No 25. līdz 29.septembrim Vecpiebalgā viesojās Erasmus+ projekta „Empowered in Inclusion” dalībnieki no Igaunijas, Spānijas un Turcijas.
Svētdienas rīts mums sākās ar negaidītu ziņu no turku partneriem, ka viņu lidmašīna ir atcelta un ierasties viņi varēs tikai pirmdien pusdienlaikā, bet, neraugoties uz to, bijām pacilāti satrauktas par gaidāmajām dienām, projekta norisi un to, kā Latviju un Vecpiebalgu parādīsim mūsu projekta dalībniekiem.
Lai gan ar Igaunijas skolotājām projektā iepazināmies tikai šajā vizītē, savukārt ar Spānijas un Turcijas partneriem bijām jau sadraudzējušies maijā, kad viesojāmies Spānijā San Havjerā (San Javier), pirmā tikšanās Latvijā visiem dalībniekiem bija ļoti pozitīva – smiekliem un sirsnīgiem vārdiem piepildīta.
Pirmdienas rītā 12.klases skolēni Rēzija Krieviņa un Renārs Kļaviņš skolā sagaidīja un ar lepnumu projekta dalībniekiem izrādīja savu skolu. Viesi ļoti augstu vērtēja to, ka skola un tās apkārtne ir ļoti sakopta, ka telpas ir gaišas un plašas, un izteica atzinību par to, ka var redzēt, ka ikviens bērns šeit jūtas ļoti gaidīts. Milzīga interese skolotājiem bija par skolas muzeju, kurā varēja redzēt skolēnu skolas formas no agrākajiem laikiem.
Stāstot viesiem par ārpusstundu darbu, kas notiek mūsu skolā, viesi bija īpaši pārsteigti par plašo interešu izglītības piedāvājumu skolēnu vispusīgai attīstībai un izaugsmei un ar interesi vēroja videometeriālu no pagājušā gada Ziemassvētku gaidīšanas laika.
Viesojāmies arī mākslas programmas telpās, kur mūs sagaidīja skolotāja Iveta Ērgle, kas pastāstīja par vizuāli plastiskās mākslas programmas darbību, un pagājušā gada mākslas programmas absolvente Ance Paeglīte, kura pastāstīja par savu diplomdarbu (aktivitāšu komplekts sīkās motorikas atjaunošanai un uzlabošanai fizioterapijas pacientiem „Ikdiena”), kas, līdzīgi kā šis Erasmus+ projekts par iekļaujošo izglītību, arī Ances darbs bija tapis, lai veicinātu cilvēku spēju iekļauties sabiedrībā.
Savukārt Jaunatnes iniciatīvu centrā „Balgas strops”, tās vadītāja Līna Paimiņa un 10.klases skolēni Andris Kaštanovs un Mikus Vološins pastāstīja par centra sniegtajām iespējām jauniešiem pilnveidoties, saturīgi pavadīt laiku un iesaistīties dažādos projektos.
Tā kā projekta nodarbību laikā vairākkārt runājām, ka iekļaujošā izglītība, agrīna problēmu diagnosticēšana un laicīga atbalsta sniegšana sākas jau mūsu pirmsskolā, tad devāmies arī uz mūsu bērnudārzu, kur skolotāja Agita Šulca pastāstīja par bērnudārzu, izrādīja telpas, kur bērni darbojas (Montesori telpu, sporta zāli, grupiņas telpas) un laukumiņā esošos daudzveidīgos aktivitāšu centrus. Viesi veltīja ļoti daudz atzinīgu vārdu tieši āratelpu aktivitātēm, to daudzveidībai un iespējai bērniem mācīties spēlējoties.
Pēcpusdienā devāmies iepazīt Piebalgas pakalnos esošo plašumu un skaistumu – ciemojāmies pie lamām un alpakām Rika ZOO, uzkāpām Brežģa kalna skatu tornī un vakarā viesi varēja iepazīt latviskos ēdienus.
Otrdienas nodarbībās dalījāmies pieredzē par iekļaujošo izglītību mūsu skolā un to, kādēļ skolai šis projekts ir tik nozīmīgs – par katru gadu strauji pieaugošo skolēnu skaitu, kam nepieciešams papildus atbalsts mācībās, un šo skolēnu pamatprofilu, kā arī par skolā pieejamo atbalsta personālu un izstrādāto dokumentāciju atbalsta nodrošināšanai; stāstījām par projektiem un mācībām, kuros iesaistāmies, lai uzlabotu atbalsta sniegšanas iespējas; diskutējām par valstī noteikto kārtību par pieļaujamo šādu skolēnu skaitu katrā klasē un problēmām, kas rodas, lai lauku reģionos to varētu ievērot. Īpašu uzmanību veltījām projektam „PuMPuRS”, kurā skola iesaistās jau vairākus gadus un, pateicoties individuālajām nodarbībām, ir iespējams sniegt papildus atbalstu (gan mācību, gan psiholoģisko) skolēniem, kam tas visvairāk nepieciešams. Ārvalstu partnerus iepazīstinājām ar izstrādāto individuālo izglītības plānu, ko veido katram skolēnam, kam ir speciālā izglītības programma. Kā arī rādījām skolā izveidotos problēmrisināšanas soļus. Viesiem lielākais pārsteigums bija par to, ka skolēni bez ierunām stundas sākumā, ienākot klasē, noliek mobilos telefonus kastītē.
Uz sarunu ar projekta partneriem uzaicinājām 7.klases skolnieci Viktoriju Sasnauskaiti (Victoria Sasnauskaite), kuras ģimene pagājušajā gadā pārcēlās uz Latviju. Meitene pastāstīja, kā viņai veicies ar iekļaušanos klasē un skolā (ņemot vērā, ka uzsākot mācības 6.klasē viņa latviski nerunāja), kādas izjūtas bijušas un kā klases biedri un individuālās nodarbības projekta „PuMPuRS” ietvaros ir palīdzējušas. Savu redzējumu par Viktorijas iekļaušanos skolas dzīvē pastāstīja arī klases biedri Jānis Beķeris un Annija Līna Berķe.
Pēc pusdienām devāmies uz Cēsīm, lai kopā ar projekta viesiem iepazītu Cēsu Bērzaines pamatskolu – metodisko centru, kas strādā kā speciālā izglītības iestāde. Varējām vērot atšķirības starp mūsu skolas kā vispārējās izglītības iestādes, kura nodrošina iekļaujošo izglītību, un Cēsu skolas kā speciālās skolas iespējām sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu.
Trešdienas nodarbības, savukārt, tika organizētas, lai dotu iespēju mācīties vienam no otra. Rīta cēlienā projekta partneriem parādījām mūsu skolā izstrādāto stundu vērošanas karti un stāstījām par to, kā tiek organizēta savstarpējā mācīšanās vērojot, veidojot kombinētās stundas un darbojoties mācīšanās grupās. Tad viesskolotāji devās vērot 1 mācību stundu, lai redzētu, kā noris ikdienas mācību darbs. Paldies skolotājiem, kas neatteica un novadīja šo atklāto stundu. Pēc vērotās stundas, sarunājoties ar ārzemju viesiem, saņēmām ļoti daudz labu vārdu par visam vērotajām stundām – par lielisko sadarbību gan starp bērniem, gan bērniem un skolotāju; par sirsnību un pozitīvismu, ar kādu skolotāji vada stundu; par stingrību, kur tas nepieciešams; par to, ka ikviens bērns tiek pamanīts un aktīvi iesaistīts; par daudzveidīgajām mācību metodēm, ko varēja vērot. Paldies, kolēģi, – mums ir ar ko lepoties!
Dienas noslēgumā turpinājām iepazīt mūsu puses radošos un uzņēmīgos cilvēkus – viesojāmies Piebalgas Porcelāna fabrikā un Gardenia Eco, kur viesi varēja pagatavot katrs savu sveci un paņemt līdzi uz savām mājām daļiņu Latvijas skaistums un siltuma.
Atvadoties projekta partneri, nebaidīšos teikt – mūsu draugi, pateicās par sirsnīgo uzņemšanu un teica, ka jūtas piekusuši – piekusuši no pozitīvajām emocijām, ko guvuši šeit pie mums.
Paldies visiem, kas palīdzēja šīm dienām notikt!
Sandra Makare, Baiba Krūmiņa un Baiba Bērziņa
