Sagaidām ciemiņus un braucam ciemos arī paši!

Tik ļoti ilgs bija laiks, kad nedrīkstēja braukt ciemos, ka tagad no sirds izbaudām katru iespēju  gan pašiem kurp doties, gan sagaidīt viesus. Tā pie mums dārziņā bija atbraucis neatliekamās medicīniskās palīdzības auto. Kāpēc? Lai pastāstītu un parādītu, ko darīt un ko nedarīt, lai mediķu palīdzība nebūtu vajadzīga. Šīs svarīgās lietas stāstīja Tomasa vecāki Signe un Toms, kuri strādā NMPD Taurenes brigādē.
Ciemiņu dienā bērnudārzs skanēja ne vien no bērnu soļiem, bet beidzot varējām, nebaidoties no visādām sērgām, aicināt arī vecākus vērot, ko bērni dara, kā kopā mācās, kā sadzīvo, kā rotaļājas.
Savukārt, Pūcītes 1.martā sagaidīja savus projekta “Bērni+kustības=Prieks” draugus no Cesvaines un Jaunpiebalgas bērnudārza. Lai godam uzņemtu viesus, tam ir cītīgi jāgatavojas! Šķiet, ka mums izdevās un viesi mājup devās gandarīti.
Meteņos stāstījām bērniem, ka ir tikai viena diena gadā, kad pēc latviešu tautas ticējumiem drīkst un pat vajag lielīties. Izmēģinājām. Nemaz jau nav tik viegli! Meteņos kūrām arī ugunskuru, lai dotu zīmi debesīm, ka gaidām pavasari. Vilkām virvi, tā simbolizējot pavasara un ziemas cīņu. Ir tradīcija, kuru atceras ikkatrs bijušais Vecpiebalgas bērnudārza audzēknis, ka Meteņos, ja labi palūdz, tad no debesīm krīt zelta pogas un konfektes.
Bērni ir tā būvēti, ka viņi prot brīnīties un priecāties: par lāstekas zobenu pie jumta, par slēpju rakstiem sniegā, par pašu spēlētu teātra izrādi, par pavisam dīvainām un pilnīgi parastām lietām.  “Pēc cik dienām būs rītdiena?” kādudien atskanēja jautājums.