“Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli…” Šis noteikti ir bērnudārza februāra moto, jo, jūtot līdzi visiem Latvijas sportistiem ziemas olimpiskajās spēlēs tālajā Ķīnā, šeit pat uzrīkojām savas, “Mazputniņa”olimpiskās spēles: ar atklāšanu, svinīgu gājienu, lāpas aizdegšanu, karoga pacelšanu, ar noslēgumu, kurā priecājāmies par ragavu parādi un vecāku izdomu, radot arī medaļas no ledus, ar uzdevumiem, kuros kārtīgi izkustēties un izpriecāties. Bērni divu olimpisko nedēļu laikā uzzināja daudz jauna: par olimpiskajiem apļiem, par talismaniem, par medaļām. Lielākajiem pat notika treniņš ar biatlona treneri Aiju un Tomu Praulīšiem! “Dzenīša skolas” bērni ar sajūsmu skatījās, kā no Gaiziņkalna uz slēpēm traucas audzīte Mārīte. Lai rastos priekšstats par dažādiem sporta veidiem, sanesām apskatīšanai, aptaustīšanai, uzmērīšanai dažādu sporta veidu inventāru: snovborda dēli un ķiveri ar brillēm, kuras īpaši patika bērniem. Arī smagos slaloma zābakus ar slēpēm un nūjām, lai salīdzinātu ar vieglajām distanču slēpēm! Kur nu bez hokeja nūjas un slidām! Savukārt, pūcītes, turpinot iesaistīties etwinning projektā par 7 pasaules brīnumiem, devās ekskursijā pa tuvākajām pilīm un muižām: uz Inešiem, Taureni un Dzērbeni, lai uzzinātu par Balto dāmu un Cimdu Jetti Dzērbenes pilī, priecātos par skaisto Nēķina muižu un apskrietu ap Vecpiebalgas muižu, izpētītu arhitektu zīmētu tās plānu, meklētu Bingo lapā nofotografētos muižu attēlu fragmentus dabā. Tā pa kripatiņai vien tiek būvētas bērna zināšanas par daudzām un svarīgām lietām.

Sniegs un putenis var apbēdināt ceļa tīrītājus, sabiedēt pieaugušos, bet bērnus gan nē! Tas dod tik daudz pamata priekam, interesantām aktivitātēm un aizraujošiem uzdevumiem! Kad degungals un vaigi sārti no āra aktivitātēm, var turpināt darīt varenas lietas siltā un jaukā dārziņā: kopā ar skudru Urdu gatavot pašiem savu papīru, kopā ar skolotāju Ansi likt lego brīnumus, ar Džimbu uzzināt par drošību attiecībās ar cilvēkiem, ar mākslas skolas skolotāju Ivetu apskatīt izstādi, zīmēt, līmēt, runāt, prātot kopā ar grupas audzītēm un auklītēm.
Ir īpašas dienas kalendārā, kuras ik gadu noteikti pieminam, jo audzējam bērnos ne vien garīgo inteliģenci, bet arī emocionālo. Tāds bija 20.janvāra rīts, kad pie bērnudārza dega īpašs ugunskurs, skanēja īpašas dziesmas, godinot tos, kuri drosmīgi stāvēja par Latviju barikādēs pirms 31 gada.

 

 

Decembris šogad atnācis īsti ziemīgs, tāpēc jau esam atklājuši gan slēpošanas sezonu, gan paspējām zibakcijā sanest sniega kalnu, lai var lustīgi šļūkt uz dibeniem. Protams, bērni turpina apgūt visdažādākās gudrības, izmantojot visu, kas apkārt: arī sniegu un ledu, audzīšu sagatavotos materiālus, arī lego un Montesori materiālus. Lepojamies ar lego skolotāja Anša panākumu, uzvarot Latvijas Lego biedrības rīkotajā konkursā “Latvijas patrioti”. Bērniem ir no kā mācīties!
Reizēm ir tā, ka tieši svētku gaidīšanas laiks ir pats skaistākais, jo ir tik daudz svarīgu lietu, kuras jāpaveic, lai svētki izdotos! Jā, vēl zināms, ka bērni dzīvo no vieniem svētkiem līdz nākamajiem, tas ir, plāno, gatavojas, svin, pārrunā, tad atkal plāno, gatavojas un svin. Mums, pieaugušajiem, jāpalīdz, jāvirza, jāuzrauga, tad viss izdodas. Turpinām tradīciju, organizēt labdarības akcijas, lai mācītu bērniem ne tikai gaidīt dāvanas, bet arī pašiem dāvināt. Šogad nesam dāvanas “Drosmes kastei”, kura ceļos tepat uz Vecpiebalgas doktorātu un arī uz Cēsu klīniku. Vēl viena skaista tradīcija ir bluķa vilkšana. Katra grupiņa saņēma savu bluķīti, aizdedzot 1.Adventa sveci. Sarunājām, ka šis bluķītis stāvēs grupā, lai tad, ja gadās kāda sāpe, kāda nepatikšana, dusma, var to ierunāt, pasēdēt, pārdomāt, lai 20.decembrī vilktu apkārt bērnudārzam trejas reizes, tad sadedzinot, lai pazūd un izplēn viss, kas slikts un bēdīgs. Gaidām un gatavojamies!

Lai arī daba rudenī kļūst aizvien pelēkāka, dzīve bērnudārzā gluži otrādi- raibāka! Skat, Mārtiņgailis! Raibs kā pupas zieds gan bērnu zīmējumos, gan maskās un citos darbiņos! Mārtiņdienā bērni varēja iemēģināt roku kāpostu ēvelēšanā un skābēšanā, salikt Mārtiņzīmi spēkam un veselībai, sašķirot un “sanest pagrabā” dārzeņus, iet rotaļās un dziedāt dziesmas, kā jau tas pienākas īstiem Mārtiņbērniem! Tās ir sensenas tradīcijas, kuras godājam, bet, ejam līdzi arī laikam un jaunajam, vērtīgajam, ko tas piedāvā. Tā iemēģinājām virtuālās brilles, jo ar to palīdzību var nokļūt vietās, kuras mēs citādi nesasniegtu. (ar helikopteru lidot virs vulkāna). Ar tām var parādīt lietas, kuras nemaz nevarat redzēt  (ceļot pa vaļa vēderu).
Tās ļauj mums izmēģināt lietas, kuras mēs, iespējams, nekad neizmēģinātu (lidot kosmosā). Meklējam veidus, metodes, formas, lai mūsdienu bērni saistošā, aizraujošā formā gūtu zināšanas, izprastu pasauli, lai nākotnē kļūtu par jaunu brīnumu radītajiem mūsu Vecpiebalgā, mūsu Latvijā! Savas Latvijas aizstāvjus īpaši godinājām 11.novembrī, dedzot sveces, pārrunājot teiku par sarkanbaltsarkanā karoga rašanos, ejot gājienā/skrējienā pa Vecpiebalgu, piestājot pie kritušo varoņu kapa vietām un pie svētku simboliem, kuri tik skaisti izrotājuši apkārtni. Augam stipri Latvijai!