8.klases skolēni- Zigmārs Gobrāns, Kate Vilčiauska, Anželika Katrīna Apšukrapše, Adriāns Baumanis un 11.klases skolniece Sintija Briede piedalījās Dambretes turnīrā Liezērē. Starp jaunietēm Sintija izcīnīja 1.vietu, Kate 3.vietu. Jaunieši cīnījās godam, jo pretinieks varēja būt gan pirmklasnieks, gan ilggadējs dambretes spēlētājs.
Vai zinājāt, ka jāpriecājas par katru bērna jautājumu: Ķāpēc?” Jo tieši tā bērni izrāda savu interesi, tieši tā uzzinām, ka bērns ir zinātkārs, bet tam, savukārt, ir milzīga nozīme bērna attīstībā. Tāpēc bērnudārzā dažnedažādiem paņēmieniem vilinām no bērniem jautājumus. Pēc Veselības profilakses dienas kopā ar dakteriem Klauniem un mūsu ģimenes ārsti I.Radziņu un ārsta palīgu V.Antoni bērniem bija gan daudz, ko izstāstīt, gan noteikti radās daudz jautājumu. Kas zina, varbūt te aug nākotnes ārsti un zinātnieki? Toties pēc “Ceļojuma uz 💗zemi”ir nepārprotami skaidrs, ka pirmsskolēnu vecāki ir radoši, izdomas bagāti, atsaucīgi, ieinteresēti un darbīgi, bet bērni taču,kā zināms, mācās no parauga! Pavērojiet, ar kādu nopietnību bērni veic tās lietas, kuras viņus ieinteresējušas! Jautājiet bērniem un sagaidiet atbildi! Audzējam kāpēcīšus, lai izaugtu zinātkāri skolēni un tad zinoši pieaugušie!
Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 8.februāra rītā mēs, 9.-12.klases skolēni, kāpām autobusā, lai izbrauktu no ikdienas rāmjiem un smeltos jaunas vēsmas vēstures pilnās ēkās. Mūsu galvenais galamērķis bija Rīga, taču šķita, ka paguvām paviesoties trīs dažādās pasaulēs.
Klausoties burvīgu Latvijas estrādes skaņu celiņu zēnu izpildījumā, pacilātā gaisotnē nokļuvām Rīgā. Pirmā pieturvieta – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Dažiem jau zināma, dažiem pilnīgi sveša vieta, kur pazaudēt laika izjūtu gida negaidīti aizraujošajā stāstā par renesanses laiku, postošajām slimībām, kādreizējās ārstēšanas metodēm. Atpakaļmetienu medicīnas vēsturē noslēdzām ar atsvaidzinošu un aktuālu izstādi “Snīkeri: eko x ego”, kas, apskatot neskaitāmos kedu pārus, lika aizdomāties par mūsu ego vēlmju dēļ un dabai nodarīto postījumu. Pārsteidza, ka ik gadu tiek saražoti 24 miljardi kedu, kas ir uzskatāms piemērs cilvēku nemitīgajai tieksmei pēc vairāk.
Pēc pusdienām un pastaigas pa pilsētu devāmies uz vietu, kura, iespējams, izmainīja mūsu domāšanu un dzīves redzējumu pavisam, – Stūra māju. Sākotnēji šķiet – plaša, neordināra, nevainīga ēka. Taču kādas šausmu vēstures ainas paveras jau aiz vestibila! Gids telpas izrādīja tādā secībā, kādā tās izstaigātu nopratinātais. Izstāstīja cilvēku pārciesto katrā no telpām un īpaši spilgtus stāstus, kas iezīmēja vēl tumšākas ēnas padomju varas “gaišajos” laukumos (kā vienu no ierastajām un neitrālākajām čekistu darbībām: trīs dienu 8-12 cilvēku ieslēgšanu šaurā, tumšā telpā bez ūdens un ēdiena). Lai arī bijām vietā, kur pirms pāris dekādēm tika garīgi iespaidoti, spīdzināti, nošauti cilvēki, ar šodienas acīm dzirdētais un redzētais šķiet kā šausmu filma, kas nav pa īstam. Prātam neaptverami, ka tepat netālu un salīdzinoši nesen ir bijusi elle, no kuras pasargāts nebija teju neviens. Mēs varam vienīgi būt pateicīgi, ka esam tās apmeklētāji 21.gs. ar iespēju izteikties, aiziet un brīviem būt.
Pirms mirkļa izjausto, nomācošo un skumjo gaisotni centāmies šķīdināt skaistumā. Devāmies uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur gida pavadībā aplūkojām pamatizstādes darbus, kā arī izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”. Izstāžu laikā izpratām mākslinieku attēloto cīņu, nepakļaušanos, nolasījām viņu sajūtas un vēstījumu. Manījām motīvu maiņu gleznās, sākoties 1.pasaules karam. Izzinājām mākslinieka Imanta Lancmaņa gleznošanas taktikas un raksturīgās iezīmes. Izstādē redzētais lieti noderēs, pašiem mākslas stundās gleznojot.
Muzeju trīssavienību noslēdzām ar filmu “Mātes piens”, kas organiski sasaistīja visus ekskursijā redzētos apskates objektus un pavēra atkailinātu priekškaru indivīda iekšējā pasaulē, cīnoties pret ierobežojošo un nospiedošo varu. Filmā sižets galvenokārt koncentrēts uz trīs paaudžu sieviešu likteņiem, viņu pausto attieksmi, rezultējošām sekām. Dzīvesstāsta un patiesās, tā laika, ikdienas atspoguļojums atturīgu faktu pasniegšanas vietā ir filmas un skatītāju saistviela un ķīmiskās reakcijas vienādojums, kas spēj nemanot aizskart asaru kanālus.
Šīs ekskursijas iespaidā ar pārsteiguma vilni paši sev apgāzām stereotipus par to, ka muzeji ir garlaicīgi un saistoši šķiet vienīgi vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Salīdzinot mūsdienu medicīnas duāli vērtējamo sistēmu ar to, kādu piedzīvoja mūsu senči, secinājām, ka mums ir ļoti patīkamas un saudzīgas ārstniecības metodes. Aiz biezajiem priekškariem un metāla durvīm ieraudzījām skaudro vēsturi, kuru redzot šodiena kļuva vērtīgāka. Iebridām līdz viduklim vēstures ūdeņos, lai ar sausākām kājām un apgaismotāku prātu turpinātu iet pretī nākotnei. Vēl pateicīgāki, patriotiskāki, izglītotāki.
PALDIES lieliskajām skolotājām par mūsu uzraudzīšanu un laika menedžēšanu: Ilonai Strelkovai, Ivetai Ērglei, Sanitai Cimdiņai, Vitai Miķelsonei, Baibai Krūmiņai, Sandrai Makarei.
Šajā mācību gadā 2 skolēnu komandas no 6.klases – „Čempioni” (Kate Ķepīte, Pēteris Ķepītis, Liene Klodža un Elīza Doniņa) un „Fantastiskie četrīši” (Kristers Beikulis, Līva Lielbārde, Līvija Maiga Grimza un Estere Naprejenko) piedalījās CSDD organizētajā izglītības projektā “Gribu būt mobils”.
Projekta mērķis ir veicināt 6.-8. klašu skolēnos izpratni par apdraudējumiem un riskiem dažādās dzīves situācijās, tai skaitā ceļu satiksmē, mudināt izprast savus pienākumus, identificēt drošas rīcības soļus, precīzi formulēt un kritiski analizēt kompleksas problēmas, kas saistītas ar drošību.
Konkurss noritēja 2 daļās – neklātienes un klātienes kārtā.
Kopš oktobra skolēnu komandām neklātienes kārtā tika piedāvātas 3 mācību tēmas, kuru noslēgumā katram komandas dalībniekam bija jāizpilda zināšanu tests. Šajā laikā skolēniem tika dota iespēja apgūt tēmas „Ceļu satiksmes organizācija. Ceļa zīmes. Krustojumi.”; „Gājēju un velosipēdistu tiesības, pienākumi un ierobežojumi ceļu satiksmē.”; „Prasības un noteikumi elektrisko skrejriteņu un mopēdu vadītājiem.”
Pēc neklātienes kārtas rezultātu apkopošanas 19.janvārī uzzinājām, ka komanda „Čempioni” ir saņēmuši visvairāk punktus šajā kārtā un izcīnījuši ceļazīmi uz konkursa Valmieras reģiona pusfinālu Cēsīs, kur jāsacenšas ar vēl 9 zinošām komandām no visas Vidzemes..
Lai brauktu uz pusfinālu, bija jāveic mājasdarbs – jānovēro, kādi paradumi ceļu satiksmē ir skolēnu vienaudžiem vai citiem līdzcilvēkiem kā gājējiem, pasažieriem un velosipēdistiem, un analizēt tos, izvirzot 3 paradumus, kas ir droši, un izvirzot 3 paradumus, kas drīzāk nav droši, paskaidrojot, kāpēc tie nav droši, un piedāvājot savu redzējumu, kā mainīt šos paradumus.
9.februārī devāmies uz Cēsu pilsētas vidusskolu, kur notika konkursa klātienes kārta. Skolēniem bija jāpilda tests, kurā varēja demonstrēt savas zināšanas un izpratni par rīcību dažādās situācijās ceļu satiksmē. Tad sekoja individuālais uzdevums īpašās darba burtnīcās, kur līmējot uzlīmes (luksofori, ceļa zīmes, transportlīdzekļi) dotajā attēlā, bija jāizveido noteiktas situācijas attēlojums. Pēc tam sekoja stafetes uzdevums, kur īsā laikā skolēniem, vienam pēc otra atrodoties pie darba uzdevuma, bija jāsaliek aprakstiem atbilstošās atbildes (kas atļauts, bet, kas aizliegts ceļu satiksmē, ceļa zīmes, situācijas uz ceļa). Visbeidzot pienāca kārta mājas darba prezentēšanai. Skolēniem šī bija pirmā reize, kad jāstāv svešas auditorijas priekšā un jārunā, tādēļ bērni bija ļoti uztraukušies.
Un kur nu bez dāvanām! Visi dalībnieki saņēma arī dažādas dāvanas ar „Gribu būt mobils” logo.
Tā kā konkurss ir 6-8.klasēu skolēniem, tad nākošajā gadā varēsim startēt atkal! Un nu jau būsim nedaudz zinošāki gan satiksmes noteikumos, gan konkursa norisē, un daudz drošāki prezentēt sevi un savu darbu!
Vai jums patīk ziema? “Protams!”, lielākoties atbildēs bērni. Ne jau gadalaikam ir tik liela nozīme, bet gan tam, ko mēs darām. Jāatrod interesantas, aizraujošas nodarbošanās un labs noskaņojums garantēts! Mazputniņi ziemā slēpo, brauc ar ragaviņām būvē mājas no sniega ķieģeļiem, brauc no kalniņa, rok sniegu, saldē ledus figūriņas, ceļ sniegavīrus. Vai neizklausās aizraujoši? Tas vēl nav viss: gatavo brīnumainas lietas no lego, lej sveces, pēta to krāsas un faktūru. Jau laikus visi gatavojās Teātra nedēļai, kurā audzītes izspēlēja ainiņas par pieklājību, bērni spēlēja “Vecīša cimdiņu”, deklamēja dzejoļus un dziedāja, lai kļūtu aizvien drošāki un brašāki, uzstājoties publikas priekšā. Teātra dienās piedalījās arī kādi īpaši viesi: Zuzanna, Zāra, Robis, Toms, Fīlips, Millija, Tīna, Pepe un Tontons. Tās ir lielās lelles, kuras iegādājāmies par Ziemassvētku labdarības tirdziņā nopelnītajiem līdzekļiem. Iepazīšanās izvērtās patiesi sirsnīga! Tāda bija arī “Pūces skolas” bērnu satikšanās ar projekta draugiem Cesvainē. Bērni jau bija tikušies attālināti, redzot viens otru caur ekrānu, bet nu varēja kopā sportot, izstaigāt Cesvaines bērnudārzu, cienāties ar cesvainiešu pašu ceptajiem kārumiem, pēc tam doties uz vareno Cesvaines pili. Pūčulēni uzmanīgi klausījās, kā celta pils, kas bijuši tās saimnieki, kāpa augstajā tornī pa vītņu kāpnēm un klausījās spoku stāstu, jo tādi pilīm vareni piestāv! Kā ir? Vai izklausās garlaicīgi?
Lai piešķirtu ikdienai azartu, janvāra izskaņā skolēnus izaicinājām uz sporta sacensībām. 30.janvārī 8.-12.klase jaukto komandu sastāvā sīvi cīnījās florbola sacensībās. 3.-7.klases skolēni savas klases godam pārstāvēja tautasbumbas sacensībās.
8.-12.klašu grupā jaukto komandu sastāvā uzvarēja draudzība.
3.-7.klašu grupā tautasbumbā:
1.vieta– 5.klase (4 uzvaras)
2.vieta– 6.klase (3 uzvaras)
3.vieta- 7.klase (2 uzvaras)
4.vieta- 4.klase (1 uzvara)
5.vieta- 3.klase (0 uzvaru)
Paldies par noteikumu ievērošanu, tiesnešu respektēšanu!
Uz tikšanos citās sporta spēlēs jau pavisam drīz!
Izglītojamo pašpārvalde
1.februārī 5.-12.klašu skolēniem bija tikšanās ar Pusaudžu un jauniešu centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu par mentālo veselību.
N.S. Konstantinovs ikdienā strādā ar pusaudžiem, sniedzot psihoterapiju un psihodiagnostiku. Ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestrā), specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, apguvis terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā, Eiropas bērnu un pusaudžu psihiatrijas savienības (ESCAP) 1. rezidences absolvents, šobrīd turpina apgūt bērnu psihoanalīzi. Lektors ir britu psihologu savienības (BPS), Bērnu un pusaudžu mentālās veselības asociācijas (ACAMH), Personības diagnostikas savienības (SPA) biedrs un Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis.
Nodarbības notika 3 grupās, ņemot vērā katras grupas vecumposma īpatnības un sabiedrības veselības pētījumus par efektīvām intervencēm vielu lietošanas riska mazināšanai skolas vecuma jauniešiem. Skolēni guva zināšanas par mentālo veselību.
5.-6.klašu skolēni guva priekšstatu par bērnu un agrīno pusaudžu psihoemocionālo veselību, kāpēc reizēm ir tik grūti izturēt vienaudžu spiedienu, kā apgūt spēju pateikt ,,Nē”. Kāda ir PPP ( pirmā psiholoģiskā palīdzība), vienaudžu atbalsts, palīdzības iespējas.
7.-9.klašu pusaudži iepazinās ar pusaudžu psihoemocionālo veselību, kā darbojas smadzenes, kā smadzenes ietekmē dažādas vielas, kādi ir psihoaktīvo vielu lietošanas riski un pasargājošie fakti.
10.-12.klašu jaunieši diskutēja kā mainās sabiedrības attieksme pret dažādām vielām, kāda saikne ar vielu lietošanu ir mentālajai veselībai. Kā palīdzēt sev un draugam uzturēt spēcīgu mentālo veselību. Vienaudžu atbalsts un palīdzība.
“Patīk darīt labu un iepriecināt citus”: tā par sevi saka cēsiniece Krista Nevis. Ar draugu un ģimenes atbalstu ir rīkotas dažādas labdarības akcijas, palīdzot bērniem no maznodrošinātām ģimenēm attālākos Cēsu novada pagastos. Šoreiz viņas vēlme – atbalstīt Vecpiebalgas vidusskolas PIIP “”Vizuāli plastiskā māksla” audzēkņus. Astoņi radoši un talantīgi bērni saņēma kvalitatīvus mākslas piederumu komplektus, kuros ietilpst 36 krāsu akvareļzīmuļi, 24 krāsu sausie pasteļkrītiņi, rapitogrāfi, dažāda izmēra otas un 12 dažādas cietības grafīta zīmuļi.
”Es ceru, ka šādā veidā es varu dot viņiem iespēju piepildīt sapņus un attīstīt savus talantus. Varbūt mans solis bērnus iedvesmos nepadoties, bet centīgi strādāt un virzīties uz savu mērķi. Man patīk vairot pozitīvu enerģiju un labsirdību“: atzīst Krista, kura jau vairāk kā 2 mēnešus ceļo pa Āfriku ar savu velosipēdu. Ir šķērsotas Marokas, Dienvidsahāras, Mauritānijas zemes, tagad atrodas Senegālā. Apbrīnojama uzņēmība un drosme! Un cilvēks šādos apstākļos var domāt ne tikai par sevi un savu drošību, bet spēj atbalstīt un palīdzēt otram! Kopā ar bērniem sakām lielu paldies un sūtam vissirsnīgākos sveicienus. Lai viss izdodas un ikviens ceļā satiktais cilvēks sniedz trīskāršu labsirdību pretī!
Šķita, ka tik tikko uzsākām savu vidusskolas ceļu, taču nu tas lēnām tuvojas finiša taisnei. 20.janvārī, pulcējot skolotājus, vecākus, brāļus un māsas, svinējām skaistu kopīgā ceļa beigu priekšvakaru.
Pasākuma pirmajā daļā spēlējām izrādi “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Esam gandarīti, ka mēģinājumu procesā nepadevāmies un mums izdevās iepriecināt gan sevi, gan skatītājus.
Pasākuma oficiālajā daļā, skanot Žetonvakara tituldziesmai “My way”, ar dejas soļiem ienācām zālē. Iepazīstinājām klātesošos ar vidusskolā paveikto mācību un sabiedriskajā darbā. Izteicām aizkustinošus pateicības vārdus vecākiem un skolotājiem. Lūkojot skolas krustbērnu sagatavotos video raksturojumus un uzgleznotos portretus, minējām, kuram no mums tiks pasniegts skolas žetons.
Noslēgumā 11.klase mums vadīja “Pusnakts šovu ar vienpadsmitajiem”. Mums, sadaloties zēnu un meiteņu komandās, nācās pierādīt savu erudīciju spēlēs “Mēmais šovs”, “Uzmini hītu”, “Emodžijzīmes”. 11.klase, paldies – Jums izdevās mūs pārsteigt un izklaidēt!
Esam pateicīgi skolotājām, bez kurām mūsu svētki nebūtu iedomājami. Paldies latviešu valodas skolotājai Ilonai Strelkovai par lugas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” režisēšanu, dizaina skolotājai Ivetai Ērglei par kustību sinhronizēšanu “My way” taktīs. Paldies audzinātājai Agitai Kramai par nemitīgu atbalstu gatavošanās procesā.
Gatavošanās procesā kritām un cēlāmies (gan fiziski, gan garīgi). Dienās par to sapņojām un naktīs murgojām. Daudz, daudz smējāmies un drusciņ, drusciņ arī raudājām. Pieveicām visas “es/ mēs nevaram” pašuzliktās robežas. Sastiķējāmies ciešāk un novērtējam viens otru krietni biežāk. Iemācījāmies būt komanda (labāk taču vēlāk nekā nekad?!) Komanda, kurā katram ir savs es un tikpat spēcīgs “kopā.” Žetonvakars viennozīmīgi ir un būs viens no vidusskolas spilgteņiem, kuru atminoties jutīsim sirds siltumu un pateicību. Taču mums vēl ir atlikuši pāris mēneši, pēdējie kopīgā ceļa metri, tāpēc centīsimies tos patiesi izbaudīt un novērtēt!
Svētki godam nosvinēti, atkal jāķeras pie darbiem! Kādiem? Jāapgūst krāsu, lielumu, ciparu, burtu, mūzikas un kustību pasaule. Jāturpina mācīties peldēt. Jāiet ciemos uz lielo skolu, kur 12.klases skolēni sagatavojuši mīļu un jautru izrādi “Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Jākurina pateicības ugunskurs mūsu drosmīgajiem barikāžu aizstāvjiem. “Pūces skolas” bērniem jāatmin, kura no audzītēm vai auklītēm tik dīvaini dzied vai runā bērnudārza “šovā” “Balss maskā”. Jāmācās būt pilsoniski aktīviem, iesaistoties aptaujā un skiču izstrādē āra skatuvei pie bērnudārza. Re, tik daudz svarīgu darbu! Kā gadu sāksi, tā turpināsi!
