktīvo pārgājiena spēli “10 soļi ar Oļinieti”, kur skolēni, izmantojot mobilo lietotni Actionbound, izzināja novada kultūrvēsturisko mantojumu.

27. augustā Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijā notika Oskara Kaulēna vadītais seminārs “Darbs ar talantīgajiem skolēniem: daudzveidīgas inteliģences attīstīšanas iespējas mācību stundās”, kurā piedalījās Vecpiebalgas vidusskolas pedagogi, kā arī skolotāji no citām Cēsu izglītības iestādēm. Pasākums bija praktiski orientēts un sniedza jaunu skatījumu uz skolēnu spējām, talantiem un to attīstīšanas iespējām mācību procesā.

Semināra laikā skolotāji iepazinās ar Hovarda Gārdnera daudzveidīgās inteliģences teoriju, kas ļauj plašāk ieraudzīt katra skolēna potenciālu. Tika aplūkoti astoņi dažādi inteliģences veidi – loģiski-matemātiskā, lingvistiskā, starppersonu, ķermeņa-kinestētiskā, muzikālā, vizuāli telpiskā, intrapersonālā un dabaszinātniskā. Katrā no šiem aspektiem tika iezīmēts, kā konkrētās spējas izpaužas skolēnu darbībā, kādas mācību metodes palīdz tās attīstīt, kādi ieguvumi iespējami un ar kādiem izaicinājumiem var nākties saskarties. Īpaši vērtīga bija iespēja pildīt pašnovērtējuma testu, kas ļāva pedagogiem atklāt savas dominējošās inteliģences un saprast, kā tās ietekmē mācību pieejas un skolotāja darba stilu.

Būtiska daļa tika veltīta arī Roberta Gaņjē deviņu mācību notikumu modelim, kas palīdz strukturēt efektīvu mācību procesu. Tika iepazīti visi posmi – sākot ar uzmanības piesaisti un sasniedzamo rezultātu izvirzīšanu, turpinot ar jauna satura apguvi un prasmju praktizēšanu, līdz pat atgriezeniskās saites sniegšanai, snieguma izvērtēšanai un apgūtā zināšanu pārneses veicināšanai. Lai šo modeli labāk saprastu, skolotājiem bija iespēja piedalīties renesanses tēmai veltītā paraugstundā, kurā tika soli pa solim izdzīvoti visi deviņi mācību posmi. Tā bija lieliska iespēja pašiem iejusties skolēna lomā, piedzīvot dažādās aktivitātes un gūt jaunas idejas savām stundām.

Semināra laikā nozīmīga loma bija arī sadarbībai un pieredzes apmaiņai. Skolotāji darbojās pāros un grupās, diskutēja par efektīvām metodēm, dalījās idejās un ieguva jaunus risinājumus darbam ar skolēniem. Šāda mācīšanās forma ļāva ne tikai bagātināt savas zināšanas, bet arī veicināja jaunu kontaktu veidošanos ar kolēģiem no citām skolām, paplašinot redzesloku par dažādu pieeju izmantošanu mācību vidē.

Seminārs sniedza daudz vērtīgu atziņu un iedvesmas, kā ikdienas darbā atbalstīt skolēnu stiprās puses un veicināt viņu talantu attīstību. Paldies Oskaram Kaulēnam par profesionālo un iedvesmojošo nodarbības vadīšanu, kā arī Vecpiebalgas vidusskolas direktorei un vadības komandai par iespēju piedalīties šajā nozīmīgajā pasākumā.

Skolotājas, dzejnieces, sabiedriskās darbinieces A. Ķirškalnes jubilejā – 15.augustā-  piemiņas pasākums ar atceres brīdi Vecpiebalgas Jaunajos kapos, svētbrīdi Vecpiebalgas baznīcā un ekskursiju pa dzīves un darba vietām Vecpiebalgā.

Šūpulis kārts Ģibuļu mājās1915. gada 15. augustā zemnieku ģimenē. Mācījusies  Kagaiņu un  Ogrēnu pamatskolā, Cesvaines Valsts ģimnāzijā  un Rīgas Skolotāju institūtā.

Adina Ķirškalne1937. gada rudenī viņa sāka strādāt Vecpiebalgas Upītes pamatskolā. 1940. gadā viņa pārgāja uz jaunatvērto Vecpiebalgas 1905. gada nepilno vidusskolu, kur nostrādāju līdz 1948. gadam. Pēc tam A. Ķirškalne bija skolotāja Lazdonas pamatskolā.

Adina Ķirškalne bija latviešu valodas un literatūras skolotāja un arī dzejniece. Rakstīja  lirisku dzeju, stāstus un tēlojumus,  ir vairāku  grāmatu autore. Viņa  pieskārās visdažādākajām tēmām, taču vienojošā tēma bija mīlestība, cilvēku saskarsme vienam ar otru, mīlestība pret dabu. Saules siltums, zemes smarža, zilais debesjums, dabas skaistums – tās  lietas, ko mēs bieži vien mūsu ikdienas steigā palaižam garām un neievērojam.

1986. gadā tapušajam dzejolim “Vecpiebalgai” Imants Kalniņš uzrakstīja mūziku, un kopš 1994. gada tā ir Vecpiebalgas vidusskolas himna.

Ar savu godprātīgo darbu visa mūža garumā A. Ķirškalne ieguvusi tautas cieņu un atzinību, ko apliecina augstie apbalvojumi – 1994. gadā piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis un  2004.gadā saņemtais goda nosaukums “Latviešu valodas Dižskolotājs”.

A. Ķirškalnes turpinājums ir ne tikai atstātās optimisma un gaismas pilnās dzejas un atmiņu grāmatas, bet pats galvenais – tā labā gaisma, ko viņa savas skolotājas gaitās pratusi sēt skolēnu sirdīs, aicinot “sekot pa gaismas ceļu, būt labvēlības gaišā starā”, ar savu piemēru ceļot cilvēkos nacionālo pašapziņu un tēvzemes mīlestību, kopjot tautas garīgās vērtības, vairojot labo un skaisto sev apkārt.

Vecpiebalgas baznīcā izskanēja Kristera Brieža ( Vecpiebalgas vidusskolas skolotājs) komponētās dziesmas ar A. Ķirškalnes vārdiem ( Dziesmotais skaistums, Uz Alauksta, Pilskalns, Ozols)  sieviešu vokālā ansambļa ,,Slātava” un solista Georga Gibala izpildījumā.