Karjeras stunda skolas bibliotēkā

Aprīlis mūsu skolā ir karjeras mēnesis, tāpēc 7. aprīlī klases stundas laikā mēs, 8. klases skolēni kopā ar audzinātāju, devāmies uz skolas bibliotēku, kur mums notika karjeras stunda Ēnu dienas ietvaros. Ēnojām bibliotekāri Sanitu Cimdiņu, kura mums saistoši pastāstīja par saviem darba pienākumiem un deva iespēju pašiem praktiski darboties. Izrādās, ka bibliotekāra darbs nemaz nav tik viegls, kā no malas izskatās.

Uzzinājām, kā grāmatas tiek kārtotas plauktos alfabēta secībā, kā noteikt grāmatas vecumu, izdevēju un vietu, kur tā izdota. Bibliotekāre mums pastāstīja arī, kā šobrīd grāmatas tiek marķētas ar svītrkodiem un reģistrētas digitālajā katalogā, un parādīja, kā notiek izsniegtās vai saņemtās grāmatas skenēšana.

Veicām arī vairākus praktiskus uzdevumus: novietojām izņemtās daiļliteratūras, mācību grāmatas un enciklopēdijas atpakaļ plauktos tām atbilstošajās vietās, skenējām saņemtās un izsniegtās grāmatas datorsistēmā, ar līmlentām labojām ieplīsušos grāmatu vākus un atlocītos stūrīšus un novērtējām savu somās esošo mācību grāmatu stāvokli. Sapratām, cik atbildīgs ir bibliotekāra darbs un cik svarīgi ir saudzīgi izturēties pret grāmatām un tās pēc saņemšanas apvākot, lai tās pēc iespējas ilgāk kalpotu un labi izskatītos.

Izrādās, ka bibliotekāra darbs nav nemaz tik neinteresants, kā, no malas raugoties, var šķist. Paldies par aizrautīgo stāstījumu sakām bibliotekārei Sanitai, kura ļāva ielūkoties sava darba ikdienas pienākumos un tuvāk izprast bibliotekāra profesijas nozīmīgumu!

 

                                                            Elīza Ratniece, 8. klase

Izstāde veltīta mūsu sportistiem

Lasīt vairāk

Ugunskurs skolas pagalmā

Toreiz, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās.

1991. gada janvāra barikādes ir unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa. Rīgā izveidoto barikāžu aizsargāšanā piedalījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku.

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres mēnesī mūsu skolas skolēni mācību stundās apzināja barikāžu dalībnieku ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā:

  • skolas bibliotēkā aplūkoja nelielu ieskatu barikāžu laika liecībās – galvenie notikumi, attēli, informācija grāmatās ( 1.kl.); ieklausījās aculiecinieku stāstos par pieredzēto, izjusto barikāžu dienās ( skolēnu sarunas ar saviem vecvecākiem, vecākiem; skolotāju stāstījumi, kuri piedalījās un tiem, kuri gaidīja mājās savējos; 1.,2., 3., 6.,7. kl.), aplūkoja 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,  izteica savas doma,  vai būtu tikpat drosmīgs un  gatavs aizstāvēt savas valsts brīvību;
  • noskatījās YouTube mācību filmas ,,Barikāžu laiks ” un ,,1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena”, ,,Kas ir barikādes?”, (2., 8, 10., 11. kl.). Dalījās pārdomās par to, kas radīja visspilgtākos iespaidus no redzētā.
  • fotografējās skolas pagalmā pie ugunskura;
  • klausījās un dziedāja barikāžu laika dziesmas;
  • izstaigāja gada barikāžu muzeju virtuāli (6., 7., 10.kl.)  https://barikades.lv/muzeja-virtuala-ture/ ( izvēlējās punktus kartē un pārvietojās muzejā, iegūstot sīkāku informāciju par ekspozīciju. Ugunskura zālē noskatījās īpašu video);
  • iepazinās ar piedāvātajām izstādēm gada barikāžu muzejā (www.barikades.lv mājaslapā; „Barikādes un to dalībnieki“, „Barikāžu 14 dienas un naktis“,  „Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās Janvārī.“  http://barikades.lv/fotografiju-izstades-par-1991-gada-barikadem-www-barikades-lv/);
  • skatījās un klausījās fragmentus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zāles “Sarunai pie melnajām klavierēm” (6.kl.) (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-barikazu-31gadadienai-veltita-saruna-pie-melnajam-klavierem.a437525/);
  • mācību stundās ( 4., 5., 7.,10 un 12.kl.) skolēni devās ārā un spēlēja “1991.gada Barikāžu muzeja” cilpošanas spēli, kuras fotogrāfijas, jautājum, fakti un spriedumi ļāva atgriezties 1991.gadā un iepazīt tos vēstures līkločus, kuri parāda mūsu tautas patieso spēku. ,,Cilpošanas spēle” ( http://barikades.lv/1991-gada-barikazu-muzeja-cilposanas-spele/  ļauj iepazīties ar muzeja piedāvājumu attālinātajā veidā, tādējādi cenšoties stiprināt un papildināt cilvēku zināšanas par Latvijas 20. gadsimta beigu vēsturi.

Ik gadu, janvārī pulcējoties pie 1991. gada barikāžu atceres ugunskuriem, to dalībnieki uzdod cits citam jautājumu: vai vēlreiz ietu barikādēs, ja vajadzētu. Un ik gadu atbilde skan: ja vajadzētu, ietu.

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu

Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/ L. Vāczemnieks /

 

  1. novembris – nozīmīga diena Latvijai – valstij Baltijas jūras krastā.

1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Šajā dienā politiķiem bija iespējams apliecināt savu valstsgribu Latvijas galvaspilsētā un uzreiz izveidot arī valdību.

Šogad svinam 102.dzimšanas dienu. Daudz vai maz?

Kas raksturo Latviju? Atbildes visdažādākās: karogs, valoda, Brīvības piemineklis, Baltijas jūra,

tautas tērps, Dziesmu un Deju svētki, Tautasdziesma, četri gadalaiki, dziesma, ģimene, mājas, talantīgi cilvēki,  rupjmaize, medus…

 

Mūsu dāvanas svētkos:

  • Saposta skolas apkārtne, izliktas auseklīša zīmes skolas pagalmā ( dienas tumšajā laikā izgaismotas).
  • 1. -6.klašu kolektīvi pagalmā veidoja no dabas materiāliem latviešu spēka zīmes- Laimas slotiņa, ozoliņš  jeb aka, Laimas grābeklītis, krupītis, Māras krusts un zalktis.
  • Skolas gaiteņu logos rotājas auseklīši, bet klašu telpās vērojamas latvju spēka zīmes,auseklīši, fotogrāfijas, kompozīcijas.
  • Vērojama 5.un 6.klašu skolēnu vizuālās mākslas stundās veidotā darbu izstāde “Latvju raksti.
  • Skolas bibliotēkā grāmatu izstāde “ Novembris Latvijā”.
  • Svētku nedēļā mācību stundās skolēni strādāja radoši. Angļu valodas stundās meklēja interesantus faktus par Latviju, lai varētu pastāstīt ciemiņiem par savu valsti “Es lepojos ar Latviju…!”; matemātikas stundās spēlējās ar skaitļiem “Es būšu krāsa Latvijā…”, “Apceļo Latviju!”; latviešu valodas stundās iepazinās ar pasakām par Latviju un rakstīja radošus darbus.
  • 17. novembrī visās klasēs notika svētku audzināšanas stunda ( arī 7.-12.kl. skolēniem, izmantojot IT), kurā vērojām video par mūsu skolu ( veidoja Aivis Šulcs) un apsveikumu svētkos – skolas direktores I. Strelkovas un pašpārvaldes vadītāja K. Freimaņa. Ikviens skolēns piedalījās skolas pašpārvaldes veidotajā video konkursā par Latviju. Neizpalika tradicionālais svētku kliņģeris. Kopīgi darbojās, veidoja apsveikumus, rakstīja sev vēlējumus.
  • 2016. gadā Vecpiebalgas vidusskolā aizsākās brīnišķīga tradīcija – par latviešu valodas godāšanu un popularizēšanu tiek piešķirta pulkveža Anša Zeltiņa – Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, pulkveža – stipendija. Stipendiju piešķir pulkveža dēls Namejs Zeltiņš ar kundzi. Stipendiāti tiek noskaidroti, veicot skolēnu un skolotāju aptauju saskaņā ar stipendijas piešķiršanas kārtību.

Šogad A. Zeltiņa stipendiju piešķīra: Martai Loginai-Pundurei, Kristianam Briedim un mūzikas skolotājai Intai Apalupai.

17.novembrī stipendiāti un skolas vadība devās uz A. Zeltiņa atdusas vietu,lai to sakoptu un noliktu ziedus valsts svētkos.

  • No Nameja Zeltiņa svētkos saņēmām dāvanu. Grāmatas: Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumu “GADA GRĀMATA 2020”, “Mežzinātnieka Kaspara Buša mantojums” un šineli, ar kuru aktieris filmējās “Dvēseļu putenī”.

Katram būt Latvijas patriotam un sirdī lolot savu Latviju! Katram censties dzīvot un čakli strādāt savas Latvijas labā ikdienu! Tā mēs visi kopā veidosim savu Latviju arvien diženāku un varēsim ar to patiesi lepoties! Saules mūžu Latvijai.

Dzejas dienas 2020

Dzejas dienas ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas ik gadu notiek septembra pirmajā pusē. Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā Rīgā, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu. Tajā atklāja Raiņa pieminekli.

Latvijā jau 55.reizi norisinājās Dzejas dienas. Rīgā tās atzīmēja ar vērienīgu starptautisku dzejas festivālu „ Dzejas dienas 2020”, kas no 4. līdz 13.septembrim pulcēja gan pašmāju dzejniekus un atdzejotājus, gan autorus no kaimiņvalstīm. Šī gada festivāla sauklis bija – Dzeja dziedē.

Mūsu skolā Dzejas dienās  ( no 7. līdz 14. septembrim) iepazinām Raiņa dzeju. Literatūras stundās pabijām skolas bibliotēkā. Apskatījām Rainim veltīto grāmatu izstādi. Tā sniedza iespēju iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošiem materiāliem par Raini un viņa darbiem. Lasījām un runājām  Raiņa dzeju, zīmējām, rakstījām atziņas, klausījāmies dziesmas ar Raiņa vārdiem.

1.klasei stunda bibliotēkā

Kur noder alfabēts? Kā bibliotēkā tiek sakārtotas grāmatas?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes 1.klases skolēni meklēja bibliotēkā, latviešu valodas stundas ietvaros.
Paldies bibliotekārei Dacei par uzņemšanu!