Sagaidām ciemiņus un braucam ciemos arī paši!

Tik ļoti ilgs bija laiks, kad nedrīkstēja braukt ciemos, ka tagad no sirds izbaudām katru iespēju  gan pašiem kurp doties, gan sagaidīt viesus. Tā pie mums dārziņā bija atbraucis neatliekamās medicīniskās palīdzības auto. Kāpēc? Lai pastāstītu un parādītu, ko darīt un ko nedarīt, lai mediķu palīdzība nebūtu vajadzīga. Šīs svarīgās lietas stāstīja Tomasa vecāki Signe un Toms, kuri strādā NMPD Taurenes brigādē.
Ciemiņu dienā bērnudārzs skanēja ne vien no bērnu soļiem, bet beidzot varējām, nebaidoties no visādām sērgām, aicināt arī vecākus vērot, ko bērni dara, kā kopā mācās, kā sadzīvo, kā rotaļājas.
Savukārt, Pūcītes 1.martā sagaidīja savus projekta “Bērni+kustības=Prieks” draugus no Cesvaines un Jaunpiebalgas bērnudārza. Lai godam uzņemtu viesus, tam ir cītīgi jāgatavojas! Šķiet, ka mums izdevās un viesi mājup devās gandarīti.
Meteņos stāstījām bērniem, ka ir tikai viena diena gadā, kad pēc latviešu tautas ticējumiem drīkst un pat vajag lielīties. Izmēģinājām. Nemaz jau nav tik viegli! Meteņos kūrām arī ugunskuru, lai dotu zīmi debesīm, ka gaidām pavasari. Vilkām virvi, tā simbolizējot pavasara un ziemas cīņu. Ir tradīcija, kuru atceras ikkatrs bijušais Vecpiebalgas bērnudārza audzēknis, ka Meteņos, ja labi palūdz, tad no debesīm krīt zelta pogas un konfektes.
Bērni ir tā būvēti, ka viņi prot brīnīties un priecāties: par lāstekas zobenu pie jumta, par slēpju rakstiem sniegā, par pašu spēlētu teātra izrādi, par pavisam dīvainām un pilnīgi parastām lietām.  “Pēc cik dienām būs rītdiena?” kādudien atskanēja jautājums.

Lekcija par seksuālo un reproduktīvo veselību

27.februārī 9.,10.,11., un 12. klasei notika izglītojoša, veselības ministrijas veidota lekcija par seksuālo un reproduktīvo veselību, ko vadīja Ilze Danelsone. Lai sagatavotos lekcijai, skolēni iepriekš tika aicināti noskatīties pamācošu filmu.
Lekcijas sākumā skolēni aizpildīja testu par seksuāli transmisīvajām infekcijām un kontracepciju. Skolēnu atbildes pēc tam analizēja, lektore skaidroja mītus un patiesību par kontracepcijas veidiem, un par to, kur jāgriežas, ja rodas jautājumi vai problēmas par reproduktīvo veselību.
Lekcija bija pamācoša, iedrošināja skolēnus nebaidīties un runāt par šīm tēmām

Pelēkas debesis jau 365 dienas

24.februārī apritēja kara gadskārta. Jau gadu ukraiņi cīnās par to, kas pieder viņiem – tautas brīvību un savu zemi. Gadu mēs noraugāmies blakus notiekošajā ellē. Esam apzinājuši miera augsto cenu – cik neapsolīta ir rītdiena, cik vērtīgi ir pamosties veselam savās mājās kopā ar ģimeni drošībā, bez vajadzības bēgt… Tāpat esam pierādījuši savu vienotību un atbalstu, turpinām un turpināsim to darīt. Arī 24.februāra rītā Vecpiebalgas kultūras nama vadītājas Zigrīdas Ruicēnas rosināti pulcējāmies pie gaismas sienas, lai ar klusuma brīdi un sveču liesmām pieminētu kritušos varoņus.

Piebalgas muzeja apvienības “Orisāre” pārstāves Līva Grudule un Ilona Muižniece atklāja piemiņas brīdi ar runu, kurā tika uzsvērta mūsu privilēģija būt kopā zem mierīgām debesīm. Nolasīja spēcīgos Kārļa Skalbes vārdus, kas pēc gadsimta par nožēlu rezonējas ar notiekošo patlaban: “Viss ir atļauts, un viņu prāts ar visiem zinātnes un tehnikas ieročiem, kā krietns bende apbruņots ar savām cilpām un āķiem, ir gatavs uz visu.”) Pēc klusuma brīža skolēni dziedāja “Gaismu saucam” ar cerību kaut kripatiņu gaismas nosūtīt cīnītājiem. Muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule izstāstīja mums par aizkustinošu vēstuli, ko saņēmusi no ukraiņu karavīra, kurš, neraugoties uz briesmīgo situāciju un tuva biedra zaudējumu, caur Facebook ziņu ar viņas starpniecību pateicās visai Latvijai par sniegto atbalstu. Varam būt gandarīti par mūsu palīdzības novērtēšanu. Piemiņas brīdi noslēdzām ar sveču nolikšanu gaismas sienā.

Sūtīsim savu gaismu un lūgšanas Ukrainai, kā arī neaizmirsīsim turpināt sniegt atbalstu! Gada nogrieznī kara briesmu draudīgā elpa pakausī šķiet teju ierasta, taču pie nežēlīguma un nāves pierast nedrīkst! Lai drīz zilajās debesīs, saules apspīdēti, Ukrainā plīvo vien Ukrainas karogi!

 

“Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības!”

Karjeras mēneša ietvaros Vecpiebalgas vidusskolā viesojās ārsta palīgs Signe un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs Toms. Savu stāstījumu par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) uzsāka ar NMPD misiju – “Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības!”.

Stāstīja par to, kādām jābūt cilvēka prasmēm un iemaņām, lai strādātu NMPD. Kāda ir viņu darba ikdiena. Informēja arī par to, kur var apgūt mediķa profesiju un kā norit mācības.

Praktiski tika rādīts, kā sniegt pirmo palīdzību un kā tiek pārnēsāti pacienti, kas guvuši smagas traumas.

Sveču liešanas meistarklase “Gardenia Eco” sveču mājā

Februāris ir sveču mēnesis – īstais laiks, kad no liesmām smelties gaismu, siltumu, harmonisku noskaņu. Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”,  5.,11., 12.klases skolēni viesojās “Gardenia Eco” sveču mājā, lai paši izlietu sev dabīgā vaska (sojas un rapšu) sveces.

Jau atverot sveču mājas durvis, tikām apburti no plašā sveču krāsu spektra plauktos un patīkamās smaržas, ko radīja ēterisko eļļu garainīši. Meistarklases vadītāja Zane Putniņa pastāstīja, ka “Gardenia Eco” ir ģimenes uzņēmums, kas vairāk nekā 10 gadus nodarbojas ar sveču liešanu no dabīgiem izejmateriāliem. Ieņēmām savas vietas pie sveču meistaru vēsturiskā ģimenes (vecvecmāmiņas) galda, dzirdējām tā īpašo stāstu, kā arī izzinājām vaska īpatnības, veiksmīga procesa pamatprincipus. Un tad no rapšu vaska izlējām stāvsveci, ko katrs pēc sirds patikas bagātinājām ar kaltētiem ziediem, citām dabas veltēm un ēteriskajām eļļām. Burciņās pildījām rapšu vasku, kuram pievienota ķiršu smaržviela. Uzzinājām, ka visdārgākā ir rožu eļļa, jo 1 ml eļļas iegūšanai nepieciešami 50 kg kaltētu rožu. Pārsteidza dzirdētais par parafīna svecēm: to sastāvā ir naftalīns, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, tās dedzinot, elpojam naftu. Meistarklases vadītāja informēja: lai palīdzētu svecītei vieglāk degt, pirms dedzināšanas jāpārliecinās, ka dakts ir 0,5cm gara. Vienā reizē tās nav vēlams dedzināt ilgāk par 3-4 h, kā arī vēlams izvairīties no uzglabāšanas aukstā telpā, jo sākot ar -2* C vasks mēdz plaisāt.

Turpmāk sveču mājā pēc harmonijas, iedvesmas un svecēm iegriezīsimies biežāk un, veikalā ieraugot parafīna sveces, noteikti atcerēsimies, cik tās ir kaitīgas mūsu veselībai. Izrādās, ka arī neaizdegtas sveces spēj iedegt prieka liesmiņu, jo pēc meistarklases skolā atgriezāmies smaržu un prieka apgaroti.

APĢĒRBS = VĒSTĪJUMS

Lasīt vairāk

Sporto visa 6.klase

Mēs – Vecpiebalgas vidusskolas 6.klase, jau no trešās klases piedalāmies projektā “Sporto visa klase”. Šī projekta misija ir ieinteresēt un aicināt bērnus un jauniešus vairāk sportot, uzlabojot viņu veselību un dzīves kvalitāti.

Tādēļ šī gada agrā 16.februāra rītā sēdāmies autobusā un devāmies ceļā uz Limbažu Valsts ģimnāziju, kur notika sacensības starp sešām komandām no dažādām skolām – Limbažu Valsts ģimnāzijas (2 komandas), Krimuldas vidusskolas, Alojas Ausekļa vidusskolas, Lādezera pamatskolas un Vecpiebalgas vidusskolas. Mums līdzi devās sporta skolotāja Līga Glāzere-Spalviņa un klases audzinātāja Baiba Bērziņa.

Diena pagāja interesanti, sportiski un jautri. Mums bija jāsacenšas 5 stafetēs, lēkšanā ar aukliņu un volejbola bumbas piespēlēs.

Stafetes bija ļoti interesantas – pārvietojāmies ar vingrošanas riņķi, ar lecamaukliņu, nesot bumbu iespiestu starp 2 klases biedru mugurām, piespēlējot bumbu viens otram, skrējām ap konusiem, ripinājām bumbu, lēcām ar bumbiņu starp ceļgaliem un vēl, un vēl, un vēl… Jutām viens otram līdzi, uzmundrinājām un atbalstījām, saucām „Urrā!” un aplaudējām. Ikviens klases skolēns tika iekļauts kādas stafetes dalībnieku sastāvā, jo projekta mērķis ir iesaistīt ikvienu, neatkarīgi no ikdienas vērtējumiem un sasniegumiem sporta stundās un sacensībās.

Stafešu sacensībās mums izdevās iegūt godpilno otro vietu, par ko esam ļoti apmierināti.

Projekta „Sporto visa klase” kopvērtējumā tiek vērtēti rezultāti 4 (četrās) kategorijās – sekmes (vidējais vērtējums par laika periodu no 2022.gada 2.septembra līdz 2023.gada 4.aprīlim), stafetes, VFS vingrinājumi (lēkšana ar aukliņu un volejbola bumbas piespēles) un labais darbs.

.

Atklātais turnīrs dambretē Liezēres pamatskolā

8.klases skolēni- Zigmārs Gobrāns, Kate Vilčiauska, Anželika Katrīna Apšukrapše, Adriāns Baumanis un 11.klases skolniece Sintija Briede piedalījās Dambretes turnīrā Liezērē.  Starp jaunietēm Sintija izcīnīja 1.vietu, Kate 3.vietu. Jaunieši cīnījās godam, jo pretinieks varēja būt gan pirmklasnieks, gan ilggadējs dambretes spēlētājs.

 

Kāpēc un tāpēc!

Vai zinājāt, ka jāpriecājas par katru bērna jautājumu: Ķāpēc?” Jo tieši tā bērni izrāda savu interesi, tieši tā uzzinām, ka bērns ir zinātkārs, bet tam, savukārt, ir milzīga nozīme bērna attīstībā. Tāpēc bērnudārzā dažnedažādiem paņēmieniem vilinām no bērniem jautājumus. Pēc Veselības profilakses dienas kopā ar dakteriem Klauniem un mūsu ģimenes ārsti I.Radziņu un ārsta palīgu V.Antoni bērniem bija gan daudz, ko izstāstīt, gan noteikti radās daudz jautājumu. Kas zina, varbūt te aug nākotnes ārsti un zinātnieki? Toties pēc “Ceļojuma uz 💗zemi”ir nepārprotami skaidrs, ka pirmsskolēnu vecāki ir radoši, izdomas bagāti, atsaucīgi, ieinteresēti un darbīgi, bet bērni taču,kā zināms, mācās no parauga! Pavērojiet, ar kādu nopietnību bērni veic tās lietas, kuras viņus ieinteresējušas! Jautājiet bērniem un sagaidiet atbildi! Audzējam kāpēcīšus, lai izaugtu zinātkāri skolēni un tad zinoši pieaugušie!

Aiz rāmjiem un priekškariem (jeb mācību ekskursija uz Rīgu)

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 8.februāra rītā mēs, 9.-12.klases skolēni, kāpām autobusā, lai izbrauktu no ikdienas rāmjiem un smeltos jaunas vēsmas vēstures pilnās ēkās. Mūsu galvenais galamērķis bija Rīga, taču šķita, ka paguvām paviesoties trīs dažādās pasaulēs.

Klausoties burvīgu Latvijas estrādes skaņu celiņu zēnu izpildījumā, pacilātā gaisotnē nokļuvām Rīgā. Pirmā pieturvieta – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Dažiem jau zināma, dažiem pilnīgi sveša vieta, kur pazaudēt laika izjūtu gida negaidīti aizraujošajā stāstā par renesanses laiku, postošajām slimībām, kādreizējās ārstēšanas metodēm. Atpakaļmetienu medicīnas vēsturē noslēdzām ar atsvaidzinošu un aktuālu izstādi “Snīkeri: eko x ego”, kas, apskatot neskaitāmos kedu pārus, lika aizdomāties par mūsu ego vēlmju dēļ un dabai nodarīto postījumu. Pārsteidza, ka ik gadu tiek saražoti 24 miljardi kedu, kas ir uzskatāms piemērs cilvēku nemitīgajai tieksmei pēc vairāk.

Pēc pusdienām un pastaigas pa pilsētu devāmies uz vietu, kura, iespējams, izmainīja mūsu domāšanu un dzīves redzējumu pavisam, – Stūra māju. Sākotnēji šķiet – plaša, neordināra, nevainīga ēka. Taču kādas šausmu vēstures ainas paveras jau aiz vestibila! Gids telpas izrādīja tādā secībā, kādā tās izstaigātu nopratinātais. Izstāstīja cilvēku pārciesto katrā no telpām un īpaši spilgtus stāstus, kas iezīmēja vēl tumšākas ēnas padomju varas “gaišajos” laukumos (kā vienu no ierastajām un neitrālākajām čekistu darbībām: trīs dienu 8-12 cilvēku ieslēgšanu šaurā, tumšā telpā bez ūdens un ēdiena). Lai arī bijām vietā, kur pirms pāris dekādēm tika garīgi iespaidoti, spīdzināti, nošauti cilvēki, ar šodienas acīm dzirdētais un redzētais šķiet kā šausmu filma, kas nav pa īstam. Prātam neaptverami, ka tepat netālu un salīdzinoši nesen ir bijusi elle, no kuras pasargāts nebija teju neviens. Mēs varam vienīgi būt pateicīgi, ka esam tās apmeklētāji 21.gs. ar iespēju izteikties, aiziet un brīviem būt.

Pirms mirkļa izjausto, nomācošo un skumjo gaisotni centāmies šķīdināt skaistumā. Devāmies uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur gida pavadībā aplūkojām pamatizstādes darbus, kā arī izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”. Izstāžu laikā izpratām mākslinieku attēloto cīņu, nepakļaušanos, nolasījām viņu sajūtas un vēstījumu. Manījām motīvu maiņu gleznās, sākoties 1.pasaules karam. Izzinājām mākslinieka Imanta Lancmaņa gleznošanas taktikas un raksturīgās iezīmes. Izstādē redzētais lieti noderēs, pašiem mākslas stundās gleznojot.

Muzeju trīssavienību noslēdzām ar filmu “Mātes piens”, kas organiski sasaistīja visus ekskursijā redzētos apskates objektus un pavēra atkailinātu priekškaru indivīda iekšējā pasaulē, cīnoties pret ierobežojošo un nospiedošo varu. Filmā sižets galvenokārt koncentrēts uz trīs paaudžu sieviešu likteņiem, viņu pausto attieksmi, rezultējošām sekām. Dzīvesstāsta un patiesās, tā laika, ikdienas atspoguļojums atturīgu faktu pasniegšanas vietā ir filmas un skatītāju saistviela un ķīmiskās reakcijas vienādojums, kas spēj nemanot aizskart asaru kanālus.

Šīs ekskursijas iespaidā ar pārsteiguma vilni paši sev apgāzām stereotipus par to, ka muzeji ir garlaicīgi un saistoši šķiet vienīgi vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Salīdzinot mūsdienu medicīnas duāli vērtējamo sistēmu ar to, kādu piedzīvoja mūsu senči, secinājām, ka mums ir ļoti patīkamas un saudzīgas ārstniecības metodes. Aiz biezajiem priekškariem un metāla durvīm ieraudzījām skaudro vēsturi, kuru redzot šodiena kļuva vērtīgāka. Iebridām līdz viduklim vēstures ūdeņos, lai ar sausākām kājām un apgaismotāku prātu turpinātu iet pretī nākotnei. Vēl pateicīgāki, patriotiskāki, izglītotāki.

PALDIES lieliskajām skolotājām par mūsu uzraudzīšanu un laika menedžēšanu: Ilonai Strelkovai, Ivetai Ērglei, Sanitai Cimdiņai, Vitai Miķelsonei, Baibai Krūmiņai, Sandrai Makarei.