Sporta laukums

Skolas sporta laukums visu Vecpiebalgas vidusskolas pastāvēšanas laiku savu atrašanās vietu nav mainījis, bet, gadiem ritot, tas tika paplašināts un modernizēts.

Kad Vecpiebalgas vidusskolā par direktori sāka strādāt Lidija Rāviņa (1956.gads), ievērojams darbs tika paveikts sporta bāzes labiekārtošanā. Tika atjaunots sporta laukuma skrejceļš, kas pa vasaru bija tā aizaudzis, ka to bija grūti atšķirt no laukuma zaļās zonas. No Ērgļiem ar Meliorācijas stacijas, Patērētāju biedrības un kopsaimniecību transportu skrejceļam pieveda izdedžus, bet pārējos darbus sporta skolotāja Arvīda Šķēles vadībā paveica puiši. Daudzus gadus tas bija labākais skrejceļš toreizējā Ērgļu un Gaujienas rajonā ar centru Jaunpiebalgā. Pilnīgi no jauna tika ierīkots basketbola laukums, augstlēkšanas sektors  un vieglatlētikas (mešanas disciplīnu) sektors. Pie Ineša, proti, Kūrēnu pussalā, tika izbūvēta peldētava. Tai materiālus sagādāja vietējie kolhozi, bet būvēšanas darbus veica paši skolēni un skolotāji. Tika uzbūvēta arī šautuve, kur trenējās un sacensības rīkoja vairāku apkārtējo kolhozu un iestāžu sportisti. Šī mērķtiecīgā darba rezultātā Vecpiebalgas vidusskolas skolēni uzrādīja teicamus rezultātus volejbolā un basketbolā, vieglatlētikā, slēpošanā, riteņbraukšanā un šahā.

Kad skolas vadību pārņēma Gunārs Jansons (1969.gads), sporta dzīvē mainījās akcenti. Sporta skolotāja Kārļa Greiškalna audzēkņi augstus panākumus guva vieglatlētikā un volejbolā – skolas meiteņu komanda sekmīgi startēja pat republikas sacensībās. Vēlāk sporta skolotāja Klāva Zommera laikā  teicami panākumi tika gūti tūrismā un orientēšanās sportā.

Kad Vecpiebalgas vidusskolu sāka vadīt Marija Supe (1981.gads), skola beidzot tika pie ilgi gaidītās sporta zāles (1985.gads). Un vairākus gadu desmitus, pateicoties sporta skolotāju Agitas un Māra Kramu neatlaidīgajam un mērķtiecīgajam darbam, skolā populārākais sporta veids bija volejbols – zēnu un meiteņu komandas veiksmīgi startēja dažāda mēroga sacensībās, uzrādot  augstu sniegumu. 

Skolas direktores Lolitas Žagares laikā (2013 – 2018) Vecpiebalgas novada pašvaldība plānoja skolas sporta laukuma pārbūvi, bet darbi dažādu iemeslu dēļ netika uzsākti. 2019.gada vasarā sporta laukumā tiek nojaukta sporta inventāra nolikta, kas bija avārijas stāvoklī.  2019.gada 8.septembrī Tēvu dienas ietvaros tika noorganizēta vecāku talka, kuras laikā tika sakopts bēdīgā stāvoklī esošais skolas sporta laukums. Tikai tad beidzot tika uzsākta sporta laukuma pārbūve, un  ilgi gaidītais skolas sporta laukums tika nodots ekspluatācijā 2021.gadā.

Šobrīd sporta laukums ir viena no iecienītākajām brīvā laika pavadīšanas vietām lieliem un maziem vecpiebaldzēniem.

Skolas klētiņa

Nav konkrētu ziņu, kad tikusi uzcelta skolas klētiņa, bet domājams, ka tas noticis ap 1819.-1823.gadu. Tajos laikos klētiņai ir bijusi nozīmīga loma skolas darbinieku dzīvē, jo liela daļa algas skolotājiem tikusi izmaksāta graudā (proti, zināms daudzums auzu, rudzu un miežu). Klētiņa ir bijusi šīs algas glabātava līdz pat 19. – 20.gs. Mijai. Vēlāk klētiņa tikusi izmantota darbarīku uzglabāšanai.

Trešās atmodas laikā arhitekte Ausma Skujiņa kādam konkursam iesniegusi mūsdienīgu klētiņas iekštelpas projektu. Tad klētiņas vidū ticis iebūvēts saules veida kamīns un tai ticis dots nosaukums Dainu klētiņa.

1998.gadā latviešu valodas skolotājas Ernas Krišjānes vadībā klētiņā ticis iekārtots neliels tūrisma informācijas centrs. Tikusi ievilkta elektrība, ielikti lodziņi, izveidota liela Piebalgas novada karte ar ceļu, muzeju un ievērojamo vietu norādēm. Izvietotas vitrīnas ar ievērojamāko Piebalgas vietu aprakstiem un fotogrāfijām, un rāmīšos apskatei izliktas 56 Eduarda Brencēna romāna “Mērnieku laiki” ilustrāciju kopijas. Klētiņā tikuši uzņemti ekskursanti, kā arī pulcējušies skolas bērni, lai atcerētos dažādus nozīmīgus notikumus. Kad skolotāja Erna Krišjāne devusies pensijā, klētiņā izvietotā ekspozīcija lēnām zaudējusi savu nozīmi.

2019.gada vasarā sporta laukumā tika nojaukta avārijas stāvoklī esošā sporta inventāra noliktava, un no tā laika daļa sporta inventāra tiek uzglabāta skolas klētiņā. Rekonstruējot skolas sporta laukumu, klētiņa tika pie jaunām metāla kāpnēm un platformas.

Vecpiebalgas saules pulkstenis

Saules pulkstenis ir viena no senākajām laika mērīšanas ierīcēm, kas nosaka diennakts laiku pēc Saules stāvokļa debesīs, izmantojot ēnu. Mūsdienās senie saules pulksteņi kalpo kā vēstures liecinieki, savukārt jauni saules pulksteņi tiek veidoti kā dārza objekti, piemiņas zīmes vai interesanti ēku vai pilsētvides objekti. Šāds saules pulkstenis atrodas arī Vecpiebalgas vidusskolas teritorijā.
1996.gada 15.jūnijā Vecpiebalgas vidusskola svinēja skolas pastāvēšanas 300 gadu jubileju. Šajos svētkos tika prezentēts Jāņa Poļa vēsturiskais pētījums “Vecpiebalgas skola 1696 – 1996” un blakus skolas ābeļdārzam tika atklāts arhitektes Ausmas Skujiņas projektētais saules pulkstenis.
Šobrīd ap saules pulksteni norit labiekārtošanas darbi (proti, tiek stādīti kociņi), jo tuvākajā nākotnē Vecpiebalgas ūdensrožu dīķi un saules pulksteni paredzēts iekļaut parkā Vecpiebalgas viesistaba.

Auto stāvlaukumi

Pats par sevi saprotams – pie katras skolas atrodas auto stāvlaukums, un Vecpiebalgas vidusskola ir nodrošināta pat ar diviem.

Blakus Piemiņas parkam atrodas vecākais no zināmajiem skolas stāvlaukumiem. Tas laika gaitā dažādu iemeslu dēļ piedzīvojis pozitīvas pārvērtības. Sākotnēji stāvlaukums bija uz pusi mazāks, nekā tas ir šobrīd. Bet, gadiem ritot, aizvien jūtamāka kļuva vajadzība laukumu paplašināt. Pieauga to darbinieku skaits, kas darbā ieradās ar auto. Un arī skolēni izmantoja iespēju paši saviem spēkiem nokļūt skolā – vidusskolēniem jau vairākus gadu desmitus interešu izglītības ietvaros tika nodrošināta iespēja apgūt autoapmācības kursu un nokārtot braukšanas eksāmenu. Esošais stāvlaukums nespēja nodrošināt pieprasījumu, tāpēc spēkratu novietošanai tika izmantots arī vecais zemes ceļš skolas priekšā, bet tas apgrūtināja satiksmi un mazināja drošību. Iespēja paplašināt skolas stāvlaukumu radās 2020.gadā, kad tika pārbūvēts skolas sporta laukums. Tika veikti arī nelieli paplašinātā stāvlaukuma labiekārtošanas darbi: laukuma norobežošanai vienā malā pārstādīja pie pirmā pludmales volejbola laukuma augošos ceriņus, bet otrā malā esošo liepu rindu papildināja ar jauniem kociņiem. 

Otrs stāvlaukums, teritorijas ziņā krietni mazāks, atradās pie skolas kopmītnēm. 2025.gada vasarā, kad tika uzsākta skolas pārbūve, tapa skaidrs, ka 2025./2026.mācību gadā skolas darbs varēs noritēt tikai jaunajā korpusā, kopmītnēs un bērnudārza telpās. Tāpēc bija nepieciešams rast risinājumu arī satiksmes kustības maiņai skolas teritorijā. Pašvaldības skolēnu autobusu pieturvieta no vecās draudzes skoliņas tika pārvietota uz nelielo stāvlaukumu pie kopmītnēm. Tāpat tika sakārtota teritorija starp bijušo koģenerācijas staciju un pagasta katlumāju – tur tika izveidots jauns auto stāvlaukums.

Cerams, ka arī pēc skolas pārbūves abi auto stāvlaukumi tiks saglabāti, jo šī gada laikā tie attaisnojuši savu pastāvēšanu.

Piemiņas parks

Skolas piebraucamajam ceļam kreisajā pusē plešas zālājs, kurā aug dažādi koki, visvairāk jau bērzi un liepas, un reti kurš vairs zina, ka tas tika veidots kā Piemiņas parks.

1976.gada 10.septembrī skolas telpās tika atklāta 5.Daugavpils tanku pulkam veltīta ekspozīcija, kura tapa direktora vietnieces ārpusklases darbā Margaritas Stradiņas vadībā. Pateicoties šīs ekspozīcijas izveidei, aizsākās skolas sadarbība ar kara veterāniem. 5.Daugavpils tanku korpusa veterāni Vecpiebalgas vidusskolā viesojās 1978.gadā no 6.maija līdz 9.maijam un 1979.gadā no 20.septembra līdz 22.septembrim. Abu vizīšu laikā kara veterāni kopā ar pionieriem netālu no skolas ceļa malā veidoja Piemiņas parku, stādot tajā bērzus.

Savukārt 1990.gadā ar kopsaimniecības “Alauksts” atbalstu latviešu valodas un literatūras skolotāja Erna Krišjāne izsludināja Ata Kronvalda literārās prēmijas konkursu lauku vidusskolu audzēkņiem. Konkursam iesūtītos darbus vērtēja profesionāla žūrija, piemēram, dramaturgs Pauls Putniņš, teātra kritiķe Lilija Dzene, muzeju darbinieces Maruta Cīrule, Līva Grudule. Jānis Polis. Katru gadu konkursa laureāti kopā ar darbu vērtētājiem Piemiņas parkā iestādīja pa kociņam (visvairāk jau bērzus un liepas).

Pateicoties ilggadējai skolas sadarbībai ar SIA Nodus veikalu “Vecpiebalga”, skolēnu un vietējo iedzīvotāju iestaigātā taciņa Piemiņas parkā 2017.gadā pārtapa par gājēju celiņu, kas svinīgi tika atklāts 8.septembrī.

Par estrādi un rotaļlaukumu

2002.gada jūlijā notika 9.Piebalgas novada Kultūras svētki, kas apvienoja 9 pagastus: Vecpiebalga, Ineši, Jaunpiebalga, Zosēni, Drusti, Kaive, Skujene, Dzērbene un Taurene. Gatavojoties šiem svētkiem, skolas teritorijā tika uzbūvēta estrāde un blakus tai no skolas līdz degvielas uzpildes stacijai “Cīrulīši” tika ierīkots gājēju celiņš.

Sākuma gados estrāde tika aktīvi izmantota – tur tika organizēti lielie skolas pasākumi, piemēram, Zinību diena, Gada atskaites koncerts, arī izlaidums 9.klasei un 12.klasei. 2004.gada pavasarī 9.klašu (audz. Vizbulīte Kalniņa un Ilona Strelkova) un 12.klašu (audz. Rigonda Prīse un Tatjana Gorbāne) audzēkņi skolai kā dāvanu sarūpēja āra kamīnu, ko uzstādīja pie estrādes. Atzīmējot Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (01.05.2004.), pie skolas estrādes tika iestādītas arī 25 liepiņas, jo tik dalībvalstu tolaik bija Eiropas Savienībā.

Tā kā estrāde atradās zem klajas debess, laikapstākļu ietekmē tā nenovēršami cieta. 2013.gada 29.augustā tika noorganizēta skolēnu, vecāku un skolas darbinieku talka, kurā tika demontēta laika zoba saēstās skolas estrādes skatuve. Sākotnēji bija plāns atjaunot estrādes solus, bet, tā kā tuvāko gadu laikā šī iecere netika īstenota, 2019.gada pavasarī tika demontēti arī estrādes soli.

2020.gadā Vecpiebalgas novada pašvaldība, piedaloties biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” projektu konkursā, ieguva finansējumu bērnu rotaļlaukuma izveidei. Rotaļlaukums tika izveidots skolas estrādes vietā, un tajā aktīvi brīvo laiku pavada ne tikai skolas un Vecpiebalgas pagasta bērni, bet arī ciemiņi un atpūtnieki.

Āra klases un aktivitāšu laukumi

Lai skolēni jēgpilni pavadītu laiku ārā svaigā gaisā un lai būtu iespējams dažādot mācību procesu, skolas teritorijā tika veidotas āra klases un aktivitāšu laukumi.

20.gs. 80.gados starp veco draudzes skoliņu un lielo skolas šķūni tika izveidots  aktivitāšu laukums un āra klase. Aktivitāšu laukuma izveidē tika iesaistīti skolēnu vecāki, un tajā atradās šūpoles (līdzsvara un iekārtās), lēkāšanai ieraktas automašīnu riepas, metāla pievilkšanās stienis un koka slidkalniņš. Āra klasi veidoja 2 rindās izvietoti lieli koka galdi un soli, tur pavasaros un rudeņos labos laikapstākļos notika arī mācību stundas. 1989.gadā aiz vecās draudzes skoliņas pie eglēm āra nodarbībām tika uzcelta arī nojume (ar jumtu un 3 sienām). Laukums un āra klase kļuva par iecienītām skolēnu atpūtas vietām. 

2002.gadā, izbūvējot skolas estrādi, āra klase un aktivitāšu laukums tika likvidēti. Jauna āra klase tika izveidota zālājā pie sarkanās skoliņas. Tur mazāk tika vadītas nodarbības, vairāk skolēni pavadīja brīvo laiku pēc stundām. Diemžēl šīs āra klases mūžs nebija ilgs – pēc pāris gadiem laikapstākļu nodarīto bojājumu dēļ galdi un soli vairs nebija lietojami. Tāpat 2019.gada vasarā tika demontēta arī āra nojume, jo tā mācību procesā maz tika izmantota un bija kļuvusi par nepievilcīgu vietu.   

2003.gadā vecā āra aktivitāšu laukuma vietā pēc Vecpiebalgas vidusskolas sporta skolotāja Māra Krama iniciatīvas un ar skolas absolventa Māra Pinkas atbalstu tika izveidots pirmais pludmales volejbola laukums. Tā kā spēlēt gribētāju skaits strauji auga, 2009.gadā ar Vecpiebalgas novada pašvaldības atbalstu tika izveidoti vēl 2 pludmales volejbola laukumi. Šo laukumu labiekārtošanā (norobežojošo sētu izveide) atbalstu sniedza skolas absolventa Kriša Driķa tēvs. Tā kā pludmales volejbola laukumus aktīvi izmantoja ne tikai skolēni, bet arī Vecpiebalgas novada iedzīvotāji, par to uzturēšanu ilgus gadus rūpējās gan sporta skolotāji Agita un Māris Krami, gan sporta dzīves organizators Vecpiebalgas novadā – skolas absolvents Toms Praulītis. Šie laukumi joprojām ir iecienīta skolēnu un arī apkārtējo pagasta iedzīvotāju aktīvās atpūtas vieta. Lai labiekārtotu pludmales volejbola laukumu teritoriju, skola vairākkārt veiksmīgi piedalījusies Cēsu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Par iegūto finansējumu 2023.gadā tika uzstādītas laternas, 2024.gadā – iegādāts velo statīvs, atkritumu konteiners  un ierīkoti 3 soliņi skatītājiem.

Šobrīd skolas teritorijā nav nevienas āra klases, bet skola nav atteikusies no domas par jaunas āra klases izveidi.

Pīlādžu aleja

Pīlādžu aleju, kas aug pie sporta zāles, kā dāvanu savai skolai izveidoja 8.b klases skolēni kopā ar klases audzinātāju Viju Asari (tolaik pamatizglītības kursu apguva 8 gados).

Lai aizsegtu nepievilcīgo skatu uz lielo katlu māju (kurtuvi), kas atradās blakus jaunajai sporta zālei, skolas vadība ierosināja iestādīt kokus. 1988.gada pavasarī kādā saulainā maija dienā netālajā purviņā, kas atradās aiz Rātmindera parka, skolēni paši izraka pīlādzīšus un iestādīja tos 2 rindās pie sporta zāles. Lai gan stādiņi bija vārgi, tie ieauga.

2020.gada pavasarī, kad covid -19 pandēmijas dēļ skolēni mācījās attālināti, tehniskie darbinieki pēc dārznieces Antras Miezītes iniciatīvas paralēli pīlādžu alejai iestādīja 32 tūjas, lai norobežotu kurtuves teritoriju.

Šobrīd aleju veido 26 pīlādži (bojā aizgājuši vien daži no kociņiem), kas pavasaros ikvienu priecē ar baltām ziedkopām, bet rudeņos – ar oranžām pīlādžogām. Bet bijušie 8.b klases skolēni katrā salidojumā kavējas atmiņās pie pašu stādītajiem kociņiem.

Prezidentu koki

Vecpiebalgas vidusskolas teritorijā (blakus Absolventu alejai) aug divu Latvijas Valsts prezidentu stādītie koki.

2008.gada 1.septembris Vecpiebalgas vidusskolas saimei bija īpašs – Zinību dienā skolā viesojās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sarunā ar vidusskolēniem un viņu vecākiem par pilsonisko sabiedrību prezidents aicināja ikvienu iesaistīties mūsu valsts veidošanā, stiprinot piederību savai zemei un tautai. Skolas estrādē prezidents uzrunāja visu skolas saimi un kopīgi ar skolēniem iestādīja 3 eglītes. Kociņu stādīšanā piedalījās 12.klases audzēkņi Jānis Grunskis, Ilvars Jukēvics un Artūrs Vāvere, 4.klases skolnieks Māris Kaštanovs, 3.klases skolnieki Rūdis Balodis un Kristers Slavēns.

Savukārt 2015.gada 8.decembrī skolu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni. Ar prezidentu vispirms tikās Izglītojamo pašpārvalde (vadītāja Maira Asare un vietnieks Jēkabs Zommers), klašu vecākie un skolas direktore Lolita Žagare. Teikdams spēka vārdus, prezidents podiņā iestādīja 3 ozolzīles. Aktu zālē prezidents teica uzrunu un atbildēja uz skolēnu jautājumiem. Atvadoties prezidents novēlēja: “Lai spējam viens otrā labāk ieklausīties un teikt cits citam labus vārdus!” 2017.gada 1.septembrī no zīles izdīgušais ozoliņš tika iestādīts pie Absolventu alejas.

Prezidentu koki skolas apkārtnē ik dienu mums atgādina Tālavas taurētāja vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.”

Toreiz

Tagad

Absolventu aleja

Blakus kopmītnēm atrodas liepu aleja, kurai dots īpašs nosaukums – Absolventu aleja.

1990.gada jūnijā Vecpiebalgas 1905.gada vidusskolā atestātu par vispārējo vidējo izglītību saņēma 35.izlaiduma absolventi. Un tā paša gada 25.augustā notika skolas darbinieku un absolventu salidojums. Gatavojoties šim nozīmīgajam notikumam, skolas kolektīvs izveidoja Absolventu aleju, kurā iestādīja 35 liepas – katram vidusskolas izlaidumam savu. Alejas sākumā novietoja akmeni ar plāksni, kurā iegravēts alejas nosaukums. Diemžēl ne visi kociņi ieauga – šobrīd aleju veido 24 liepiņas. Pavasaros tās tiek “safrizētas”, lai sazaļojot to zari veidotu skaistus kupolus.