Pārgājiens Līgatne – Sigulda
Kad mācību gada izskaņas rosība mitējusies un pavasaris beidzot liek par sevi manīt, tā vien gribas atpūtināt nogurušos prātus, nedaudz aizmirsties no ikdienas un dabā atjaunot spēkus. Tāpēc priecājamies, ka Valsts aizsardzības mācības (VAM) skolotāja atsaucās mūsu (jaunsargu un VAM audzēkņu) vēlmei pēc aktīvās atpūtas un 29.maijā noorganizēja izaicinājumiem bagātu piedzīvojumu jeb pārgājienu Līgatne-Sigulda. 11.klase šajā izaicinājumā iesaistīja arī audzinātāju Agitu Kramu.
Svētdienas rītā jau plkst. 7:30 mazliet samiegojušies, taču smaidīgi ar autobusu uzsākām ceļu no skolas līdz Līgatnei. Brauciena laikā ar skolotāju pārrunājām, vai mums ir līdzi viss nepieciešamais, kādi priekšnosacījumi jāievēro, lai veiksmīgi pievarētu aptuveni 20 km tālo gājienu gar Gauju. Veiksmīga pārgājiena sākums ir kārtīgas brokastis, tāpēc pirms gājiena uzsākšanas devāmies uz Līgatnes dabas taku piknika vietu pie Glūdu klintīm. Pēc ieturētajām brokastīm skolotāja sadalīja mūs trīs komandās: viena puišu komanda un divas meiteņu. Katrai komandai izsniedza karti, pēc kuras orientēties, iepazīstināja ar plānoto maršrutu un veicamo uzdevumu. Iedrošināja ar “enerģijas lādiņiem” šokolādes veidolā. Dabas taku apkārtnē apskatījām gan Katrīnas iezi, gan leģendām apvītās Gūdu klintis.
Devāmies atpakaļ uz autobusu, lai tur atstātu pārgājienam neaktuālās lietas un paņemtu nepieciešamo. Tad sākās mūsu izaicinājums ~20 km pārgājiens gar Gaujas senleju. No Līgatnes dabas taku stāvlaukuma devāmies pa asfaltētu ceļu Siguldas virzienā, līdz nogriezāmies uz takas ar norādi – Tilts pār Gauju 19,95km. Pārgājiena laikā priekšā ejošā komanda mainījās, lai visi apgūtu orientēšanās prasmes un pamanītu svarīgākos takas pagrieziena punktus vai kādus interesantus objektus. Takas norādes bija labi pamanāmas (marķētas). Ik pēc pieciem kilometriem skolotāja ar svilpes signālu informēja par atpūtas brīdi, kura laikā mēs atpūtāmies, našķojāmies un uzkrājām jaunus spēkus tālākam gājienam.
Pārgājiena laikā redzējām plašu dabas spektru (klintis, iežus, ielejas, neparasti senu koku veidojumus) un baudījām meža koncertu – relaksējošās putnu dziesmas. Teju nepārtraukti jūtot Gaujas rāmo plūdumu, paši kļuvām nesteidzīgāki un mierīgāki. Pārgājiena laikā priecājāmies par iespēju garāmejot redzēt daudz skaistu zirgu, kuru vidū bija arī viens ceriņu ziedu krāsā. Bijām izbrīnīti, uz ceļa satikuši jēriņu, kas, sevi apdraudot, brīvi pārvietojās pa ceļa vidu. Kopīgi palīdzējām tam atrast ieeju saplīsušajā aplokā.
Lai atvēsinātu nedaudz nogurušās kājas, notestējām Gaujas ūdens vēsumu. Tā nu sanāca, ka kājas kopā ar visu ķermeni Gaujā iemērca un nelielu loku nopeldēja skolotāja Laima un Jānis, kuri kļuva par pārgājiena bezbailīgākajiem dalībniekiem.
Brīdī, kad šķita: ceļš tūlīt pievarēts, mēs sastapāmies ar vislielāko pārbaudījumu, proti, kāpšanu Krusta kalnā. Tas lika mums pacīnīties ar savu fizisko sagatavotību un gribasspēku. Nonākot uz Siguldas tilta, mēs aizmirsām par sāpošajām pēdām un nogurušajiem ķermeņiem, jo bijām milzu gandarījuma pacilāti. 20 km pavasara saelpots, mirkļu izbaudīts un paguruma uzvarēts. Protams, pēc smagi padarīta darba katrs sevi palutināja ar kādu našķi. Mājupceļā nogurums bija manāms, taču pārrunas par jauniegūtajiem iespaidiem un spilgtākajiem mirkļiem neizpalika.
Pasakāmies VAM skolotājai Laimai Klaužai par pārgājiena organizēšanu, jaunu iespaidu sniegšanu, gādību un uzmundrinājumu visa ceļa garumā. Mums (11.klasei) šādu pārgājienu pavisam noteikti pietrūks.
