Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces.
Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram.
Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un dedzināšanu.
Ticējumi par 2. februāri, saistīti ar laika zīmēm, ir arī citām tautām. Tā Savienoto Valstu Pensilvānijas štatā 1886. gadā pirmo reizi tika atzīmēta Murkšķa diena.
6.februārī saskaņā ar latviešu tradīcijām svinami Meteņi, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un ziema pamazām nomainās uz pavasari. Meteņus dēvē arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Budēļu vakaru, Buduļdienu un pat par Kurmja vakaru, jo siltākos Meteņos manāmi jau pirmie kurmju rakumi.
Agrākos laikos latviešiem Metenis ievadīja pavasari, līdz ar to arī jaunu saimnieciskā gada sākumu. Meteņi simbolizē ne tikai pārmaiņas gadalaikā, bet arī cilvēka iekšējās pasaules pāreju no ziemas miera uz kustību, darbību un jaunu sākumu, kad tiek aizdzīts ziemas miegs, sāktas pārdomas par padarīto un izplānoti turpmākie gada darbi.
Tradicionāli Meteņos visi cilvēki, visos vecumos vizinājās no kalna un skaļi sauca vēlējumus, kā arī lielījās, kuram būšot garāki lini. Vēla arī sniega bumbas un kamolu, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Uzskatīja, ka jo tālāk no kalna nobraukts, jo būs lielāks spēks un labāka veselība.
Meteņos klāja bagātīgu galdu – kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Meteņu ēdienu zīdeni jeb grūdeni gatavoja no žāvētas cūkas galvas puses, vārot ar grūbām un kartupeļiem. Tika cepta arī īpaša Meteņu maize – tītenis, ko gatavoja no rupju kviešu vai miežu mīklas, veidojot plāceni, ko apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.
Sveču mēneša pasākumi mūsu skolā ( attālinātajā mācību procesā)
1.-6.klašu skolēni aktīvi un ar lielu aizrautību iesaistījās Sveču dienas un Meteņdienas aktivitātēs. Mācību stundās iepazinās ar latviešu gadskārtu ticējumiem. Skolotāji veidoja integrētās mācību stundas – matemātika, sports, literatūra, latviešu valoda, datorika, vizuālā māksla, dizains un tehnoloģijas.
Kas tad bija jādara:
- jāizveido no sniega svece ( jāliek lietā izdoma, kā to izveidot), jāizmēra sveces augstums, platums; jānofotografē;
- apgūstot reizrēķinu, jāaprēķina dotās sveces vērtība un jāatšifrē O.Vācieša dzejolis
,, Svečturis”;
- atšifrēšanas uzdevumi matemātikā un saruna par sveču meistara profesiju;
- jāuzraksta monologs par O. Vācieša dzejoli ,, Sveču balle” un jāuzzīmē zīmējums;
- jāizgatavo sveču lukturīši;
- jāvēro daba un jāfotografē;
- jāveido dažādas sniega figūras, labirinti, tuneļi;
- jāraksta Meteņa raksti sniegā;
- jāiepazīstas ar Meteņu svinēšanas tradīcijām un jāzīmē Meteņa zīme, kura veicina
labklājību.
