6. un 8.klases mācību ekskursija.

  1. aprīlī 6. un 8.klase devās ekskursijā uz Rīgu.

Pirmais mūsu apmeklējuma objekts bija P. Stradiņa muzejs, kurā apskatījām “Snīkeru izstādi”. Muzejā mums pastāstīja par snīkeru rašanos, par to izgatavošanas tehnoloģijām un vēl dažādus interesantus faktus saistībā ar snīkeriem. Bija iespēja uzzināt arī jaunus faktus par pasaulē pazīstamu sportistu saistību ar snīkeru attīstību, tāpat par dažādu tautu apavu attīstības vēsturi. Pēc izstādes apskates mums bija mazs erudīcijas konkurss. Izstādes apmeklējums skolēniem tika apmaksāts no programmas “Latvijas skolas soma” līdzekļiem.

Otrs mūsu apskates objekts bija Lidosta “Rīga”, kur mums bija iespēja apskatīt dažāda lieluma lidmašīnas, iziet drošības kontroli, redzēt, kā lidmašīnas paceļas un nolaižas. Varējām uzdot dažādus jautājumus par to, kur un kas ir jāmācās, lai varētu strādāt lidostā, piemēram,  par stjuarti,  pilotu. Lidostas “Rīga” apmeklējums tika segts no Cēsu skolas somas līdzekļiem.

Trešais un pēdējais mūsu apskates objekts bija atkritumu šķirošanas poligons “Getliņi”. Tur mums izrādīja, kā notiek atkritumu šķirošana un kā gudri tiek iegūta un izmantota atkritumu apstrādes procesā iegūtā enerģija. Tika pastāstīts, kādas metodes tiek izmantotas tomātu un gurķu audzēšanā. Uzņēmumā Getliņi Eko skolēniem vides izglītības ietvaros ekskursija ir bezmaksas.

Kā izklaides vietu mēs izvēlējāmies “Jump Space”. Tur mēs burvīgi pavadījām laiku, izklaidējāmies, izlēkājāmies un jutāmies saliedēti kopā ar klases biedriem. Visi izskatījās priecīgi un lielākā daļa pat negribēja braukt mājās.

Kopumā ekskursija bija ļoti jauka – viss izdevās kā plānots.

“Mazputniņš”sūta sveicienus Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā

,,Vienu soli pirms …”

Burtu pa burtam lasām un mācāmies tautas tradīcijas, dziesmu burvību, deju rakstu, kopā muzicēšanas prieku, savas villaines stūrī mācāmies lasīt rakstītās zīmes, un tā mēs radām jaunu savu seno valodu.

No paaudzes paaudzē, no dziesmas uz dziesmu, caur deju soļiem un rakstiem mūs aicināja kopā

Vecpiebalgas vidusskolas skolēnu svētku koncertā ,,Vienu soli pirms …”  kultūras namā 28.04.2023.

Ar pozitīvām emocijām 1.-9. un 12.klases skolēni dziedāja U. Marhilēviča/ G. Rača 3 daļas no dziesmu cikla ,,Gaismas atgriešanās” skolotājas I. Apalupas vadībā.

JDK ,,Slātaviņa” ( vadītāja L. Zeltiņa- Zemberga), 1.-2.kl. ,,Sienāži” un  3.-4.kl. ,,Vēverīši”

( vadītāja M. Lācgalve); 5.-6.kl. deju kolektīvs , Vēveri” ( vadītāja A. Grīnberga) priecēja ar raito deju soli, kvalitatīvu izpildījumu un patiesu smaidu.

PIIP ,,Vizuāli plastiskās mākslas” video prezentācijā ,,Apģērbs = vēstījums” skolotāja  S. Cimdiņa iepazīstināja ar skolēnu veikumu valsts konkursā, kurā atzinību guva,, Saudzē dabu” un ,,4 elementi”, bet darbs ,,Saplūsti ar dabu” (  R. Adlers, D. K. Smirnovs, K.  Laicāns) – diplomu.

Koncerta noslēgumā priecēja 1.-5.klašu skolēni un zēnu koris ar dziesmu  ,,Ai, zeme, zemīte”. Apvienotais zēnu koris ( Vecpiebalga, Jaunpiebalga , Dzērbene un Skujene ) koru skatē ieguva 2.pakāpi ( vadītāja I. Apalupa).

Paldies par pozitīvām emocijām un kopā būšanu!

 

Mīlestības jūrā

Galvenokārt par rakstniekiem un rakstnieku dzīvesstāstiem uzzinām no grāmatām vai nostāstiem. Digitālā gadsimta paaudzei satikties ar mūsdienu rakstniekiem klātienē, iepazīt literatūru ar autoru acīm ir īpaši un pat mazliet sirreāli. Vidusskolēniem tika sniegta šāda īpašā iespēja – 19.martā Vecpiebalgas pagasta bibliotēkā tikties ar rakstnieci Noru Ikstenu un kultūras žurnālisti Liegu Piešiņu.

Liega Piešiņa organiski un prasmīgi pārvaldīja sarunu, veidojot saikni starp klausītājiem un rakstnieci. Izjutām lepnumu un prieku par Noras Ikstenas veiksmīgo dalību Zviedrijas televīzijas literārajā raidījumā ”Babel”. Protams, sarunā aktualizējām “Mātes pienu” gan grāmatas, gan filmas formātā. Uzzinājām par šī romāna tapšanas procesu (tas vēlreiz apstiprināja atziņu, ka “viss notiek īstajā vietā un īstajā laikā”), tulkojumiem, tik bagāto un atšķirīgo lasītāju auditoriju, kas vēl joprojām nebeidz izrādīt interesi un saviļņojumu par grāmatu. Par neticamām filmēšanas aizkulisēm, piemēram, masu skatu (dziedāšana un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa) ainu pārfilmēja 75 reizes! Manījām autores prieku par spēju filmā nodrošināt autentisku vides radīšanu (oriģināli tā laika priekšmeti), lai tā kļūtu par reprezentatīvu laika liecību un brīnišķīgās grāmatas veiksmīgu vizualizāciju. Diskutējām par aktualitātēm, tai skaitā par LaLiGaBu, un tikām pārsteigti par autores stāstiem ceļā uz prestižu balvu iegūšanu, kā arī atziņu, ka balvas ir mirklīgas un tām noteikti nevajadzētu būt vienīgajam autora mērķim, jo par visām balvām krietni nozīmīgāks ir lasītāju atbalsts.

Šī tikšanās mums atgādināja, ka atpazīstamas un talantīgas personības, galvenokārt, ir cilvēki, cilvēcība un mīlestība ir augstākās dzīves vērtības. Mums vajadzētu kļūt stilīgākiem, jo lasīt ir stilīgi, bet mēs to darām pārāk kūtri. Neviena balva patiesi augstsirdīgam autoram nav svarīgāka par lasītāju atbalstu. Un vēl…viss varenais sākas no patiesuma, nesavtīguma un spēcīga iekšējā impulsa. Nora Ikstena un Liega Piešiņa, paldies par iespēju stundas garumā izpeldēties mīlestības un gaišuma pilnos sarunu viļņos, un iedvesmoties! Paldies, ka esat iedvesma lasīt, smaidīt un dzīvot ar atvērtu sirdi!

Paldies ir tāds vārdiņš mazs!

Lieldienu rītā ar tālskatiem vērojām putnus vecāku gatavotajos būrīšos un teicām paldies. Ripinājām un krāsojām olas un arī bijām pateicīgi, jo viss svētkiem bija sagatavots godam. Pie “Pūcītēm” ciemos atbrauca arheoloģe, lai pastāstītu par Āraišu ezerpili. O, tas tik bija interesanti! Pateicāmies! “Pūcītes” ar cītīgu mācīšanos par drošību attiecībās nopelnīja ciemošanos pie lielā Džimbas Rīgā. Katram, kurš centās: paldies! Mūsu dziesmu un deju svētkos uzmanīgi skatījāmies, kā bērni drosmīgi uziet uz lielās skatuves, kā katrs danco, kā dzied, sakot paldies skolotājām par mācīšanu un iedrošināšanu! Lai maziem būtu drošāk, lielajiem, tas ir, vecākiem un skolotājiem, jārāda priekšzīme! Tā izdevās varena: vecāku un bērnu kopīgā deja bija brīnumjauka un aizkustinoša, tāpat kā skolotāju izspēlētais kaķu orķestris un arī vecāku izrāde “Kaķīša dzirnavas”. Jā, tad reizēm šķiet, ka paldies ir patiešām vārdiņš mazs!
Pateikties un būt pateicīgam jāmācās jau no mazotnes, vai piekrītat?

Skolēnu izgatavotās spēles

3. klases skolēni dizaina un tehnoloģiju stundā tēmas “Kā izstrādā spēli” noslēgumā prezentēja savas izgatavotās spēles.

3. klases skolēni apmeklē pagasta bibliotēku

3. klases skolēni vizuālās mākslas tēmas “Mākslas piedzīvošana” ietvaros apmeklēja vecpiebaldzēnu vaļasprieku – radošo darbu izstādi pagasta bibliotēkā.

Kā sasniegt mērķus?

Mērķi bieži vien ir pirmais solis, kas aizved panākumu virzienā. Mērķi ir kāpnes, kas ved augšup, taču kāpšana teju vienmēr šķiet sarežģīta. Tāpēc priecājamies, ka mums, vidusskolēniem, bija iespēja uzklausīt mūsu skolas absolventa, pārdošanas līdera Southwestern Advantage (ASV), biedrības “Atbalstu Latviju” valdes locekļa, investora un uzņēmēja Jāņa Brauera pieredzes stāstu  mērķu sasniegšanā.

Jānis Brauers iepazīstināja ar sevi, galvenajiem karjeras pieturpunktiem un sasniegumiem. Patīkamu rezonansi sniedza fakts, ka arī viņam kā absolventam mūsu skola ir nozīmīga un tās sniegtās iespējas (it īpaši interešu izglītībā) ir palīdzējušas nākotnē apzināties savas stiprās puses un veidot veiksmīgāku komunikāciju ar apkārtējiem. Akcentējot savus sasniegumus, piemēram, biedrības “Atbalstu Latviju” koordinēšanu, karjeras izaugsmi ASV un savā uzņēmumā, viņš uzsvēra: lai ko sasniegtu, ir jānosprauž mērķi. Kā iedvesmojošs piemērs mums šķita viņa brāļa mērķu sasniegšana ar līmlapiņas palīdzību. Uz datora uzlīmējot vēlamo procentu skaitu fizikas olimpiādē, nemitīgi uz to raugoties, protams, arī daudz mācoties, tika iegūts precīzi tāds procentu skaits, kāds bija uzrakstīts uz līmlapiņas. Tā kalpoja kā nemitīgs atgādinājums par mērķi, kā motivācija turpināt ceļu uz to. Protams, uzzinājām svarīgākos soļus mērķu sasniegšanā: mērķa uzstādīšana, nolikšana redzamā vietā, atcerēšanās, rīcība, kas pietuvina pie tā. Jutāmies iedvesmoti un pārsteigti par pieredzes stāstu, kur ikkatra situācija raudzīta caur pozitīvo prizmu. Paldies par motivāciju! Majoritāti no mūsu istabas sienām noteikti jau rotā kāda līmlapiņa, un līdzās nēsātais sapnis kļuvis sasniedzamāks.

Nebaidīsimies sapņus pārvērst mērķos un lēnītēm tuvoties tiem, lai kļūtu par personībām, par kurām vēlamies kļūt, lai sasniegtu to, uz ko tiecamies! Ticība sev un līmlapiņai, kā izrādās, var būt lielisks starts.

 

Tev lāči galvā?

Dienu pirms Lieldienu brīvdienām nolēmām attālināto mācību procesu izmantot savā labā – saplānot darāmo tā, lai teju visa pēcpusdiena ir brīva un mēs (vecākie vidusskolēni) varētu kopīgi “aizbēgt” nelielā mācību ekskursijā. Kur mēs bijām?

Ekskursiju sākām ar Cēsu centrālās bibliotēkas apmeklējumu. Vārds “bibliotēka” nudien var neizraisīt patosa pilnu sajūsmu un teju vai tikt pielīdzināts vārdam “garlaicība”. Mūsu ekspektācijas nebija augstas, taču tikām pārsteigti un turpmāk uz bibliotēkām (vismaz Cēsu pavisam noteikti) raudzīsimies ar krietni pozitīvāku aci. Bibliotēkas direktore Natālija Krama mūs izvadāja ekskluzīvā tūrē pa ēkas gaiteņiem un telpām, iepazīstināja ar ēkas vēsturi un tās galvenajām funkcijām. Mūs ļoti pārsteidza fakts, ka ik dienu bibliotēku apmeklē 200 – 250 cilvēku, kā arī pakalpojumu piedāvājums, it īpaši interesants un inovatīvs mums šķita grāmatu  pakomāts. Nevarējām nepamanīt teju visur attēloto tulpju motīvu. Kā noskaidrojām – pārbūvējot bibliotēku, pamatos tika atrastas flīzes ar tulpju motīviem, un kopš tā brīža tulpes ir kļuvušas par bibliotēkas simbolu, tāpēc nereti tā tiek dēvēta arī par tulpīšu bibliotēku. Vēl uzzinājām, ka bibliotekārs jeb informācijas speciālists ir nākotnes profesija ar plašām darba iespējām un konkurētspējīgām prasmēm informācijas pārvaldes jomā. Pārliecinājāmies, ka bibliotēka ir kas vairāk par grāmatu saņemšanas – nodošanas punktu, tā ir vieta, kur bērni un jaunieši labprāt pavada brīvo laiku, mācoties, lasot, satiekoties vai vienkārši sasildoties, kamēr gaida autobusu. Plašajās telpās, it īpaši bērnu nodaļā, manījām iedvesmojošu rosību, kas apstiprināja, ka bibliotēkas nav šķietamie “vēstures pieminekļi”, bet gan mūsdienīga un iekļaujoša vide ar skatu uz nākotni. Mums tik ļoti iepatikās direktores vadītā tūre un mājīgās telpas, ka nopietni sākām apsvērt profesionālo karjeru tulpīšu “namā”. Izspēlējām arī bibliotēkas piedāvāto izlaušanās spēli “Dzejas detektīvs” Lāsmas Vasmanes – Mašiņas uzraudzībā. Mūsu uzdevums bija glābt dzejas pasauli, atrodot visas rindas no Eduarda Veidenbauma dzejoļa un saliekot tās pareizā secībā. Lai arī, nokļūstot pirmajā telpā, šī spēle nudien šķita kā neiespējamā misija, procesam ritot, palielinājās azarts un misiju izpildīt mums izdevās gana ātri un veiksmīgi. Bijām pateicīgi par “Dzejas detektīva” spēju tik ļoti “aizraut” un saliedēt. Noteikti, noteikti rekomendējam visiem interesentiem izbaudīt šīs izlaušanās spēles burvību.

Pēc nepilnu divu nedēļu mācīšanās attālināti, kura laikā lielāko dienas daļu pavadījām iekštelpās, nolēmām, ka noteikti jādodas arī dabā. Kā galamērķi izraudzījām Līgatnes dabas takas. Saelpojām pilnas plaušas ar skābekli, sakrājām vairāk nekā 10 000 tūkstošu soļu un aplūkojām skaistos meža dzīvniekus. Visvairāk cerējām ieraudzīt lāčus, taču tie no mums bija veiksmīgi paslēpušies. Tā vietā mūsu klasē radās jauns frazeoloģisms “lāči galvā”, ar ko turpmāk aprakstīsim savas vieglprātīgās rīcības un “tukšuma” vētru prātos. Mūsu vislielākās simpātijas izpelnījās galantais ūpju pāris Dāma un Hugo, lai gan nevar noliegt – viņu draudīgie lāzerskatieni un apkārt redzamie upuri (peles) lika priecāties par starp mums esošo žogu. Jutāmies meža apgaroti un reizē arī nogurdināti… Dienas noslēgumā baudījām smieklu pilnas pusdienvakariņas restorānā “Burgers 66”.

Esam pateicīgi par skaisto pavasara dienu, zināšanām, sarunām, taču visvairāk – par sirsnīgajiem un smieklu pilnajiem kopbrīžiem, kuru vairs palikuši tik maz, tāpēc katra diena kļūst aizvien nozīmīgāka … Esam ļoti pateicīgi par mūsu atsaucīgo audzinātāju Ilonu Strelkovu, kura samenedžē dienu tā, lai atrastu laiku mums arī ārpus skolas sienām, un rūpējas, lai visi esam uz viena – harmoniskā – sajūtu viļņa.

Kad Jūs piemeklē sajūta, ka “galvā lāči”, dodieties dabā baudīt pavasari ar sev tuvajiem! Mēs apsolām – Jūs nenožēlosiet!

Lieldienu kompozīcijas

3. klases skolēnu un vecāku rokām izlolotās Lieldienu kompozīcijas.