Zinību diena “Mazputniņā”

“Audzīt, audzīt, kas tad tas?
Bērni nāk! Nu un kas?
Pretī iešu, vārtus vēršu,
Samīļošu, apmīļošu!”
Šogad Zinību dienas rītā ar mazputniņiem un vecākiem tikāmies pagalmā, lai kopā priecātos, kā jaunākais audzēknis Tomass ar vecākiem ceļ mastā Latvijas karogu, lai pateiktos par atsaucību un palīdzību Martas Ķaukules tētim, Oto Šulca, Olivera Greiziņa, Haralda Krieviņa, Augusta Mivrenieka vecākiem un vecvecākiem, lai suminātu skolotājas Inesi Radvilaviču un Zaigu Ņikandrovu, saņemot atzinību par radošu, atbildīgu un pašaizliedzīgu darbu. Lai būtu iespēja apskatīt, kas jauns laukumiņā, iespēja vecākiem aprunāties vienam ar otru, bērniem satikties, iepazīt audzītes un auklītes, bija sagatavoti 6 dažādi uzdevumi: iegriezt mūzikas ratu un spēlēt gongus, izbraukt Drošības laukumu, izpētīt, kas izaudzis pašu bērnu pavasarī sasētajās augstajās dobēs, izskriet mīļumstafeti un nofotografēties, sēžot īpašajos spārnotajos krēsliņos, jo esam taču “Mazputniņš”, zīmēt un rakstīt uz īpašā rudens rata!

Vai dzirdi?

Nu sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām!

Saules sasildīti, vējiņa apmīļoti, jāņuzālēm rokās, vainagiem galvās mazie un lielie Jāņa bērni no bērnudārza devās līgot. Pa ceļam tika izdziedātas  gan Līgo dziesmas, gan citas tautasdziesmas, jo tā ceļš vieglāk ejams. Līdzi ņēmām arī jāņuzāles zīlēšanai, jo šis, Saulgriežu, laiks ir tam īsti piemērots! Līgotāji satika bibliotekāri Līgu, Oskara mammu Līgu un vecmāmiņu Intu, kas ir īsta Jāņa māte! Pie savas mājas droši līgotājus sagaidīja Jānis Avens, kuram jau esot “puspieci” gadi! Kārlis ieveda līgotājus pie savas  omītes Ingunas un mammas Madaras, bet uz “Priedulāju” balkona visus sagaidīja mūsu dārzniece Līga, iepriecinot līgotājus, ar striķīti nolaižot konfekšu grozu un kvasa pudeli. Kad devāmies tālāk uz pagasta domes ēku, virs galvām lidinājās vesels pulks ar stārķiem, ko vienbalsīgi tulkojām kā labu zīmi: bērni mūsu “Mazputniņā” būs! Mums izdevās sagādāt svētku prieku pašvaldības darbiniekiem, bet, kad atgriezāmies savā dārziņā, saņēmām savu devu īsta prieka: pašvaldības meitenes nu aplīgoja mūs, sadāvinot kārumus katram mazajam un lielajam līgotājam. Vēl paspējām satikt audzīti Ilzi, kura esot gan Jāņa meita, gan Jāņa māsa, gan Jāņa sieva! Skolā satikām direktori Ilonu un skolotāju Taņu, Anitu, dežuranti Vivitu, kurām arī tika pa Līgo dziesmai. Pirms doties uz dārziņu vēl aplīgojām frizieri Līgu. Pa ceļam parunājām arī par ticējumiem, ieražām, dažas pat likām lietā, piemēram, aizkrāvām durvis audzītei Mārītei, jo viņas nebija mājās, kad līgotāji bija sanākuši. Pateicība Oskara mammai un omītei par kārumiem, kuri mūs sagaidīja dārziņā!

Klāt vasara!

Šajā laikā, kad dabā viss zaļo un zied, ir lieliska iespēja pētīt un izzināt, tāpēc mazputniņi devās pārgājienos, turpināja kopt augus lecektīs, darīt mazus un lielus darbus. Paši lielākie mūsu mazputniņi teica atā bērnudārzam, lai rudenī drošu soli dotos uz skolu.

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās!

Ikviens darbs ir svarīgs un nozīmīgs, īpaši jau tad, ja to var darīt kopā ar draugiem, piemēram, sagrābt nopļauto zāli, aplaistīt lecektīs augus, pētīt kukaiņus, saplūkt tējas zāles, uzpīt vainagus un pat fanot par Latvijas hokeja komandu. “Pūces skolas” bērni, kā jau lielākie mūsu bērnudārzā, dara pavisam nopietnas lietas, piemēram, klausās lekciju Zoom platformā par skudrām un to dzīvi, kuru vadīja Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes projekta “Skudru pētnieks” pedagogi. Savukārt, ar lielu prieku un aizrautību kopā ar skolotāju Vivitu bērni mērīja, svēra un prātoja. Darbīgs pavasaris! Pat lietus mākoņi to nespēja sabojāt!

Prieks ir dzīves enerģija.

Bērni prot priecāties par visu un tas ir brīnišķīgi, tāpēc arī enerģijas bērniem nekad nepietrūkst!
Olimpiskajā mēnesī katrs darīja, cik varēja: pildīja olimpiskā kalendāra uzdevumus kopā ar citiem grupiņās, kopā ar skolotāju Līgu un arī mājās, bet 21.maija rītā kopā ar visu Latviju, izvingrojot rīta vingrošanas kompleksu, saņemot diplomus, uzlīmes un medaļas.
Lai bērni augtu laimīgi, viņi ir jāapmīļo, tāpat ir arī ar augiem, kurus bērni ar rūpību un mīlestību sēja lecektīs un nu turpina kopt.
Bērnudārza laukumā uzradusies īpaša mājiņa kukaiņiem! Paldies Augusta tētim un opītim! Nu tik ir ko pētīt un priecāties!
Vai zinājāt, ka vārds LEGO tulkojumā nozīmē “spēlēties labi”? Tā jau arī patiešām ir, jo darbojoties ar lego ir jāprāto un jāfantazē, tas rada prieku un gandarījumu.Pirmo reizi mūsu “Mazputniņā” notika Lego svētki: ar apbrīnojamu izstādi, ar jaunu lego komplektu pirmatklāšanas prieku, ar satikšanos Zoom, kurā uzklausīt sākumskolēnus- legomānus Madaru, Jāni B., Paulu, Patriku un Jēkabu, Reinu, Elzu E. un Gati. Svētki izdevās interesanti un prieka pilni!

Šķiet, ka bērnudārzā esam radījuši jaunu ticējumu: “Tas, kuram no rīta bijusi rīta rosme, tam visu dienu būs kārtīga DARBA rosme!” Ticējums pārbaudīts darbībā: izvingrojies, izkusties, izskrienies un enerģijas pietiks visai dienai! Jā, bet kur var satikt vērīgus dabas pētniekus un putnu balsu klausītājus? Kur sastapsiet čaklus stādiņu audzētājus un veiklus sportotājus?  Kur top krāsām bagāti un radoši darbiņi? Jā, “Mazputniņā”!

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās

Pavasaris patiešām rosina darboties ikvienu: putni vij ligzdas, kurmji rok jaunas alas, augi dzen asnus un plaukst, bet bērni bērnudārzā dara vissvarīgāko darbu- aug! Bērni aug un apgūst lietas, kas viņiem palīdz iepazīt pasauli, tās kārtību un noteikumus. Ja no mazotnes visi kopā mācīsim, ka atkritumiem ir sava vieta, aicināsim piedalīties talkās un darīsim to paši, ja no mazotnes ierādīsim, kā un kur sēt un stādīt,kā pasargāt koku no slimībām, kā palīdzēt draugam, kā pārvarēt grūtības un tomēr izdarīt, kā atpūsties un priecāties, tad izaugs mums varena jaunā paaudze.

Lieldieniņa braukšus brauca asnus veda vezumā!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!

Mums izdodas un izdosies!

Martā biedējām prom Covid19 vīrusu. Kā? Izliekot biedēkļus! Tā taču dara, kad biedē putnus prom no ogulājiem! Kāpēc neizmēģināt to pašu ar šo nejauko vīrusu? Klau, varbūt pret šo vīrusu iedarbīgāki ir tieši biedēkļi?! Vārdus covidbiedēkļiem izdomāt varēja ikviens garāmgājējs. Tie bija tik precīzi: mums tagad ir sava Astra, Zeneka, Faizers un Džonsons! Paldies audzītēm, Haralda māmiņai, Renāra un Beātes māmiņai par izdomu un idejas realizēšanu.
Tik dažādus, tik interesantus, tik noderīgus, tik aizraujošus darbus paspējuši paveikt bērni kopā ar audzītēm! Ir sējuši un stādījuši, tad laistījuši un rūpējušies! Ir vijuši, līmējuši un gatavojuši spiedogus, lasījuši grāmatas! Ziniet, kā izaug pasaulslaveni pavāri? No smilšu raušu cepējiem! Jā, nudien! Bet autorallisti? Protams, ka no koka autobusu stūrētājiem, tāpat kā brīnumdakteri, superdārznieki un sirdscilvēki…