Lai arī daba rudenī kļūst aizvien pelēkāka, dzīve bērnudārzā gluži otrādi- raibāka! Skat, Mārtiņgailis! Raibs kā pupas zieds gan bērnu zīmējumos, gan maskās un citos darbiņos! Mārtiņdienā bērni varēja iemēģināt roku kāpostu ēvelēšanā un skābēšanā, salikt Mārtiņzīmi spēkam un veselībai, sašķirot un “sanest pagrabā” dārzeņus, iet rotaļās un dziedāt dziesmas, kā jau tas pienākas īstiem Mārtiņbērniem! Tās ir sensenas tradīcijas, kuras godājam, bet, ejam līdzi arī laikam un jaunajam, vērtīgajam, ko tas piedāvā. Tā iemēģinājām virtuālās brilles, jo ar to palīdzību var nokļūt vietās, kuras mēs citādi nesasniegtu. (ar helikopteru lidot virs vulkāna). Ar tām var parādīt lietas, kuras nemaz nevarat redzēt  (ceļot pa vaļa vēderu).
Tās ļauj mums izmēģināt lietas, kuras mēs, iespējams, nekad neizmēģinātu (lidot kosmosā). Meklējam veidus, metodes, formas, lai mūsdienu bērni saistošā, aizraujošā formā gūtu zināšanas, izprastu pasauli, lai nākotnē kļūtu par jaunu brīnumu radītajiem mūsu Vecpiebalgā, mūsu Latvijā! Savas Latvijas aizstāvjus īpaši godinājām 11.novembrī, dedzot sveces, pārrunājot teiku par sarkanbaltsarkanā karoga rašanos, ejot gājienā/skrējienā pa Vecpiebalgu, piestājot pie kritušo varoņu kapa vietām un pie svētku simboliem, kuri tik skaisti izrotājuši apkārtni. Augam stipri Latvijai!

Turpinām darboties, lai nekādi pasaules notikumi neaizēnotu skaistāko un atbildīgāko laiku: bērnību! Kas dara šo laiku priecīgāku? Tās ir rotaļas un spēles ar mūzikas instrumentiem, laiks, pavadīts liekot lego klučus interesantās būvēs, tā ir  mācīšanās, izmantojot Montesori materiālus, rudens putras vārīšana saviem rotaļlietu draugiem, pirkstiņu vingrināšana plēšot, griežot, lipinot un līmējot, tā ir vingrošana sporta takā, sulas spiešana un ķirbja grebšana. Ceram uz drīzu, drošu un priecīgu tikšanos arī ar citiem bērnudārza bērniem!

Mazie, vidējie, lielie, ikviens “Mazputniņā” tiek mudināts uz dažādām fiziskām aktivitātēm, jo zinām, ka bērniem veiksmīgas attīstības pamatā ir kustība, savukārt, pieaugušajiem jākustas tamdēļ, lai neierūsētu, lai rādītu paraugu. Pat sporta nedēļas devīze skan: “Piecelies un piecel citus!” Katru dienu no 23.  līdz 30.septembrim notika kāda īpaša aktivitāte: bērni vingroja kopā ar mūsu sporta skolotāju, olimpieti Līgu, vingroja arī ar slepenajiem ciemiņiem, kas izrādījās Mazputniņš, pūce, gailis, vista un papagailis. 24.septembrī mazākajiem bērniem bija jāpieveic šķēršļu joslu pārvarēšanas uzdevumi, bet lielākie devās uz skolu, kur satika 11 Vecpiebalgas sporta zvaigznes, ar kuram lepojamies, kuru sportiskajam piemēram varam sekot. Citā dienā audzītes bija sagatavojušas uzdevumus interesantam pārgājienam, bet Miķeļdienā bērni ne tikai klausījās vēja zvanu skaņās un gāja rotaļās, bet arī ar aizrautību veica foto orientēšanās uzdevumus. Skatoties iesūtītos foto, no sirds priecājāmies par sestdien un svētdien, tas ir, 25. un 26.septembrī, katrā ģimenē paveikto! Tas ir tik iedvesmojoši: kopā skriet, pastaigāties, kāpt kalnā vai pat tornī, braukt ar riteņiem, lasīt kartupeļus un vēl, un vēl… Sportisko nedēļu noslēdza velodiena, kad uz dažnedažādiem riteņiem sēdās liels un mazs. Tas bija aizraujoši! Tas bija veselīgi! Tā turpinām!

“Audzīt, audzīt, kas tad tas?
Bērni nāk! Nu un kas?
Pretī iešu, vārtus vēršu,
Samīļošu, apmīļošu!”
Šogad Zinību dienas rītā ar mazputniņiem un vecākiem tikāmies pagalmā, lai kopā priecātos, kā jaunākais audzēknis Tomass ar vecākiem ceļ mastā Latvijas karogu, lai pateiktos par atsaucību un palīdzību Martas Ķaukules tētim, Oto Šulca, Olivera Greiziņa, Haralda Krieviņa, Augusta Mivrenieka vecākiem un vecvecākiem, lai suminātu skolotājas Inesi Radvilaviču un Zaigu Ņikandrovu, saņemot atzinību par radošu, atbildīgu un pašaizliedzīgu darbu. Lai būtu iespēja apskatīt, kas jauns laukumiņā, iespēja vecākiem aprunāties vienam ar otru, bērniem satikties, iepazīt audzītes un auklītes, bija sagatavoti 6 dažādi uzdevumi: iegriezt mūzikas ratu un spēlēt gongus, izbraukt Drošības laukumu, izpētīt, kas izaudzis pašu bērnu pavasarī sasētajās augstajās dobēs, izskriet mīļumstafeti un nofotografēties, sēžot īpašajos spārnotajos krēsliņos, jo esam taču “Mazputniņš”, zīmēt un rakstīt uz īpašā rudens rata!