Acis darba izbijās, rokas darba nebijās

Pavasaris patiešām rosina darboties ikvienu: putni vij ligzdas, kurmji rok jaunas alas, augi dzen asnus un plaukst, bet bērni bērnudārzā dara vissvarīgāko darbu- aug! Bērni aug un apgūst lietas, kas viņiem palīdz iepazīt pasauli, tās kārtību un noteikumus. Ja no mazotnes visi kopā mācīsim, ka atkritumiem ir sava vieta, aicināsim piedalīties talkās un darīsim to paši, ja no mazotnes ierādīsim, kā un kur sēt un stādīt,kā pasargāt koku no slimībām, kā palīdzēt draugam, kā pārvarēt grūtības un tomēr izdarīt, kā atpūsties un priecāties, tad izaugs mums varena jaunā paaudze.

Lieldieniņa braukšus brauca asnus veda vezumā!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!

Mums izdodas un izdosies!

Martā biedējām prom Covid19 vīrusu. Kā? Izliekot biedēkļus! Tā taču dara, kad biedē putnus prom no ogulājiem! Kāpēc neizmēģināt to pašu ar šo nejauko vīrusu? Klau, varbūt pret šo vīrusu iedarbīgāki ir tieši biedēkļi?! Vārdus covidbiedēkļiem izdomāt varēja ikviens garāmgājējs. Tie bija tik precīzi: mums tagad ir sava Astra, Zeneka, Faizers un Džonsons! Paldies audzītēm, Haralda māmiņai, Renāra un Beātes māmiņai par izdomu un idejas realizēšanu.
Tik dažādus, tik interesantus, tik noderīgus, tik aizraujošus darbus paspējuši paveikt bērni kopā ar audzītēm! Ir sējuši un stādījuši, tad laistījuši un rūpējušies! Ir vijuši, līmējuši un gatavojuši spiedogus, lasījuši grāmatas! Ziniet, kā izaug pasaulslaveni pavāri? No smilšu raušu cepējiem! Jā, nudien! Bet autorallisti? Protams, ka no koka autobusu stūrētājiem, tāpat kā brīnumdakteri, superdārznieki un sirdscilvēki…

“Covidbiedēkļi”

Read more

Ko mēs, bērni, darīsim…

Read more

Vai esi gatavs skolai?

Šāds jautājums noteikti nodarbina “Pūces skolas” grupiņas bērnu vecākus, kā arī īpaši satraucošs šogad ir pedagogiem, kuri strādā ar bērniem, jo kopš Rudens brīvlaika pirmsskolu piesardzības dēļ apmeklē tikai daļa bērnu. Tiešsaistes sapulcei pieslēdzās 76% bērnu vecāku. Tajā galvenais akcents bija sarunas par topošo skolēnu apgūstamajām prasmēm, par kuram runāja pirmsskolas skolotājas Zaiga un Inese. Sagatavotība skolai nebūt nenozīmē vien prasmi skaitīt vai zināt burtus, bet arī sociālās prasmes, arī psiholoģisko sagatavotību. Par to visu pamatīgi un sīki pastāstīja skolotāja Anita Jurgena, kura gatavojās 1.septembrī Vecpiebalgas vidusskolā sagaidīt savus pirmklasniekus. Skolotāja Anita pastāstīja arī par skolēnu dienas kārtību, par skolas interešu izglītības piedāvājumu, par iespējām izmantot skolēnu autobusu un citām vecākus interesējošām, ar skolu saistītam lietām. Skolotāja Anita uzsvēra, ka pirmsskola ir ļoti svarīgs posms. Pirmsskolas skolotājas pastāstīja, ko paredz pirmsskolas programma, kam jāpievērš uzmanība, vienojās, ka arī tad, ja bērns Covid19 radīto ierobežojumu dēļ pirmsskolu neapmeklē, jāturpina apgūt pirmsskolā paredzētais, jāuztur saikne ar pedagogiem, lai abas puses būtu zinošas, kas jau paveikts, pie kā vēl jāpiestrādā. Līdzko apstākļi to ļaus, topošie pirmklasnieki kopā ar vecākiem tiks aicināti uz Atvērto durvju dienu skolā.

Ko, bērniņi, darīsiet, pulciņā sasēduši?

Kad satiekas darbīgi bērni un radošas audzinātājas, ko tik visu nevar sadarīt! Tā šajā nedēļā dzenīšiem viss bija par un ar bitēm. Noslēgumā tapa medus rauši, kuru smarža izplatījās pa visu bērnudārzu, sakārdinot ikvienu. Pūcītes skaitīja, mērīja un zīmēja laiku. Oho! Tas nebija viegli! Vēl pūcītēm šonedēļ pirmā pieredze, mācoties tiešsaistē: bērni klausījās VUGD inspektores S.Vējiņas stāstījumu par to, kad, kāpēc un kā jāzvana uz ārkārtējo notikumu zvanu centru “112”. Jaunākie bērnudārznieki vingroja un slēpoja kopā ar sporta skolotāju Līgu, pa logu skatījās uz interesanto tvaika salūtu, lasīja grāmatas, būvēja mājas, protams, zīmēja, krāsoja, dziedāja, dancoja, draudzējās. To visu var arī pa vienam, bet pulciņa taču jaukāk!

Meteņu nedēļa

Ja vaicāsiet kādam, kurš nācis Vecpiebalgas bērnudārza, ko viņš atceras par Meteņiem, esmu pārliecināta, ka ikviens zinās Meteņu pogu un konfekšu lietu. Arī šajā Meteņdienā tāds bērniem par pārsteigumu un prieku nolija! Kopā ar bērniem Meteņu priekus baudīja garās sievas, kas ir viena no latviešu tradicionālajām budēļu maskām. Savukārt Endijam bija gods ne vien kā jubilāram uzvilkt mastā karogu, bet arī aizdedzināt ugunszīmi- Māras krustu, kā auglības un svētības nesēju. Bērni ar prieku izbrida Meteņu taku, leca ar maisiem, ripināja bumbas no kalna un vēlās arī paši, vilka virvi, sacenšoties par ziemas vai pavasara uzvaru. Tālu aizskanēja arī pašu darināto instrumentu skaņas, kurām piebalsoja gongu dūkšana, tā nākas darīt Meteņos, lai biedētu ziemu prom!
Bērni šonedēļ paspēja arī sadarīt dažnedažādas interesantas lietas: dzenīši audzēja sāls kristālus un taisīja Sirsniņdekorus un kroņus, zīlītes darbojās ar dabas materiāliem un apguva ciparus, zvirbulēni izjautrojās bumbiņbaseinā un spēlēja leļļu teātri, cīrulīši eksperimentēja ar krāsām, bet pūcītes, kā jau lielākie, paspēja gan mācīties, gan priecāties.

Priecīgi dzīvojam!

Vai zināt, cik dažāds mēdz būt prieks? Nu, tā: krāsotprieks, slēpotprieks, būvētprieks, strādātprieks, svečuprieks, ciparprieks, burtuprieks, sniegāiekšābumsprieks un vēl visvisādi priecīgi prieki! Bērni kopa ar audzītēm radīja un piedzīvoja šo prieku!
Ziema šogad varena, tāpēc ar īpaši skanīgiem urā saucieniem sagaidījām jaunos slēpju komplektus, un nu mums tādi ir 12! Paldies pašvaldībai par finansējumu, bet sporta skolotājas Līgas ģimenei par atgādāšanu!
Bērnudārzs ir vieta, kur gana bieži notiek brīnumi! Šoreiz pagalmā “izaudzis” Mazputniņkalns. Lai tajā būtu vieglāk uzkāpt mazajiem alpīnistiem, Martas B. tētis Artūrs un Kentijas un Kintijas tētis Dzintars čakli strādāja, izveidojot kāpnītes. Bērniem tagad tikai atliek ieņemt virsotni, iespraust tajā karogu gluži kā Everestā un laisties lejā!

Sākam jaunu gadu!

Kā sākam? Vareni un aktīvi: top dažnedažādi darbi ar papīru un krāsām, dažādiem materiāliem, ar ledu, ar sniegu! Lielākais prieks, ka ir kārtīga ziema un bērni var viļāties sniegā, taisot sniega eņģeļus, var mācīties slēpot, var braukt no kalniņa. Mazākie bērni, izmantojot muzikālās darbības (dziesmas, ritmu, rotaļas) arī mūzikas nodarbībās priecājās par sniegu. Savukārt pūčulēni mūzikas nodarbībās uzzināja un pētīja baletu. Jā, tas izrādās ir tik interesanti: skaista mūzika, kurā jāieklausās, tērpi, kurus jāizpēta, lai radītu savu baleta lellīti- marioneti, horeogrāfija, kuru jāuzraksta ar īpašām zīmēm. Šogad iedibinām jaunu tradīciju, dāvinot mazajiem jubilāriem iespēju un godu pacelt karoga masta pie bērnudārza Latvijas Valsts karogu. Uzskatām, ka tas ne tikai darīs priecīgu mazo gaviļnieku, bet arī parādīs bērnam, ka viņš ir svarīgs un nozīmīgs savam “Mazputniņam”. Zināms, ka patriotisms aug no savas ģimenes mīlestības, savas mājas mīlestības, tad tā pāraug lielākā mērogā: cieņā un mīlestībā pret dzimto vietu, pret zemi, pret valsti. Gan ceļot mastā karogu, gan nesot savu pagalīti Barikāžu aizstāvju atceres dienas ugunskuram 20. janvārī, mēs cenšamies audzināt savu Tēvzemi mīlošus cilvēkus.