Tik ļoti ilgs bija laiks, kad nedrīkstēja braukt ciemos, ka tagad no sirds izbaudām katru iespēju  gan pašiem kurp doties, gan sagaidīt viesus. Tā pie mums dārziņā bija atbraucis neatliekamās medicīniskās palīdzības auto. Kāpēc? Lai pastāstītu un parādītu, ko darīt un ko nedarīt, lai mediķu palīdzība nebūtu vajadzīga. Šīs svarīgās lietas stāstīja Tomasa vecāki Signe un Toms, kuri strādā NMPD Taurenes brigādē.
Ciemiņu dienā bērnudārzs skanēja ne vien no bērnu soļiem, bet beidzot varējām, nebaidoties no visādām sērgām, aicināt arī vecākus vērot, ko bērni dara, kā kopā mācās, kā sadzīvo, kā rotaļājas.
Savukārt, Pūcītes 1.martā sagaidīja savus projekta “Bērni+kustības=Prieks” draugus no Cesvaines un Jaunpiebalgas bērnudārza. Lai godam uzņemtu viesus, tam ir cītīgi jāgatavojas! Šķiet, ka mums izdevās un viesi mājup devās gandarīti.
Meteņos stāstījām bērniem, ka ir tikai viena diena gadā, kad pēc latviešu tautas ticējumiem drīkst un pat vajag lielīties. Izmēģinājām. Nemaz jau nav tik viegli! Meteņos kūrām arī ugunskuru, lai dotu zīmi debesīm, ka gaidām pavasari. Vilkām virvi, tā simbolizējot pavasara un ziemas cīņu. Ir tradīcija, kuru atceras ikkatrs bijušais Vecpiebalgas bērnudārza audzēknis, ka Meteņos, ja labi palūdz, tad no debesīm krīt zelta pogas un konfektes.
Bērni ir tā būvēti, ka viņi prot brīnīties un priecāties: par lāstekas zobenu pie jumta, par slēpju rakstiem sniegā, par pašu spēlētu teātra izrādi, par pavisam dīvainām un pilnīgi parastām lietām.  “Pēc cik dienām būs rītdiena?” kādudien atskanēja jautājums.

Vai jums patīk ziema? “Protams!”, lielākoties atbildēs bērni. Ne jau gadalaikam ir tik liela nozīme, bet gan tam, ko mēs darām. Jāatrod interesantas, aizraujošas nodarbošanās un labs noskaņojums garantēts! Mazputniņi ziemā slēpo, brauc ar ragaviņām būvē mājas no sniega ķieģeļiem, brauc no kalniņa, rok sniegu, saldē ledus figūriņas, ceļ sniegavīrus. Vai neizklausās aizraujoši? Tas vēl nav viss: gatavo brīnumainas lietas no lego, lej sveces, pēta to krāsas un faktūru.  Jau laikus visi gatavojās Teātra nedēļai, kurā audzītes izspēlēja ainiņas par pieklājību, bērni spēlēja “Vecīša cimdiņu”, deklamēja dzejoļus un dziedāja, lai kļūtu aizvien drošāki un brašāki, uzstājoties publikas priekšā. Teātra dienās piedalījās arī kādi īpaši viesi: Zuzanna, Zāra, Robis, Toms, Fīlips, Millija, Tīna, Pepe un Tontons. Tās ir lielās lelles, kuras iegādājāmies par Ziemassvētku labdarības tirdziņā nopelnītajiem līdzekļiem. Iepazīšanās izvērtās patiesi sirsnīga! Tāda bija arī “Pūces skolas” bērnu satikšanās ar projekta draugiem Cesvainē. Bērni jau bija tikušies attālināti, redzot viens otru caur ekrānu, bet nu varēja kopā sportot, izstaigāt Cesvaines bērnudārzu, cienāties ar cesvainiešu pašu ceptajiem kārumiem, pēc tam doties uz vareno Cesvaines pili. Pūčulēni uzmanīgi klausījās, kā celta pils, kas bijuši tās saimnieki, kāpa augstajā tornī pa vītņu kāpnēm un klausījās spoku stāstu, jo tādi pilīm vareni piestāv! Kā ir? Vai izklausās garlaicīgi?

Vai jūs ticiet brīnumiem? Mēs, mazie un lielie bērnudārzā, ne tikai ticam, bet ik gadu no jauna pārliecināmies, ka brīnumi ir un notiek! Vai gan tas nav brīnums, ka no maza, šūpulī dusoša mīluļa izaug varens prātvēders? Jā, lai tas notiktu, jāpieliek pūles! Ziemassvētku gaidīšanas laikā īpaši piestrādājam pie cilvēcisko īpašību, tikumu attīstīšanas. Kopā mācāmies audzēt svētkus. Ko tas nozīmē? Tas ir domājam, kā svinēsim, kas jāsagatavo, jāizdara, jāpaveic, lai prieks būtu visiem. Lai palīdzētu bērniem, viss “Mazputniņa” kolektīvs sagatavoja īpašu Ziemassvētku gaidīšanas kalendāru ar 24 “video lodziņiem”, kurus atverot, bērni saņēma aicinājumu paveikt kādu nozīmīgu uzdevumu, piemēram, pagatavot apsveikumu, sakopt savu istabu, iemācīties dzejoli. Pirms pašiem svētkiem pirmo reizi mūsu bērnudārza vēsturē notika labdarības tirdziņš. Tas, pateicoties vecāku un darbinieku atsaucībai, izdevās tik krāšņs un tik bagātīgs, ka noteikti varēsim sagādāt lielās lelles bērnu priekam! Svētkus pēc ilga laika varējām svinēt kopā: bērni un vecāki. Sūtījām labas domas, vēlējumus un gaisa bučas apslimušajiem draugiem. Centāmies radīt svētkus gan bērniem, gan vecākiem. Mācītājs Juris Rubenis teicis, ka cilvēka dzīves jēga uz Zemes ir sasniegt maza bērna attieksmi pret dzīvi ar veca cilvēka zināšanām. Novēlam Jaunajā gadā mācīties to vienam no otra!

Šonedēļ vēl vairāk kā citkārt piedomājām, lai ik notikums, ik uzdevums, ik spēle, ik dziesma un rotaļa, būtu kā dāvana Latvijai. Pat pirmais sniegs šogad ir kā dāvana tieši šajās svētku dienās! Kad svētku svinībās jautājām bērniem, kas tad ir Latvijas bagātības, nosauca mežus, jūru, dzintaru. Kas ir vēl lielāka bagātība? Bērni. Cilvēki. Darbīgi, pozitīvi, atbildīgi cilvēki. Tādus gribam redzēt katrs sevi, par tādiem cenšamies audzināt nākamo paaudzi, mūsu mazputniņus. Jautājām arī, ko bērni novēl savai valstij dzimšanas dienā? Kā pirmā atbilde atskanēja: lai nav karš. Lai piepildās bērnu vēlējums Latvijai! Lai tas piepildās visai pasaulei!

“Tas gan ir maģiski!” teica kāds bērns, uzceļot romiešu arku no klučiem bez līmes, ik pa brīdim pārbaudot, vai tiešām viss turas un arkveida tilts nebrūk. Divi citi tikmēr veikli sašķirojuši simtiem krāsainu zirņu pa toņiem, tā, sev nezinot, attīstot un stiprinot sīko muskulatūru. Kāds pacietīgi jau septīto reizi ar krāsu zīmuļiem izvelk varavīkšņu burtus, cits pēta pasaules karti un grib noskaidrot, kur dzīvo pingvīni un leduslāči. Šie ir tikai daži no darbiņiem, ko darām Montesori nodarbībās Vecpiebalgas bērnudārzā.

Par Marijas Montesori metodi kā izglītības virzienu ir dzirdējuši daudzi, jo pēdējos gados tā ir kļuvusi sevišķi populāra. Tiesa, valda arī uzskats, ka tā ir ļoti īpaša izglītība, kas paredzēta vien izredzētajiem. Patiesībā, mūsdienās tieši alternatīvā izglītība ar mazliet netradicionālākām metodēm un materiāliem, ar individuālo pieeju bērnam ir tā, kas spēj veikli reaģēt uz konkrēta bērna vajadzībām un interesēm. Tādēļ, mijiedarbojoties ar izglītību grupā, varam sasniegt labākus rezultātus bērna attīstībā.

Jau trešo gadu arī Vecpiebalgas bērnudārzā tiek piedāvātas Montesori nodarbības, kuras bērni ir ļoti iemīļojuši. Tas īpašais, kas bērnus te piesaista – būt klusumā, mierā, darboties individuāli vai nelielā grupiņā pa 2-3 bērniem, saņemt nedalītu skolotāja uzmanību un iespēju darboties ar tiem materiāliem, kas konkrētajā dienā visvairāk uzrunā.

Visus Montesori materiālus var iedalīt 5 lielās grupās:

– praktiskās dzīves vingrinājumi

– sajūtu materiāli

– valodas materiāli

– matemātikas materiāli

-kosmiskie jeb pasaules izziņas materiāli

Šie materiāli no katras materiālu grupas ir cieši saistīti un veido vienotu sistēmu. Lielākā daļa šo materiālu sekmē koncentrēšanās spēju attīstību, palīdz apgūt dažādus jēdzienus, meklēt sakarības, tiem ir kļūdu kontrole un pēc materiāla demonstrēšanas bērns spēj patstāvīgi ar to darboties, līdz pilnībā to ir apguvis un var pievērsties jauniem izaicinājumiem.

Bērnu darbība Montesori vidē nemaz nav spēlēšanās, es to saucu par darbošanos. Tā ir bērna mērķtiecīga aktivitāte, kas palīdz viņam apgūt jaunas zināšanas un prasmes, nostiprināt savu raksturu un attīsta pacietību pabeigt iesākto līdz galam.

Mazu bērnu izglītība balstās tajos vienkāršajos darbiņos, ko darām ikdienā katru mīļu brīdi. Tādēļ īpašu uzmanību pievēršu praktiskās dzīves vingrinājumiem – darbojamies ar dažādiem aizdares rāmjiem (pogas, rāvējslēdži, auklas, lipekļi), veram, beram, šķirojam, pētām kukaiņus un ceļazīmes, lokām lakatus un saslaukām, ja kaut kas izbiris. Tā mēs darbojamies ik dienu, un turpināsim darboties arī pēc brīvlaika.

Lai rosīgs šis rudens ikvienam!
Vivita Ločmele