Pateicības vārdi no devītajiem
Izver sapni caur saules staru – garu, garu
Un saki pats sev – visu varu!
Met savu sapni ugunī – topi tās liesmā par dziesmu!
Un saki pats sev- tālu iešu!
Tikai neļauj sapnim sasalt – sapnim skanīgam, baltam.
Bez sapņa nav spēka dzīvot,
Un cilvēks bez ceļa var nosalt.
/ Gunta Micāne /
“Ak, jā, vēl manas skolas stāstā ir mūsu klase, kas bija vistrakākā ( ne tikai pēc mūsu domām) kāda te bijusi. Nu, tie piektie, nu, tie sestie, nu tie astotie… To dzirdējām katru gadu un katru dienu. Pie tā galu galā pieradām, ” tā kāds devītais apraksta savu klasi.
Mana skola ir garas mācību stundas, neaizmirstami Ziemassvētku koncerti, patriotiski Lāpu gājieni, garšīgākā karbonāde skolas ēdnīcā un labākie draugi. Vēl tur ir skolas pagalms ar dīķīti un vecajiem vītoliem, tā arī neuzbūvētais stadions un deviņi koši gadi. Pārgājieni pa Vecpiebalgu, braucieni ekskursijās, konkursi.
Šodien, 29.maijā, šiem ” trakajiem” devītajiem ir pēdējā mācību gada diena, kā arī beidzies viens svarīgs viņu dzīves posms -pabeigta pamatskola.
Apliecības saņems 13. jūnijā, bet šodien viņi vēlas pateikt paldies skolai un skolotājiem.
Pateicības vārdi no devītajiem:
Elza:
Paldies Vecpiebalgas vidusskolai, skolas darbiniekiem un skolotājiem! Vislielāko paldies vēlos pateikt mīļajai audzinātājai Antoņinai Glāzerei par to, ka šos mēnešus ir atbildējusi par visām mūsu mazajām un lielajām blēņām, par to, ka cēlās un krita mūsu dēļ un, protams, par to, ka mums nevienam nekad neuzgrieza muguru. Liels paldies arī sakāms priekšmetu skolotājām, jo tomēr ko gan mēs bez viņām darītu! Paldies skolas darbiniekiem par tīrajām un omulīgajām telpām. Un pateicību arī godam ir nopelnījusi Izglītojamo pašpārvalde, jo šogad mums visiem sagādāja nepārspējamus pasākumus.
Dagmāra:
Paldies… Gribu teikt lielu paldies visiem skolotājiem, kuri ar mums bijuši šos deviņus gadus. Ir gājis visādi, bet skolotāji vienmēr pratuši mūs saliedēt un atbalstīt. Skolotāji vienmēr bijuši rūpīgi un gādīgi, viņi mums spējuši iemācīt ne tikai mācību vielu, bet arī daudz un dažādu dzīves gudrību, dalījušies ieteikumos un pieredzē. Paldies arī skolas ēdnīcas darbiniecēm un tehniskajam personālam, bez kuriem skolas ikdiena nebūtu iespējama!
Melisa Polīna:
Uz Vecpiebalgas vidusskolu atnācu mācīties 7. klasē. Jau pirmajā dienā skolotājas bija ļoti pretim nākošas, iedrošināja un teica labus vārdus. Šie trīs gadi pagāja ar prieku un līksmi, bet piedzīvojumu ir tik daudz un dažādi.
Vēlos pateikties priekšmetu skolotājiem.
Paldies bioloģijas skolotājai un pirmajai audzinātajai Agitai Bērziņai, kura mani uzņēma 7.klasē, bija mans lielākais atbalsts, iepazīstināja ar skolu un palīdzēja iejusties tās vidē.
Paldies mūzikas skolotājai Intai Apalupai, kura iemācīja dažādas jautras latviešu tautasdziesma un iemācīja ar tām lepoties.
Paldies mājturības un tehnoloģijas skolotājai Ingrīdai Batņai, kura mani gatavoja olimpiādēm un iemācīja radīt skaistus, rūpīgus darbus.
Paldies angļu valodas skolotājai Kristīnei Grieznei, kura angļu valodu māca ļoti labi un vienmēr māk palīdzēt, atbalstīt, ja kas nesanāk.
Paldies literatūras un latviešu valodas skolotājai Vizbulītei Kalniņai. Skolotāja ir iemācījusi un turpinājusi izkopt manu valodu, papildinājusi manas valodas vārdu krājumu, palīdzējusi rakstīt domrakstus, ar literatūras palīdzību iemācījusi izteikt skaisti savas domas.
Paldies krievu valodas skolotājai Sandrai Makarei, kura vienmēr mani ir atbalstījusi un stundas pasniedza tā, ka patiešām bija interese. Paldies, ka bijāt kopā ar 9.klasi popielas dienā un ļoti mums palīdzējāt.
Paldies vizuālās mākslas skolotājai Vitai Miķelsonei, kurai vienmēr bija radošas idejas, kā parastu lietu uzzīmēt dažnedažādos veidos. Attīstījusi mākslinieciskos talantus un iemācījusi mīlēt krāsas.
Paldies Latvijas un pasaules vēstures skolotājai Žannai Otersonei, kura iepazīstināja ar gadiem, vēsturiskajiem notikumiem, kas bija pirms mums. Stundās mums gāja interesanti.
Paldies ģeogrāfijas skolotājai Astrai Piruškai, kura stundās lika domāt radoši un taisīt plakātus, ar kuriem varējām iepazīstināt pārējos klasesbiedrus. Skolotāja iemācīja daudz ko par Latviju un citām pasaules vietām.
Paldies matemātikas skolotājai Rutai Šarkovskai, kura matemātiku mācīja kā dzejoli, kura deva matemātiskās zināšanas, iemācīja rēķināt dažādas formulas, laukumus, skaitļus, zīmēt ģeometriskos elementus un attīstīja mūsu loģisko domāšanu.
Paldies sociālo zinību skolotājai Ingai Zariņai, kura pastāstīja, kas notiek politikā, kā iemācīties cienīt sevi un apkārtējos.
Paldies datorikas skolotājai Zembergai Zeltiņai Ligitai, kura mācīja rīkoties ar datora programmām.
Paldies sporta skolotājai Agitai Kramai, kura man sportā deva lielus panākumus, ar skolotājas palīdzību startēju dažādās sacensībās.
Paldies ķīmijas un fizikas skolotājai Initai Švalbei, kura mums mācīja eksperimentēt ar dažādām vielām un vērot to reakciju. Iemācīja dzīvei daudz ko noderošu.
Paldies skolotājai Baibai Bērziņai, kura uz laiciņu uzņēma mūsu klasi kā audzināmo klasi. Jūs vienmēr par katru parūpējāties.
Paldies deju skolotājai Antrai Grīnbergai, kura man iemācīja mīlēt tautu dejas un izveidoja deju kolektīvu ‘’Atskabarga’’.
Vislielāko un sirsnīgāko paldies vēlos teikt 9.klases audzinātājai Antoņinai Glāzerei. Audzīte ir daudz mani atbalstījusi un devusi stimulu iet un darīt. Vienmēr atnāk pie mums un uzjautā, kā mums iet. Mēs jebkurā brīdī varējām doties pie audzītes un pastāstīt, kas slikts noticis vai arī kas labs ir atgadījies. Kopā dzērām tēju un ēdām ko garšīgu, vienkārši runājām par dzīvi un labi pavadījām laiku. Skolotāja vienmēr prata iedegt cerības gaismiņu pat vissliktākajā brīdī.
Paldies skolas direktorei Ilonai Strelkovai, kura iemācīja, ka pie grūtībām nevajag padoties, lika saprast, ka cilvēks ar labu sirdi dzīvē nekad nepazudīs un ka viss labais, ko dari citiem, atgriezīsies divkārši.
Skolotājiem paldies par to, ka sniedza mums visu gaišāko. Paldies par sirds siltumu un par vislielāko izpalīdzību.
Skolai novēlu, lai ilgi pastāv un lai tā turpina attīstīt daudzu bērnu, jauniešu talantus!
Dārta:
Mani dara ļoti laimīgu tas, ka skolā esmu apguvusi daudz, daudz vairāk nekā tikai mācību priekšmetus. Es iemācījos, cik svarīgi ir mācīties pašam no savām kļūdām, nevis no tā, kā tās pieļauj pārējie. Es iemācījos, cik ļoti daudz var nozīmēt saruna ar skolotāju vai apskāviens tad, kad nomāca fiziskā pieskāriena trūkums. Radās sajūta, ka tu tiec uzklausīts un saprasts. Sajūta, ka tu esi kas vairāk kā tikai parasts skolēns. Bet šīs zināšanas neradās no nekā. Sākotnēji jau bija jāaprod ar to, ka jūties kā tāda parasta zivs citu barā, līdz iemācījies apskatīt kopējo bildi un pieņemt situācijas tādas, kādas tās ir, nevis turpināt rakt, izmisīgi meklējot risinājumus. Skola ir vairāk nekā matemātikas formulas un alfabēts. Tā ir cīņa ar tumsu un bailēm, lai atrastu to, kas mums patiesībā nepieciešams, lai no rīta mostos un ietu tālāk, jo laiks nestāv.
Paldies par to, ka varēju būt Dārta. Paldies par smiekliem, asarām, dziesmām, viedokļiem, sarunām, skatieniem, izjūtām. Un tā – mēs visi virzāmies tālāk.
Rēzija:
Skola – Tevī daļa no manas sirdsapziņas.
Tevī ik dienas dzīvīgums,
bērnu čalas un actiņas virmo,
un jauniešiem sapņu tik trauslu ir daudz;
Tāpēc tu esi man dārga.
Skola – caur tevi gaisma no mums mūsu Latvijai
vakar, šodien un rīt,
Tāpēc tu esi mums balta.
Paldies skola, par tavu plašo sirdi,
Par drošu soli, dziesmām, zinībām!
Un, mīļie skolotāji, ko lai vairāk saku?
Jūsu priekšā zemu paklanos.
Paldies, ka ierādījāt īsto dzīves taku,
Kas ved uz priekšu dzīves pakalnos!
Jānis:
Šos deviņus gadus Vecpiebalgas vidusskolā esmu pavadījis ar prieku un pateicību. Šie deviņi gadi ir bijuši brīnišķīgi, jo esmu daudz ko iemācījies, daudz ko redzējis. Esmu ieguvis daudzus draugus šajā skolā. Un es gribētu pateikties visām skolotājām, kuras ir mūs pacietušas un mācījušas – paldies! Žēl, ka pēc šiem deviņiem kopā pavadītajiem gadiem daudzi mani klases biedri pametīs šo skolu.
Kārlis Ivars:
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Rainers Daniels:
Ja iesi pa ceļu, kas sauca ,, vēlāk”,
Nonāksi vietā, kas saucas,, nekad”.
Mūs atceras tikmēr, kamēr traucējam citiem dzīvot.
Ņem visu, kā tas ir, un padari visu, kā tu gribi!
Karīna:
Lai arī nelielu laiku esmu šeit bijusi, esmu ieguvusi tik daudz –gan zināšanas, gan mīlošus draugus un pieredzi. Tādēļ vēlos pateikt lielu paldies ikvienam, ka padarījāt šos gadus īpašus un neaizmirstamus!
Agate:
Es vēlos pateikt paldies savai skolai un skolotājiem, kuri tik rūpīgi mums centās daudz ko iemācīt, ielikt “pamatus” mūsos un sagatavot tālākai dzīvei. Skolotājas nemācīja tikai to, kā pareizi izpildīt kādu uzdevumu, bet stāstīja arī par to, kā var gadīties/notikt vidusskolā un pieaugušo dzīvē.
Paldies Jums, skolotājas!
Ernests:
Laime nepiestāj krastā kā kuģis,
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat kā pilsētas bruģis
Jāuzceļ pašam, lai tālāk var iet.
Mārtiņš:
Gribu pateikt paldies par vērtībām, ko esmu guvis šajos deviņos gados.
Tagad, kad skolā pavadīti deviņi jautri un arī samērā grūti gadi, kad noslēdzies viens periods dzīvē, pamatskolas laiks, var atskatīties uz gūto. Tās ir ne tikai zināšanas (viena no svarīgākajām bagātībām, ko skola sniedz), bet arī ikdienā izjustais, kas tikai vēlāk tiek paša novērtēts un kļūst par vērtību.
Vecpiebalgas vidusskola kā vienu no galvenajām vērtībām ir sniegusi vienotības sajūtu. Varbūt tieši tādēļ, ka bijām visai nesaprasta klase, tās kodols bijām un esam vienoti domās, darbos, arī vērtību izpratnē.
Pēdējie gadi skolā parādīja, ka spēja sadarboties un būt draudzīgiem ir liela vērtība. Lai arī pietrūkst eksāmenu laika, kad tas parādās visvairāk, attālinātā mācīšanās vienatnē lika pārdomāt, cik viegli ir būt draugu vidū, mācīties vienam no otra, darboties kopā.
Milzīga vērtība ir gūtā pieredze, darbojoties Izglītojamo pašpārvaldē. Iegūtas prasmes ne tikai sadarbības veidošanā grupas darbos, bet arī individuālā atbildība, vārda turēšana, solījuma izpilde.
Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem pašpārvaldē bija pasākumu, kā arī skolas dzīves iemūžināšana fotogrāfijās. Lai gan fotografēšana ir mans sirdsdarbs, ne vienmēr tas bija vienkārši. Jārēķinās ar citu vēlmēm. Tātad arī spēja pielāgoties ir skolā gūtā vērtība.
Interesantāk man šķita veidot afišas, lai informētu skolēnus par notiekošajiem pasākumiem. Vai darbošanās šajā jomā man būs pavērusi ceļu vienai no galvenajām dzīves vērtībām- interesantai, radošai profesijai?
Sporta skolotāja aicināja organizēt volejbola treniņus, veidot sporta pulciņu jauniešiem. Tā bija savas varēšanas pārbaude, līdera lomas uzņemšanās. Galvenokārt tā bija vienkārša palīdzība skolotājai, jo bieži vien jaunieši nav apmierināti, ka skolotājs tos aicina uz sporta pulciņu pēc stundām. Attieksme ir citāda, kad uz aktivitātēm aicina vienaudzis. Sapratu, ka prieks arī ir vērtība: prieks palīdzēt, prieks, ko rada jauniešu attieksme.
Laikam gan neviens nevarēja iedomāties šādu pamatskolas gadu nobeigumu. Lai gan bez izlaiduma, arī šogad skanēs paldies vārdi “lielajām vērtībām” – skolai, skolotājiem, vecākiem. Tieši šobrīd saprotu, ka vērtīgas ir tik daudzas it kā mazas un pašsaprotamas lietas, kuru pietrūkst: somas sakārtošana nākamai skolas dienai, pusdienlaika skrējiens ar draugiem pēc siltas bulciņas, skolotāja uzslava, kopā būšana.
Dāvis:
Skola… gaismas saliņa, daļa no manis un manas sirdsapziņas. Tajā ir čalas un dzīvīgums, sapņi un cerības, draudzība un neuzticēšanās, prieki un bēdas. Paldies tev, skola, par deviņiem skolas gadiem!
Ivars:
Paldies par tavu, skola, plašo sirdi,
Par drošu soli, dziesmām, zinībām!
Un, mīļie skolotāji, ko lai vairāk saku!
Es Jūsu priekšā zemu paklanos.
Paldies, ka ierādījāt īsto dzīves taku,
Kas ved uz priekšu dzīves pakalnos.
Kristiāns:
Paldies, mīļā skola un mīļās skolotājas, ka bijāt tik pacietīgas un iejūtīgas pret mani jau no 3.klases, kad atnācu mācīties uz Vecpiebalgas vidusskolu! Skola man ir devusi tik daudz patīkamu emociju un prieka. Brīžiem liekas, ka es dzīvoju pasakā, nevis realitātē. Lai viss Jums izdodas un sapņi piepildās!
Rolands:
Es vēlētos pateikties skolai, ka mani ir izveidojusi par tādu cilvēku, kāds es esmu šodien. Bez skolas personāla un zinošajiem skolotājiem tas nebūtu bijis iespējams. Laiks, kas ir pavadīts tajā, varbūt nav bijis simtprocentīgi patīkams, bet tas ir bijis tā vērts!
Rūdolfs:
Paldies manai skolai un skolotājiem par kopā paveikto ceļu uz zināšanām! Tas bija deviņus gadus ilgs kāpiens, lai šajā savādajā pavasarī mēs visi atrastos mūsu, devīto, pirmajā virsotnē. Šajos gados no nedrošiem ceļotājiem mēs kļuvām par arvien pārgalvīgākiem kalnā kāpējiem, kuri reizē arī iemācās būt vienā sasaistē ar klasesbiedriem. Vienmēr mums priekšā bija skolotāji, kas nosprauda vienu mērķi aiz otra, no viena pakalna nākamajā. Mūsu mugursomas kļuva arvien smagākas un dažbrīd šķita nepanesamas. Paldies, skolotāji, ka padevāt šajā kāpienā roku, kad tas bija vajadzīgs! Paldies, ka dažreiz aizvērāt acis un ļāvāt izbaudīt brīvo kritienu, ka ļāvāt atklāt un piedzīvot pašiem savus brīnumus!
Šodien mūsu pirmajā virsotnē mēs esam arī tādēļ, ka tās virves, kas mūs noturēja, kas neļāva nokrist līdz lejai, bija vecāku vītas. Tādas ir visstiprākās. Tās mums vēl noderēs. Tāpat kā smagās zināšanu mugursomas, ar kurām dosimies iekarot nākamās virsotnes. Paldies, bija gods mācīties Latvijas latviskākajā skolā!
Linda:
Paldies par deviņiem skolas gadiem! Mūsu skolā ir ļoti jautri un jauki skolotāji, patīkami pārsteidzoši pasākumi, ideāli pārgājieni un ekskursijas kopā ar klasesbiedriem.
Kristiāns Jānis:
Es novēlu Vecpiebalgas vidusskolai augt un augt! Šeit var būt lieli panākumi un var kļūt par prestižāko skolu lauku reģionos. Pats galvenais ir, lai skolotājiem ir motivācija mācīt bērnus. Es novēlu skolai nemirstību un skolotājiem izturību daudzu gadu garumā!
Verners:
Nevarētu jau apgalvot, ka šie divi gadi Vecpiebalgas vidusskolā ir bijuši bez piedzīvojumiem un daudz notikumiem. Pirmās skolas nedēļas nebija tās vieglākās, kamēr sadraudzējos ar daudziem, un, protams, neiztika arī bez nesaskaņām ar klases biedriem un skolotājiem, bet tas ir tikai normāli. Patīk, ka ir daudz atsaucīgu skolotāju, kas reizēm iedod atslodzīti un uzdod vieglākus darbus un arī mājasdarbus. Skola no ārpuses ir kā parasta skola, bet no iekšpuses ir ļoti mājīga. Klase mēs esam kā viena liela ģimene un pratām diezgan labi sadarboties. Novēlu klases biedriem izturību un veiksmi citās skolās! Veiksmi arī tiem, kuri paliks tepat mācīties, bet skolotājiem nepazaudēt pacietību, mācot citus skolniekus!
Kristaps:
Es vēlos pateikt paldies par jūsu sirmām matu cirtām,
Kuras mūsu dēļ ieguvāt jūs.
Es vēlos pateikt paldies par jaukiem skolas gadiem,
Es vēlos pateikt paldies par visu,
Par pirmo svešo vārdu manā vārdu krājumā,
Par pirmo ciparu, kuru iemācījāt man.
Paldies tev, skola, par dzīves pieredzi, kuru esmu ieguvis es!
Matīss:
Uz Vecpiebalgas vidusskolu atnācu 7.klasē. Sākumā bija grūti pierast pie tik lielas skolas un domāju, ka man nepatiks. Taču šie trīs gadi man ir devuši zināšanas, prieku, draudzību, uzticēšanos. Paldies, skolotāji, ka mani sapratāt un palīdzējāt!
Annika:
Savai skolai vēlu pastāvēt vēl daudzus jo daudzus gadus! Izmācīt vēl vairāk spožu prātu dažādās jomās gan Latvijas, gan pasaules līmenī! Nest Vecpiebalgas vārdu tālu pasaulē! Izturību skolotājiem un veiksmi skolēniem! Savstarpēju cieņu citam pret citu!
Roberts:
Vecpiebalga ir bijusi vairāk kā dzīves skola nekā jebkas cits. Šeit esmu guvis mācības visam mūžam… Un par to esmu neaprakstāmi pateicīgs!
Paldies no devītājiem:
