Tiešsaistes viktorīna skolēniem par Latvijas kultūras kanona tēmām

16. decembrī plkst. 10.00–11.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīkoja izglītojoši izklaidējošu tiešsaistes viktorīnu „Ziemassvētki kanonā”, kas veltīta Latvijas kultūras kanona tēmām. Pasākumā piedalījās 6. –9. klašu skolēni gan no Latvijas, gan diasporas valstīm. Bija nepieciešams dators un telefons ar pieslēgumu.

Latvijas kultūras kanonā iekļauta saulgriežu tradīcija – Jāņi, bet Ziemassvētki palikuši bez uzmanības. Viktorīnas vadītājs aktieris Jānis Kronis jau pagājušajā gadā kopā ar skolēniem cīnījās par to, lai Ziemassvētki tiktu iekļauti kultūras kanonā. Pagaidām tas nav vainagojies panākumiem, taču viņš nepadodas un turpina veikt izmeklēšanu, jo, piemēram, ārzemnieki nesaprotot – kā kanonā var nebūt kaut kas tik svarīgs! Tāpēc šoreiz  pasākuma veidošanas procesā iesaistījās un savās pārdomās par Latvijas kultūras kanonu dalījās AFS Starpkultūru programmas apmaiņas dalībnieki – Francijas, Itālijas, Taizemes un Honkongas pusaudži, kuri Latvijā ieradušies tikai augusta izskaņā.

Viktorīnas veidotāju komanda ar aktieri un pasākuma vadītāju Jāni Kroni priekšgalā vaicāja  jauniešiem – ko jūs zināt par kultūras vērtībām un vai vispār gribat Ziemassvētkus kanonā?

Viktorīnā bija jāatbild uz 14 interesantiem jautājumiem, kas saistīti ar dažādām kultūras jomām: literatūru, kino, ainavām, skatuves mākslu, arhitektūru u.c. Spēle bija izzinoša, aizraujoša, neparasta, tā veicināja skolēnu redzesloka paplašināšanu, attīstīja pareizrakstības prasmi – no pareizi uzrakstītajām atbildēm un tempa bija atkarīgs iegūto punktu skaits. Uzzinājām kas ir – Značka, kuram režisoram iesauka bija – Runcis, kas bija Artūrs Nagliņš, filma vienā kadrā.

Konkursā  piedalījās gan individuāli, gan klašu kolektīvi. Mēs piedalījāmies kā klases kolektīvs – vecpiebaldzēni. Mums veicās labi, pabijām gan 2.vietā, gan 3. vietā, bet kopvērtējumā palikām 7. vietā. Kopumā konkursā piedalījās un atbildes nosūtīja 436.

Paulam Putniņam veltīta literārā stunda

1.decembrī apritēja četri gadi, kopš mūžībā devies mūsu novadnieks Pauls Putniņš – dramaturgs, publicists un politiķis. Lai pieminētu šo izcilo personību, 12.klase kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ilonu Strelkovu 8.-11.klases skolēniem vadīja dramaturgam veltītu literāro stundu.

Nodarbībā tika aktualizēts Paula Putniņa devums Vecpiebalgas vidusskolai, Piebalgai un Latvijai. Klātesošie skolēni uzzināja, ka dramaturgs ir staigājis pa šiem pašiem gaiteņiem, pa kuriem šodien staigā viņi, jo 1957.gadā absolvēja Vecpiebalgas vidusskolu. Daudzus gadus bijis Ata Kronvalda literārās prēmijas konkursa žūrijas komisijas loceklis un skolotājas Adīnas Ķirškalnes literārā konkursa mecenāts. Pauls Putniņš veicinājis Piebalgas novada kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, aktualizēšanu un popularizēšanu. Dramatizējis brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki” un līdzdarbojies tās brīvdabas izrādes organizēšanā Alauksta estrādē. Sniedzis atbalstu kultūrvēsturisku pieminekļu un piemiņas vietu izveidē (piemēram, skulptūra “Mērnieku laiku” Lienai Uguns kapos, Andreja Pumpura krūšutēls pie kādreizējās Inešu pamatskolas). Kopā ar laikabiedru Gunāru Priedi darbojies Balgas upes nosaukuma atgūšanā. Sarakstījis vairāk nekā 30 lugu (25 no tām iestudētas!) un,  raugoties latviešu literatūras kontekstā, atklājis jaunus horizontus latviešu oriģināldramaturģijā. Bijis Saeimas deputāts un aktīvi iesaistījies valsts kultūrpolitikas veidošanā.

Izmantojot Kahoot testu, skolēniem tika piedāvāta iespēja pārbaudīt savas zināšanas par Paula Putniņa personisko un darba dzīvi (pirmo trīs vietu ieguvēji katrā klašu grupā saņēma saldas balviņas) un ielūkoties pēc dramaturga lugas motīviem veidotās filmas “Naktssargs un veļas mazgātāja” fragmentā.

Paula Putniņa dzīve ir lielisks piemērs tam, ka pēc mums turpina dzīvot mūsu darbi. Esam pateicīgi par viņa ieguldījumu mūsu skolas, novada un Latvijas nākotnē.

Rosīšanās piparkūku darbnīcā

Piparkūku smarža ir viens no priekšvēstnešiem, kas liecina par Ziemassvētku tuvošanos. Pateicoties sākumskolas skolotājai Birutai Kuzmanei, Vecpiebalgas vidusskolā jau vairāk nekā septiņus gadus, tuvojoties Ziemassvētkiem, darbojas  piparkūku darbnīca, kur rosās čaklie rūķēni, proti, 1. – 4.kl. skolēni.

Kad šķietami ikdienišķā otrdienā teju visa skola smaržo pēc piparkūkām un pirmā stāva gaitenī bērnu rosība vēl lielāka nekā allaž, tad dikti, dikti gribas ielūkoties notiekošajā procesā. Šoreiz aiz piparkūku darbnīcas durvīm skolotājas vadībā rosās 1.klases skolēnu grupiņa. Bērni cītīgi rullē mīklu, izvēlas tīkamās formiņas, uzmanīgi kārto piparkūkas uz pannas, kā arī veic balsojumu jautājumā: “Kuram garšo piparkūku mīkla?” Skolotāja Biruta priecājas, ka šogad skola piparkūku cepšanai iegādājusies jaunu krāsniņu, kas ir krietni ietilpīgāka un ērtāka par iepriekšējo. Stāsta, ka darbnīcā katru dienu darbojas tie bērni, kuri izrāda interesi, paši piesakās un piedalās mīklas iegādē. Darbošanās notiek mazās grupiņās, lai visiem būtu iespēja aktīvi līdzdarboties, saņemt skolotājas uzmanību un palīdzīgo roku. Kad piparkūkas gatavas, to smarža atkal virmo gaiteņos un bērni ir gandarīti par savu veikumu. Bieži vien pie kādām durvīm atskan klauvējiens, mazie rūķēni klusītēm ienāk un priecīgi cienā skolasbiedrus un skolotājus.

Priecājamies, ka skolā ir vieta, kur bērni ar sajūsmu radoši darbojas un gādā par svētku noskaņu sev un visai skolai. Ja Jums trūkst kārotās Ziemassvētku sajūtas, cepiet piparkūkas! Tā noteikti uzradīsies!

Pirmais sniegs! Bērniem lielu lielais prieks!

Tas ir brīnumaini, ka sniegs spēj sniegt tik daudz pozitīvu emociju, darīt pasauli baltāku un gaišāku, radīt sajūtu, ka tuvojas bērnu visgaidītākie svētki! Jā, svētki ir jāgaida, tad tie atnāk, sniedzot prieku un gandarījumu. Ko darām? Visi kopā aizdedzām sveci lielajā Adventa vainagā pagalmā. Katra grupiņa saņēma stiķu niķu bluķi, kuram atstāt visu nelāgo, lai pirms svētkiem sadedzinātu lielā ugunskurā. Šogad ir iespēja arī uzzīmēt vai uzrakstīt apsveikumu draugam bērnudārzā vai skolā. Visi bērnudārza darbinieki sagatavojuši īpašu pārsteigumu bērniem, radot Adventa kalendāru, kurš jāatver ik rītu, saņemot kādu mazu, bet svarīgu uzdevumu, atgādinājumu vai sveicienu. Notika pat sazvanīšanās ar Ziemassvētku vecīti, lai pārliecinātos, ka viņš tiešām šeit, Vecpiebalgā, būs! Maziem, bet svarīgiem soļiem tuvojamies svētkiem, darot ikdienas darbiņus, mācoties dziesmas, dzejoļus, lasot grāmatas, izzinot stikla pūtēju brīnumus, būvējot lego, iestudējot pašu sadomātas lugas, rotājot savu dārziņu. Gaidām!

Spēlfilma ,,Janvāris”

Jāatzīst, ka majoritāte mūsdienu jauniešu nav sajūsmā par “niršanu” vēstures grāmatu lapās vai dokumentālos sižetos, lai izzinātu un spētu saprast, ko reiz piedzīvojusi mūsu tauta, mūsu pašu senči. Taču ir vēstures notikumi, kuru apzināšanās ir vajadzīga, lai gūtu priekšstatu, lielāku novērtējumu šodienai, un barikādes noteikti ir viens no šiem notikumiem. Tāpēc esam pateicīgi programmai ,,Latvijas skolas soma” par iespēju patriotiskā mēneša izskaņā (28.novembrī) ieskatīties citādāk pasniegtā vēsturē par laiku, kuru mēs, 8.-12.kl. skolēni, varam tikai iztēloties, kopīgi noskatoties šobrīd aktuālo spēlfilmu “Janvāris”.

Pirmajiem kadriem sākoties, kļuva skaidrs, ka šis nebūs tikai viegli nolasāms vēstures atskats. Režisors Viesturs Kairišs pievērsies dziļai indivīda emociju izpētei, caur ekrānu sniedzot nepārprotamu sajūtu gammu pat ordinārākajos sižeta brīžos, epicentrā neliekot cīņu par brīvību, bet gan indivīdu dzīvi, iekšējo pasauli cīņas laikā. Vērojot attēlotos jauniešus un viņu atbildes reakcijas uz toreiz notiekošajām situācijām, klātesoši bija jautājumi: “Vai mūsos arī mīt tāds dumpinieciskums? Vai mēs arī būtu tik drosmīgi? Kā tomēr viņu vietā rīkotos jaunietis ar šodienas iespējām un skatījumu uz dzīves vērtībām?’” Filma veltīta kinematogrāfiem, uzsvērta arī režisora Jura Podnieka radošā darbība un ieguldījums, jūtama noskaņu līdzība viņa filmai “Vai viegli būt jaunam?”. Ar “Janvāris” palīdzību tiek vēlreiz atbildēts uz mūžīgi aktuālo retorisko jautājumu: “Vai viegli būt jaunam?”  Domāju, ka atbildi Jūs jau zināt. Tāpat, neraugoties uz sižetiskajiem notikumiem, katram no skolēniem bija gana viegli rezonēties ar galveno varoni īstā “es” meklējumos, piedzīvojot cīņu ar savu ego un izmisušo mulsumu nākotnes izvēļu priekšā.

Pēc filmas noskatīšanās, savās pārdomās iegrimuši, jutāmies drusciņ saprasti, pieņemti un, lai cik tas muļķīgi arī šķistu, pieredzējušāki.

Dziesmoti literāra tikšanās

Vecpiebalgas bibliotēkā (ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu) notika dziesmoti literāra tikšanās ar diviem draugiem – grāmatu autoru, radio personību Dzintaru Tilaku un dziesminieku, komponistu  Āri Ziemeli. Pasākumā piedalījās 5. un 6.klases skolēni.

Ciemiņi, iepazīstinot ar sevi tuvāk, pastāstīja, ka ir lieli draugi kopš jaunības. Turklāt dzīvē tā iegadījies, ka arī profesiju dēļ abi var vadīt sarīkojumus kopā, viens otru papildinot.

Rakstnieks iepazīstināja mūs ar īsiem pastāstiem par savām grāmatām – izdotas jau 20. Vairāk viņš pievērsās darbam,, Čomiņš”, kura pamatā ir patiess notikums ar kādu neparastu kaķi. Vienlaikus tas ir stāsts par mājām un to sajūtu, kas mums katram ir tik svarīga. Vēl viņš runāja par bērnu un jauniešu grāmatām ,,Labo blēņu vasara” un ,,Oki doki! jeb Kad mēs augām”, kas izpelnījušās gados jauno lasītāju atzinību. Radioteātra iestudējumos var noklausīties  ,,Piedzīvojumu meistars” un ,,Šausmiņa” ierakstus.

Dz. Tilaks ir arī ilustrējis virkni darbu, par tiem īsi pastāstīja, iezīmējot galvenās sižeta līnijas un ieintriģējot mūs. Cenšoties iesaistīt skolēnus sarunā, Dz. Tilaks mudināja izturēties atbildīgi pret profesijas izvēli, pavērot, kā pie mums atnāk vai kā paši atrodam dažādas dzīves situācijas.

Rakstnieka vēstījums mijās ar skanīgām, jaukām dziesmām abu viesu izpildījumā. Dziesminieks un komponists Āris Ziemelis dziedāja savas dziesmas – Saldējums, Supergovs, Mazā sirmā kumeliņa. Ģitārai un balsij pievienojās Dzintara Tilaka balss  un spēlētās mutes ermoņikas.

Ar interesantu spēles formu Dz. Tilaks mūs  iesaistīja nelielā erudīcijas konkursā par Latviju.  Zinošākais dalībnieks, kurš saņēma balvā grāmatu – Reina Ērgle.

Sirsnīgā tikšanās noslēdzās ar populāro dziesmu ,,Uzsniga sniedziņš balts”, radot siltas noskaņas sniegotā dienā.

6.klases skolēni atzina, ka:

  • pasākums bija interesants un izzinošs;
  • vēlme izlasīt vismaz vienu rakstnieka grāmatu;
  • patika konkursi;
  • pārdomām, par ko es vēlos kļūt;
  • kopīgā dziedāšana;
  • ļoti jauki, ka stāstīja par savu bērnību un draudzību;
  • ieklausījos, kā gūt idejas kādam stāstam, domrakstam;
  • interesanti, ka uzrakstītajam tekstam var arī pievienot pats savas ilustrācijas.

Ekskursija uz Alūksnes novadu

23.novembrī skolotājas Laimas Klaužas pulciņa ,,Dzīves ziņa” ietvaros devāmies ekskursijā uz Alūksnes novada Veclaicenes pagasta Kornetiem un Alūksni.

Kornetos mūs sagaidīja gide un iepazīstināja ar šo kalnaino apvidu. Pa 3km sniegotām takām devāmies apkārt Ievas un Trumulīša (mazākais un arī seklākais ezers no Kornetu ezeru virknes) ezeriem.

Ielūkojāmies Veclaicenes vēstures krātuvē, kur sakrātās vērtības vēsta par Veclaicenes dabu un cilvēkiem–  viņu dzīvi, saimniekošanu un skolas gaitām, Latvijas- Igaunijas vēsturisko robežu, ar to saistīto sadzīvi un valodu, izveidotās interaktīvās spēles. Aplūkojām senlietas, mums  bija iespēja tās paņemt rokās un aptaustīt.

Tālāk devāmies uz skatu torni, kurš bija 27m augstumā. Veiksmīgi, tiekot augšā, baudījām fantastisko dabas ainavu. Kā gleznā, kurā kalna virsotnē egles tur sasnigušo sniegu.

Noslēgumā devāmies uz Alūksni aplūkot Tempļa kalnu, kura  virsotnē atrodas Slavas templis. Pārgājām pār Saules tiltu, aplūkojām Alūksnes Bānīša staciju.

Lielu paldies Laimai Klaužai, kura uzņēmās vadību un deva mums jaunu pieredzi. Paldies skolotājai Agitai Kramai, kura uzturēja sirsnīgo kopā būšanu. Paldies arī mūsu autobusa šoferim Andrim Stupelim par nogādāšanu galamērķī un atpakaļ mājās.

                                          Melisa

Erudīcijas konkurss “Latvija”

         21.novembrī 1.-12.klasei klātienē norisinājās erudīcijas konkurss “Latvija”. Katru klasi pārstāvēja 5 skolēnu komanda. Konkursa laikā tika apliecinātas zināšanas par mūsu valsti, uzzināti jauni fakti un izbaudīta sāncensība.

Rezultāti:

1.-3.klašu grupa:

1.vieta 3.klase

2.vieta 2.klase

3.vieta 1.klase

4-6.klašu grupa:

1.vieta 5.klase

2.vieta 4.klase

3.vieta 6.klase

7.-12.klašu grupa:

1.vieta 7.klase

2.vieta 9.klase

3.vieta 12.klase

 

Paldies par aktīvo iesaisti, mums bija prieks vērot jūsu azartu!

Izglītojamo pašpārvalde

Stipri un vienoti mūsu Latvijai!

Maza mana tēvu zeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvu zeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvu zeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)

 

17.novembrī, sagaidot Latvijas 104.dzimšanas dienu, visa skolas saime pulcējās uz svinīgo pasākumu skolas zālē. 10.klases skolēnu nelielais un sirsnīgais uzvedums priecēja mūs. Skolas direktore pasniedza:

  • Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, pulkveža Anša Zeltiņa stipendiju par dzimtās valodas izkopšanu, godāšanu un popularizēšanu Lizetei Rudzītei ( 9.klase), Sintijai Briedei ( 11.klase) un sākumskolas skolotājai Inesei Radvilavičai;
  • Erasmus+ projekta ,,Empowered in Inclusion” īstenošanā un ieguldījumu dalībvalstu vizītes nodrošināšanā –  Baibai Bērziņai, Baibai Krūmiņai un Sandrai Makarei;
  • Cēsu novada pašvaldības Gada darbinieks nominācijā ,,Par ieguldījumu un sasniegumiem iestādes attīstībā” Līgai Glāzerei – Spalviņai;
  • Godināšanas raksts ,,Savējo labie darbi” – Agitai Šulcai un Ingunai Bauerei.

Klašu audzināšanas stundas bija veltītas novadnieka, mūsu skolas absolventa, dramaturga, publicista, politiķa Paula Putniņa piemiņai. Skolēni iepazinās ar literāro darbību, skatījās videofragmentus no izrādēm, lasīja lugu fragmentus, atmiņās par savu tēti un vectēvu dalījās Indriķis un Pauls Putniņi.

Pulkveža A. Zeltiņa dēls Namejs ar kundzi bija sarūpējuši katram klases kolektīvam svētku kliņģeri.

 

Video: Aivis Šulcs

“Es esmu Tavs bērns, Latvija!”

Šonedēļ vēl vairāk kā citkārt piedomājām, lai ik notikums, ik uzdevums, ik spēle, ik dziesma un rotaļa, būtu kā dāvana Latvijai. Pat pirmais sniegs šogad ir kā dāvana tieši šajās svētku dienās! Kad svētku svinībās jautājām bērniem, kas tad ir Latvijas bagātības, nosauca mežus, jūru, dzintaru. Kas ir vēl lielāka bagātība? Bērni. Cilvēki. Darbīgi, pozitīvi, atbildīgi cilvēki. Tādus gribam redzēt katrs sevi, par tādiem cenšamies audzināt nākamo paaudzi, mūsu mazputniņus. Jautājām arī, ko bērni novēl savai valstij dzimšanas dienā? Kā pirmā atbilde atskanēja: lai nav karš. Lai piepildās bērnu vēlējums Latvijai! Lai tas piepildās visai pasaulei!