Lai skolēni jēgpilni pavadītu laiku ārā svaigā gaisā un lai būtu iespējams dažādot mācību procesu, skolas teritorijā tika veidotas āra klases un aktivitāšu laukumi.

20.gs. 80.gados starp veco draudzes skoliņu un lielo skolas šķūni tika izveidots  aktivitāšu laukums un āra klase. Aktivitāšu laukuma izveidē tika iesaistīti skolēnu vecāki, un tajā atradās šūpoles (līdzsvara un iekārtās), lēkāšanai ieraktas automašīnu riepas, metāla pievilkšanās stienis un koka slidkalniņš. Āra klasi veidoja 2 rindās izvietoti lieli koka galdi un soli, tur pavasaros un rudeņos labos laikapstākļos notika arī mācību stundas. 1989.gadā aiz vecās draudzes skoliņas pie eglēm āra nodarbībām tika uzcelta arī nojume (ar jumtu un 3 sienām). Laukums un āra klase kļuva par iecienītām skolēnu atpūtas vietām. 

2002.gadā, izbūvējot skolas estrādi, āra klase un aktivitāšu laukums tika likvidēti. Jauna āra klase tika izveidota zālājā pie sarkanās skoliņas. Tur mazāk tika vadītas nodarbības, vairāk skolēni pavadīja brīvo laiku pēc stundām. Diemžēl šīs āra klases mūžs nebija ilgs – pēc pāris gadiem laikapstākļu nodarīto bojājumu dēļ galdi un soli vairs nebija lietojami. Tāpat 2019.gada vasarā tika demontēta arī āra nojume, jo tā mācību procesā maz tika izmantota un bija kļuvusi par nepievilcīgu vietu.   

2003.gadā vecā āra aktivitāšu laukuma vietā pēc Vecpiebalgas vidusskolas sporta skolotāja Māra Krama iniciatīvas un ar skolas absolventa Māra Pinkas atbalstu tika izveidots pirmais pludmales volejbola laukums. Tā kā spēlēt gribētāju skaits strauji auga, 2009.gadā ar Vecpiebalgas novada pašvaldības atbalstu tika izveidoti vēl 2 pludmales volejbola laukumi. Šo laukumu labiekārtošanā (norobežojošo sētu izveide) atbalstu sniedza skolas absolventa Kriša Driķa tēvs. Tā kā pludmales volejbola laukumus aktīvi izmantoja ne tikai skolēni, bet arī Vecpiebalgas novada iedzīvotāji, par to uzturēšanu ilgus gadus rūpējās gan sporta skolotāji Agita un Māris Krami, gan sporta dzīves organizators Vecpiebalgas novadā – skolas absolvents Toms Praulītis. Šie laukumi joprojām ir iecienīta skolēnu un arī apkārtējo pagasta iedzīvotāju aktīvās atpūtas vieta. Lai labiekārtotu pludmales volejbola laukumu teritoriju, skola vairākkārt veiksmīgi piedalījusies Cēsu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Par iegūto finansējumu 2023.gadā tika uzstādītas laternas, 2024.gadā – iegādāts velo statīvs, atkritumu konteiners  un ierīkoti 3 soliņi skatītājiem.

Šobrīd skolas teritorijā nav nevienas āra klases, bet skola nav atteikusies no domas par jaunas āra klases izveidi.

Vecpiebalgas vidusskolas teritorijā (blakus Absolventu alejai) aug divu Latvijas Valsts prezidentu stādītie koki.

2008.gada 1.septembris Vecpiebalgas vidusskolas saimei bija īpašs – Zinību dienā skolā viesojās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sarunā ar vidusskolēniem un viņu vecākiem par pilsonisko sabiedrību prezidents aicināja ikvienu iesaistīties mūsu valsts veidošanā, stiprinot piederību savai zemei un tautai. Skolas estrādē prezidents uzrunāja visu skolas saimi un kopīgi ar skolēniem iestādīja 3 eglītes. Kociņu stādīšanā piedalījās 12.klases audzēkņi Jānis Grunskis, Ilvars Jukēvics un Artūrs Vāvere, 4.klases skolnieks Māris Kaštanovs, 3.klases skolnieki Rūdis Balodis un Kristers Slavēns.

Savukārt 2015.gada 8.decembrī skolu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni. Ar prezidentu vispirms tikās Izglītojamo pašpārvalde (vadītāja Maira Asare un vietnieks Jēkabs Zommers), klašu vecākie un skolas direktore Lolita Žagare. Teikdams spēka vārdus, prezidents podiņā iestādīja 3 ozolzīles. Aktu zālē prezidents teica uzrunu un atbildēja uz skolēnu jautājumiem. Atvadoties prezidents novēlēja: “Lai spējam viens otrā labāk ieklausīties un teikt cits citam labus vārdus!” 2017.gada 1.septembrī no zīles izdīgušais ozoliņš tika iestādīts pie Absolventu alejas.

Prezidentu koki skolas apkārtnē ik dienu mums atgādina Tālavas taurētāja vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.”

Toreiz

Tagad

Mūsu skolas neatņemama āra rota ir pagalmā esošais dīķis, ap kuru aug baltie vītoli. 

Nevienā vēstures avotā nav fiksēts, kad dīķis ticis izrakts un kad iestādīti vītoli, kas uzskatīti par Dieva koku.

Domājams, ka tur jau izsenis bijusi mitra vieta, no kuras ņemts ūdens lopiņu dzirdināšanai, jo netālu atradusies kūts. Iespējams, ka vītoli tikuši iestādīti, lai ūdens dīķī būtu vēss.  

1960.gadā (skolas direktore Lidija Rāviņa) veikta dīķa tīrīšana, jo sausajā vasarā tas bijis gandrīz izžuvis. Savukārt skolas direktora Gunāra Jansona laikā, pateicoties visu klašu skolēnu iesaistei, aizaugušā dīķa vietā tapis akmenārijs. Tā veidošanas darbus vadījusi direktora vietniece ārpusklases darbā Margarita Stradiņa. 

2001.gadā (skolas direktore Marija Supe), kad notiek skolas renovācijas darbi, skolas dīķis tiek attīrīts un padziļināts. Dīķī tiek ierīkota strūklaka, un tā krasti tiek noklāti ar velēnām. 2002.gada pavasarī lielo vītolu zari tiek apzāģēti, lai tie veidotu skaistus kupolus. Apkārt dīķim tiek izveidota atpūtas zona ar soliņiem un puķu dobēm.

Uzklausot skolēnu, vecāku un pedagogu aptaujā izteiktos priekšlikumus, 2020.gada martā (skolas direktore Ilona Strelkova) ap skolas dīķi augošos vītolus apsekoja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un SIA ,,Labie koki” sertificētā arboriste, kas sagatavoja atzinumu, kurā norādīja: koku grupu stādījumam pēc tik plašiem bojājumiem nav ilgtermiņa perspektīvas, tie pakāpeniski aizies bojā un, ņemot vērā divu Ziemeļu virzienā augošo vītolu stumbra sagāzumu, plašos stumbra bojājumus un koku augšanas vietu, nepieciešams veikt koku nozāģēšanas darbus. Tā 2020.gada 14.maijā Ziemeļu virzienā augošie vītoli tika nozāģēti.

Tā kā pavasaros un rudeņos dīķis regulāri pārplūda un puķu dobes mirka ūdenī, lielākā daļa dobju tika likvidētas, augstākajā dīķa malā izveidojot 2 jaunas dobes: pretī skolas centrālajai ieejai un pie karoga masta. 2023.gada jūnijā 9.klases absolventi (klases audzinātāja Baiba Krūmiņa) skolai uzdāvināja no ozola gatavotu solu, ko novietoja dīķa malā. 

Šo vietu iemīļojuši ne tikai skolas bērni, kas pie vītoliem fotografējas svētkos (proti, Zinību dienā, Pēdējā skolas zvana svētkos un izlaidumos), bet arī pīles, kas vītolu dobumos perē mazuļus un peldas dīķa ūdenī.

TOREIZ:

TAGAD:

Pie skolas ēkas (proti, vecajam korpusam kreisajā pusē, ja raugies no lielceļa) izveidots neliels zālājs, kur ikdienā un arī svētkos tiek izvietoti skolēnu darinātie vides dekori. Šajā zālājā aug 3 egles: divas egles jau pāraugušas skolas ēkas jumtu, bet viena ir vēl pavisam jauns kociņš.

Tās divas vecās ir sudrabegles, ko 1989.gada pavasarī iestādīja 34.izlaiduma absolventes: Anita Jaunrubene, Indra Botore, Kristīne Kalve, Solvita Prīse un Marika Sarmule. Tā bija Anitas vecāku ideja, un viņi stādaudzētavā arī iegādājās trīs aptuveni 50 cm garas eglītes. Lai Ziemassvētku laikā eglītes, izrotātas ar spožām gaismiņām, priecētu skolas ļaudis un garāmbraucējus, tām tika izraudzīta vieta, kas labi redzama gan no skolas pagalma, gan no lielceļa. Līdz pat mācību gada beigām meitenes pašu iestādītās eglītes pieskatīja – regulāri laistīja, lai tās labi ieaugtu. Diemžēl viena no trim iestādītajām sudrabeglēm, sasniegusi vairāk nekā 20 gadu vecumu, nezināmu iemeslu dēļ nokalta, tāpēc tika nozāģēta.

2022.gada 31.maijā Pēdējā skolas zvana dienā 9.klases skolēni ar klases audzinātāju Sandru Makari šajā zālājā iestādīja Serbijas eglīti un kopā ar 12.klases audzēkņiem (klases audzinātāja Vita Miķelsone) sarūpēja skolai vēl kādu dāvanu – ar skolas dārznieces Antras Miezītes atbalstu un palīdzību skolas priekšā brūnactiņu dobes vietā izveidoja hortenziju dobi, iestādot tajā 25 dažādu šķirņu hortenzijas. Bet tā gada vasara izvērtās ļoti karsta, un jaunā eglīte nokalta, jo netika pienācīgi laistīta. 2024.gada 22.jūnijā 69.izlaiduma absolventi un klases audzinātāja Ligita Zemberga – Zeltiņa skolai uzdāvināja jaunu eglīti, ko iestādīja nokaltušās vietā.

(Pēc Vecpiebalgas vidusskolas materiāliem.)