Lieldienu kompozīcijas
3. klases skolēnu un vecāku rokām izlolotās Lieldienu kompozīcijas.
Kā sagaidām pavasari?
Pavasarī sarosās visi: pumpuri zem zemes un koku zaros, putni un zvēriņi, arī pieaugušie un bērni kļūst vēl aktīvāki kā citkārt. Tas noteikti ir tāpēc, ka saulīte debesīs virs Latvijas gaismu nu dod daudz ilgāk kā ziemā! Bērnudārza pagalmā uzslietas jaunas šūpoles. Bumbiņu baseins ilgi gaidīja bērnus, kamēr notika jumta remonts. Nu tajā atkal skan bērnu čalas un smiekli! “Pūces skolā” ik ceturtdienu angļu valodas nodarbību vada Ana un Konstantīns- brīvprātīgie no Gruzijas. Beebot bites, bērnu saprogrammētas, pilda uzdevumus tikpat čakli kā īstās bites stropos. Burti un cipari, krāsas un formas. Ja labi ieskatās, to visu var sameklēt sev apkārt, ejot pastaigās, tikai jābūt vērīgam! Skatāmies un mācāmies kopā!
CĒSU NOVADA VIZUĀLĀS MĀKSLAS KONKURSS
22. martā noslēdzās Cēsu novada izglītības pārvaldes un Cēsu pilsētas mākslas skolas rīkotais vizuālās mākslas konkurss “Pēteris Rozenbergs – izcils akvareļtehnikas pārzinātājs, akvarelistu plenēra “Cēsis” iedibinātājs”. Konkursa tēma: Ilustrācija. Akvarelis. Audzēkņu uzdevums bija iepazīt mākslinieka Pētera Rozenberga daiļradi un veidot akvareļtehnikā izstrādātu ilustrāciju Cēsu pils teikai. Apakš Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas.
Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, pilna ar zelta un sudraba lietām. Bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot neviena pie lādes klāt. No šiem pagrabiem izejot arī apakšzemes ejas. Viens nebēdnieks reiz nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Viņš iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā izstāstīt.
Apakš Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas.
Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, pilna ar zelta un sudraba lietām. Bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot neviena pie lādes klāt. No šiem pagrabiem izejot arī apakšzemes ejas. Viens nebēdnieks reiz nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Viņš iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā
Aicinājām būt radošiem un konkursā piedalīties Vecpiebalgas vidusskolas 1.- 2. klašu mākslas pulciņa dalībniekus, vispārējās izglītības programmas un PIIP “Vizuāli plastiskā māksla” audzēkņus. Konkursam no skolas tika izvirzīti 9 audzēkņu darbi pārstāvot visas vecuma grupas: (1.-3.klase) – Zlata Zhakun, Anna Dandena, Beāte Mozuļčika, Emīlija Vantere, Katrīna Černiševa (skolotāja: Iveta Ērgle), (4.- 6.klase) – Reina Ērgle, Līva Fukse, (7.-9.klase) – Victoria Sasnauskaite, (10.-12.klase) – Rūta Madara Brante (skolotāja Vita Miķelsone).
Konkursā kopā tika iesūtīti 141 autora darbs no 14 Cēsu novada skolām, 4 vecuma grupās. Ilustrācijas vērtēja profesionāla mākslinieku žūrija, kuru darbs mūs ļoti iepriecināja!
1. vieta – Rūta Madara Brante (10.-12.klase)
2. vieta – Līva Fukse (4.-6.klase)
3. vieta – Reina Ērgle (4.-6.klase)
3. vieta – Victoria Sasnauskaite (7.-9.klase)
3. vieta – Anna Dandena (1.-3.klase)
Atzinība – Zlata Zhakun (1.-3.klase)
Atzinība – Emīlija Vantere (1.-3.klase)
Atzinība – Beāte Mozuļčika (1.-3.klase)
Uzvarētāju apbalvošana paredzēta 12. aprīlī – Cēsu pilsētas mākslas skolā ar laureātu izstādes atklāšanu. Mēs brauksim!
VALSTS KONKURSA MĀKSLĀ “APĢĒRBS IR VĒSTĪJUMS” REZULTĀTI
Šogad visas trīs Valsts konkursam mākslā izvirzītās T-kreklu kolekcijas augsti novērtētas!
DIPLOMS – kolekcijai “SAPLŪSTI AR DABU” (malači: Ralfs Adlers, Danils Krists Smirnovs, Kristers Laicāns). ATZINĪBA – kolekcijai “4 ELEMENTI” (malači: Madara Asare, Annija Bambe, Reina Ērgle, Kristiāna Tišanova). ATZINĪBA – kolekcijai “SAUDZĒ MEŽU” (malači: Samanta Gorovenko, Justīne Adlere, Gatis Šulcs, Markuss Gorbatko un Pauls Putniņš).Prieks par mūsu kopīgajiem panākumiem!
Vēstule Valsts prezidentam
Esam uzklausījuši visu iesaistīto grupu (9.-12.kl. skolēni, vecāki un darbinieki) viedokli par rosinājumu iesaistīt Vecpiebalgas vidusskolu projektā “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” investīciju piesaistei infrastruktūras pilnveidei un mācību vides aprīkošanai, kas paredzētu Vecpiebalgas vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu. Ņemot vērā vairākuma viedokli, sadarbībā ar Vecpiebalgas kopienu esam aizsūtījuši vēstuli Valsts prezidentam. Paldies visiem, kas izteica viedokli un atbalstu!
Cieņā, Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova
Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā 2023. gada 28. martā
Latvijas Republikas
Valsts prezidentam
E.LEVITA kungam
Pils laukums 3, Rīga, LV – 1900
LR Saeimas
Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājam
U.MITREVICA kungam
Jēkaba iela 10/12, Rīga, LV–1811
Latvijas Republikas Tiesībsargam
J.JANSONA kungam
Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010
Izglītības un zinātnes ministrei
A.ČAKŠAS kundzei
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050
Biedrības “Latvijas Pašvaldību
savienība” priekšsēdētājam
G.KAMINSKA kungam
Mazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Pie Jums vēršas Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, absolventi, audzēkņi, audzēkņu vecāki un atbalstošā sabiedrības daļa, kurai rūp mūsu skolas liktenis.
Nešaubāmies, ka Jūs esat lietas kursā par to, kā valstī notiek IZM kūrētā ,,skolu tīkla sakārtošana”. Šim procesam attīstoties, esam savā novadā jau daudz pieredzējuši, bet patlaban stāvam ļoti nopietnas izšķiršanās priekšā, tāpēc vēršamies pēc padoma un atbalsta pie Jums.
Vispirms par pieredzi un no tās izrietošajiem secinājumiem. Pirms dažiem gadiem, kad vēl pastāvēja Vecpiebalgas novads, kurā ietilpa pieci pagasti (reformas rezultātā šobrīd esam Cēsu novada iedzīvotāji), tika likvidētas Inešu un Taurenes skolas. Galvenais pamatojums – slēdzot mazās skoliņas, stiprināsim novada centrālo gaismas pili, salīdzinoši nesen renovēto un ar mūsdienīgu stadionu aprīkoto Vecpiebalgas vidusskolu. Šodien reāli redzam, kas notiek vietā, kur likvidēta skola, piemēram, Inešos. Tēlaini izsakoties, gaisma ir nodzēsta, un pagasts palicis tumsā. Vēsturiskā, nesen atjaunotā skolas ēka stāv tukša un neapdzīvota, arī tās labiekārtotais sporta centrs. Netālu esošā muižas pils, kur agrāk darbojās pagasta padome, ar grezno zāli, ar kuru tā lepojāmies, tāpat. Vēl nesen rosīgā pašdarbība izputējusi, pagastā vairs nav pat kultūras darba organizatora, jo pēc tāda zudusi vajadzība. ,,Kam mēs vairs esam vajadzīgi?” inešnieki jautā, rakstot vēstules vietējam izdevumam ,,Ziņu Ratiņš”. Jā, kam gan? Savai valstij, savai Latvijai, nāktos atbildēt, bet vai tā ir? Lauki tukšojas, cilvēki zaudē cerības. Inešu pamatskolas ēkā reiz uz literārā pulciņa ,,Ķirps” sanāksmēm pulcējās tautas pašapziņas saucēji Jurjāns, Pumpurs, brāļi Kaudzītes, Auseklis, Vecpiebalgas draudzes skolas augstāko klasi vadīja Atis Kronvalds. Tepat radušies ,,Mērnieku laiki”, kuru autori arī bija skolotāji. Nu pienākuši citi laiki, kad Cēsu pašvaldībā tiek spriests par Vecpiebalgas senu senām tradīcijām bagātās vidusskolas reorganizēšanu un pārveidošanu par pamatskolu!
Saeimas pieņemtā Latviešu vēsturisko zemju likuma mērķi ir “veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai un garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību”. Tāpat likumā norādīts, ka “valstij un pašvaldībām jāsekmē labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi vietējo kopienu pastāvēšanai un izaugsmei, jo vietējās kopienas ikdienā uztur latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu identitāti un kultūrvēsturisko vidi”. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, aktualizēšanā un popularizēšanā liela loma ir izglītības iestādēm, jo tieši jaunieši, kuriem ir saknes dzimtajā pagastā un novadā, stiprinās kultūrvēsturisko novadu un veidos tā nākotni. Jo ilgāk jaunieši mācīsies vietējā pagasta skolā, jo stiprāka piederības sajūta tiem veidosies.
Kad beidzas skola, beidzas arī gaismas ceļš, ko veido tās audzēkņi. Atgādināsim, ka nav otras skolas Latvijā, kurā būtu strādājuši vai mācījušies tik daudz izcilu latviešu kā Vecpiebalgā. Tas ir neapstrīdams fakts. Tāpēc atļausimies apgalvot, ka nav arī otras skolas Latvijā, par kuras likteni būtu jāiestājas katram šīs zemes patriotam. Bet Cēsu domnieki (tiesa gan, viedokļiem daloties) vēlas uzņemties augstākā lēmēja lomu un atņemt Vecpiebalgai vidusskolu!
2023.gada 21.februārī Cēsu novada domes pieņemtais lēmums Nr.61 “Par Cēsu novada pašvaldības dalību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīciju programmā “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”” paredz Priekuļu vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu, bet Jaunpiebalgas vidusskolai, Vecpiebalgas vidusskolai un Jauno Līderu vidusskolai – pārejas periodu līdz 2025.gada 31.augustam, kura laikā skolām jānodrošina Ministru kabineta noteikumu Nr. 619 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i. investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”11.1. un 11.2. punktu izpilde: vispārējās vidējās izglītības iestādē 10.–12. klašu grupā ir vismaz 60 izglītojamie un izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka. Skaidri apzināmies, ka šos noteikumus nespēsim īstenot. Vecpiebalgas vidusskolā 10.-12.kl. posmā pēdējos 6 gados skolēnu skaits svārstās robežās no 30 līdz 40, un skolēnu skaitu būtiski ietekmē dzimstība novadā, izceļošana un sociāli ekonomiskā situācija laukos. Tāpat tiek norādīts, ka Vecpiebalgas vidusskolai ir zems centralizēto eksāmenu indekss (48,05 %), tomēr 12.klases absolventu tālākās gaitas apliecina, ka skola nodrošina konkurētspējīgas zināšanas jauniešu tālākizglītībai un karjeras iespējām, piemēram, 2021./2022.m.g. 90% absolventu turpina izglītības ieguvi (40% augstskolās, 40% tehnikumos/ koledžās, 10% mūžizglītības centrā); 2020./2021.m.g. 92% absolventu turpina izglītības ieguvi (54% augstskolās, 38% tehnikumos/ koledžās) un 8% strādā; 2019./2020.m.g. 67% absolventu turpina izglītības ieguvi (42% augstskolās, 25% tehnikumos/ koledžās) un 33% strādā.
Aprēķini, kas visu lēmumu pamatā (un to mēs saprotam), rāda bēdīgu ainu. Tāda tā ir visā valstī, kurā acīm redzot līdz šim nepietiekami risināti demogrāfijas jautājumi. Skolēnu ir maz. Lielie rēķinātāji ir pārrēķinājušies – kaimiņskolu likvidēšanas plāns nav devis rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvē visu nevar aprēķināt pēc sausām formulām. Daudzu cilvēku likteņus izpostīt gan var. Tas jau ir noticis un notiks arī turpmāk, ja visus mērīsim ar vienu mērauklu un liksim vienos rāmjos. Kā šobrīd pilsētu un lauku skolas. Pieejai jābūt atšķirīgai! Kā var prasīt, lai mūsu vidusskolas klasēs būtu 60 audzēkņi? Tas nav reāli iespējams, toties ir iespējama īpaša attieksme un situācijas izvērtējums, ņemot vērā visus apstākļus, ne tikai tos, kas pieprasīti tabulās.
Sevi cienošas Eiropas valstis atbalsta lauku reģionus ar piemaksām un nodokļu atvieglojumiem. Izglītība un zinātne taču visu laiku saukta par Latvijas prioritāti! Aizverot vidusskolu, kamols ritēs tālāk – tiks vājināta pamatskola, drīz zaudēsim arī 8. un 9. klasi, jo vecāki savus bērnus ar nolūku labāk iekļauties kolektīvos laicīgi sūtīs uz pilsētas ģimnāzijām. Jūs teiksiet, ka tas ir labs risinājums? Bet kā tad ar Jūsu inspirēto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kura ietvaros Piebalgas novads, augsti ticams, iegūs īpašas vēsturiskas kultūrtelpas statusu? Vai šim likumam būs kāda jēga, ja mūsu jaunieši, nespēdami iegūt pietiekamu izglītību dzimtajā pagastā, dosies prom no mājām, lai visdrīzāk tajās vairs neatgrieztos? Secinājums skarbs – ja nebūs vidusskolas, nebūs te nekādu kultūrvēsturisko zemju, jo zeme bez patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem nevar pastāvēt. Cēsu novada vadībai (kura gan ļoti iejūtīgi mēģina šīs lietas risināt, tomēr lēmumu, šķiet, jau pieņēmusi) tas nav saprotams, tāpēc visas cerības liekam uz Jums, prezidenta kungs.
Mēs laukos nerakstām likumus, bet uz savas ādas izjūtam to bezkaislīgo ietekmi uz katru iedzīvotāju. Izglītība vienmēr bijusi un būs mūsu gaišais stars un cerība nākotnei. Tāpēc sakām, ka Izglītības un zinātnes ministrijai steidzīgi, bet ļoti atbildīgi jādomā tieši par lauku skolu politiku, un tas nebūt nav tikai skolēnu skaits klasēs! Piemēram, attālums līdz izglītības iestādei. Mūsu skolēni nokļūšanai uz skolu izmanto gan sabiedrisko transportu, gan skolas autobusus, kas veic trīs maršrutus. Pirmajā reisā pirmajā pieturvietā skolēns autobusā iekāpj plkst. 6:40 (tas nozīmē, ka bērnam jāceļas vismaz plkst. 6:00!), bet pēcpusdienā no autobusa izkāpj plkst. 17:00. Ja bērnam izglītības ieguve būs jāturpina citviet, daļai skolēnu krietni pieaugs attālums no dzīvesvietas līdz skolai un ceļā pavadāmais laiks. Ģimenēm tas prasīs arī papildu finanšu līdzekļus. Jā, atsevišķām skolām ir bezmaksas dienesta viesnīcas/ kopmītnes, bet dzīvošana tajās prasīs papildu līdzekļus no vecākiem, jo bērnam 2 ēdienreižu vietā būs nepieciešama nauda vismaz 4 ēdienreizēm (ģimenē dzīvojot, brokastis un vakariņas ir no kopējā ģimenes katla). Izmaksas pieaugs vēl vairāk, ja skola, kur bērns būs spiests turpināt izglītību, nevarēs nodrošināt bezmaksas kopmītnes vai kopmītnes vispār. Tiks apdraudēta ārpusstundu aktivitāšu un interešu izglītības pieejamība. Ja skolēns nokļūšanai uz skolu izmantos sabiedrisko transportu vai skolas autobusu, viņa iespējas iesaistīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs, lai pilnveidotu savas prasmes un talantus, būs ierobežotas vai liegtas vispār. Minētie faktori var radīt situāciju, ka lauku apvidos dzīvojošie bērni pēc pamatizglītības iegūšanas, izglītības ieguvi neturpina, jo vecāki materiālu apsvērumu dēļ nevēlēsies vai nebūs spējīgi apmaksāt ceļu uz “tuvāko” izglītības iestādi. Un kā tas saskan ar projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” un MK noteikumiem Nr. 460?
Kamēr tiek rīkotas neskaitāmas tikšanās, kurās apspriež vienu un to pašu – būt vai nebūt mūsu vidusskolai, Cēsis kā liela novada centrs varētu kļūt par iniciatoru visas Latvijas lauku skolu vadītāju debatēm, lai beidzot ne tikai ar saukļiem un tabulām, bet arī realitātē glābtu laukus no iznīcības, kas neizbēgami notiks, ja tajos aptrūks izglītības iespējas, zudīs inteliģence un apstāsies jaunrades darbs.
Latvijas Republikas Satversmes 112. pants ikvienam garantē tiesības uz izglītību, tajā skaitā uz pieejamību. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 619 šīs tiesības nenodrošina, jo liedz bērniem tuvāk dzīvesvietai iegūt valsts garantēto izglītību.
Lūdzam Jums izmantot savas tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 46. pantā, sasaukt ministru kabineta sēdi, nosakot dienas kārtību, kurā būtu iekļauts jautājums par MK noteikumu Nr. 619 grozīšanu, nosakot izskatīt tā 11. punktā šādus grozījumus:
11.1.1. saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra 10.–12. klašu grupā ir vismaz 40 izglītojamie;
11.1.2. izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē ārpus administratīvā centra pret vienu skolotāju ir 5 vai lielāka.
Lūdzam pārējiem adresātiem atbilstoši savai kompetencei izvērtēt iesniegumā minēto informāciju un sniegt atbildi pēc būtības.
Pirmajam adresātam pievienojam pielikumu: 1.pielikumā paraksti uz 25 lapām, 2.pielikumā skolas absolventu stāsti FB uz 4 lapām.
Pateicībā par Jūsu ieinteresētību un cerībā uz Jūsu sapratni un mūsu problēmas pozitīvu risinājumu
Vecpiebalgas vidusskolas darbinieki, skolēni un viņu vecāki,
Vecpiebalgas kopienas pārstāvji
Pieprasītājs:
Vecpiebalgas vidusskolas Atbalsta biedrība
Gaismas iela 2
Vecpiebalga
Vecpiebalgas pagasts
Cēsu novads
LV – 4122
Angļu valodas stundās par karjeru stāsta Stokholmas Ekonomikas augstskolas mācībspēks
Vecpiebalgas vidusskolā 23.martā angļu valodas stundas 7., 8. un 9.klasei tika veltītas karjeras izglītībai. Ar savu izglītības un karjeras ceļu iepazīstināja francūzis Ksavjē Lands (Xavier Landes), Rīgas Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors.
7.-9. klases skolēnus angļu valodas stundā sagaidīja pārsteigums. Angļu valodas skolotāja aicinājumam pastāstīt savu profesionālo un izglītības ceļu bija atsaucies zinātņu doktors K. Lands. Rīgā strādājošās un Eiropā augstu novērtētās augstskolas mācībspēks vadīja mācību stundu kopā ar angļu valodas skolotāju.
Dzimis Francijas dienvidos, K. Lands vidējo izglītību ieguvis savā reģionā. Pēc augstākās izglītības savukārt viņš devies uz Francijas lielpilsētām Tulūzu un Parīzi. Lai paplašinātu redzesloku, iegūtu jaunas zināšanas un apgūtu akadēmisko angļu valodu, viņš tālāk mācījies Kanādā un Dānijā.
Augstskolās un universitātēs viņš mācījies politiku, ekonomiku un filozofiju. Kanādā pētījis vietējo pirmiedzīvotāju politiskās sarunas ar Kanādas valdību, reģionālām varām. Augstākās izglītības mācību iestādēs iegūts bakalaura, maģistra un doktora grāds.
Darba pieredzi K. Lands guvis Monreālas Universitātē, Toronto Universitātē, Kopenhāgenas Universitātē un Lilles Katoļu Universitātē.
Landa pētījumi un raksti publicēti tādos izdevumos kā Journal of Business Ethics, Res Publica, Public Health Ethics, Dialogue: Canadian Philosophical Review, The Ethics Forum, Revue Philosophique de Louvain, Journal of Social Philosophy.
Stundu gaita un skolēnu atsauksmes
Mācību stundās Vecpiebalgas vidusskolas skolēniem K. Lands uzsvēra angļu valodas apguves nozīmību un iepazīstināja skolēnus ar augstskolas un zinātnieku darba samaksas līmeni un principiem.
Stundas pirmajā daļā K. Lands angļu valodā, runādams ar francūžiem raksturīgu akcentu, skaidroja, kur un ko mācījies un kādās darba vietās strādājis, lai kļūtu par asociēto profesoru.
Stundas otrajā daļā skolēni strādāja grupās, lai izvērtētu un pārrunātu augstskolas mācībspēka un pētnieka profesijas plusus un mīnusus, salīdzinātu mācībspēka un skolotāja profesijas. Stundas beigās skolēnu grupas angliski pastāstīja, ko secinājuši grupu darbā, saņēma atgriezenisko saiti no K. Landa un angļu valodas skolotāja.
Skolēni uzzināja, ka pasniedzēja vismīļākais hobijs ir ceļot neatkarīgi no tā vai darba misijā, vai atpūtā. Kanāda, Norvēģija un Francija ir tās valstis, kuras palikušas atmiņā vislabāk no viņa visiem ceļojumiem.
Skolēni secināja, ka K. Lands ir izglītots, gudrs cilvēks ar lieliem mērķiem, kas iedvesmo citus, lai neapstātos dzīvē un sasniegtu vēlamo.
Noslēgumā skolēniem tika vaicāts, cik daudz viņi sapratuši no vieslektora stāstītā un vai ir bijis interesanti. Stāstījuma sapratnes līmenis variējis no 30% līdz 95%, kas, kā atzina skolēni, bijis saistīts gan ar viņu vārdu krājumu, runātāja valodas tempu un specifisko izrunu. Attiecībā uz to, cik saistoša bijusi stunda, skolēni sacīja atzinīgus vārdus, novērtējot viesa daudzveidīgo dzīves, profesionālo un izglītības pieredzi. Mācību stundas ar K. Landa lekciju organizēja angļu valodas skolotājs K. Kalnačs. Viesa uzņemšanā palīdzēja skolas vadība, ēdnīcas un tehniskie darbinieki.
Angļu valodas skolotājs Klāvs Kalnačs
Spodrinām talantus ikdienā un svētkos.
Talantu saprot kā spējas ,kuras vajag atklāt un izmantot, lai šajā dzīvē būtu veiksmīgāks. Ja cilvēks nedara to, uz ko ir talants, tas var pazust. Parasti cilvēki neapzināti grib darīt to, kur viņiem ir talants, tāpēc mums, pieaugušajiem, atliek būt vērīgiem un mudināt bērnus darīt. “Mazputniņu” vairākas dienas ik pa brīdim pāršalca pārsteiguma un aplausu skaņas, jo bērni rādīja, ko prot, kas patīk un izdodas. Izrādās, ka daudz bērnu jau nodarbojas ar sportu, attīstot savas spējas kalnu un distanču slēpošanas, BMX treniņos. Vai jūs protat griez vingrošanas riņķi ap vēderu, ap kaklu, ap roku? Vai protat nospēlēt “Klimpiņpolku”? Braukt ar kvadraciklu un traktoru? Publikas priekšā izteiksmīgi norunāt dzejoli? Salikt puzli? Izstiepties špagatā? Drosmīgi veikt pagriezienus ar skrituļslidām? No lego uzbūvēt dinozauru, krājkasi un citus brīnumus? Nosaukt visus gada mēnešus nevis uz priekšu, bet atpakaļ un vēl zināt, kuros datumos svinami svētki? Vai protat cept vafeļpankūkas, gardas olmaizītes, kēksiņus, gatavot dārzeņu salātus un pat vistas gaļas strēmelītes ar barbekju mērci? Mūsu talantīgie, iespējams, topošie pavāri jau prot!
“Vajag tikai rakt!” skan kādas dziesmas vārdos, bet latviešu sakāmvārdā teikt: “Kas meklē, tas atrod”, tāpēc meklēsim,vērosim, piedāvāsim, izmēģināsim, spodrināsim savus šobrīd vēl mazos, bet augošos talantus. 23.martā jau trešo reizi mūsu dārziņā notika Lego svētki, kas atkal nesa lielu prieku pārsteigumus: liela atsaucība no sākumskolas skolēniem, interesanta izstāde no skolotāja Anša un prieks par pašu uzbūvēto. Šī gada tēma bija “Mans mīļākais lego varonis”. “Pūces skolas” bērni vēl paspēja doties slēpošanas pārgājienā, pa ceļam vērojot apkārtni, lai gala stacijā ne tikai padzertu siltu tēju un apēstu saldu cepumu, bet arī izpildītu “Dabas bingo”. Marts ir laiks, kad gaidām atgriežamies putnus. Ceram un ticam, ka vecāku un bērnu sagatavotie putnu būrīši, tiem šķitīs piemērotas un labas mājvietas, bet mēs varēsim doties klausīties putnu balsīs. Priecājamies un pateicamies par atsaucību, sagādājot materiālus būrīšiem, Danielas Radvilavičas vecākiem, Gabrielas Gorovenko vecākiem, Annai un Aldim Glāzeriem, Ainaram Pizānam, Janai Zivtiņai! Gaidām pavasari, audzējot ne tikai zaļumus uz palodzēm, dziedot pavasara dziesmas un sildoties saulītē, kurai ziemas zobiņi, kā dzied dziesmā, jau izkrituši, bet arī spodrinot mūsu mazos talantus!
Sportiskās aktivitātes ziemas pēdējos mēnešos!
Arī šogad Vecpiebalgas vidusskolas 1.-6.klases skolēni sporta stundās varēja slēpot, jo sniega bija pietiekoši daudz, labi sagatavotas trases, labvēlīgi laikapstākļi, saulīte, mazi mīnusi, arī sniegputenis. Prieks par katru skolēnu, kurš katru gadu pilnveido savas prasmes distanču slēpošanā un ar prieku nāk uz slēpošanas stundām!
Pēc ilgāka laika atkal varējām piedalīties Latvijas skolu Ziemas festivālā, kurš norisinājās 24.februārī Ērgļos, Gaiziņkalnā, Smeceres silā. Festivālā piedalījās vairāk nekā tūkstoš dalībnieku no 106 skolām. Sacensības notika 13 individuālajās un komandu disciplīnās – biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, frīstaila snovbordā, hokejā 3×3, slidošanā, ragaviņu sportā, ziemas orientēšanās ar slēpēm, kērlingā, frīstaila slēpošanā, ziemas volejbolā un disku golfā. No mūsu skolas sacensībās piedalījās 28 skolēni no 4.-9.klasei distanču slēpošanā, biatlonā un frīstaila snovbordā. Vislielākā konkurence bija distanču slēpošanā. Vislabāk veicās Klāvam Gavaram-7.vieta, Reinai Ērglei-9.vieta, Armandam Gulbim-12.vieta. Frīstaila snovbordā Gatis Šulcs ieguva 5.vietu un Mārcis Bridāgs-6.vietu. Paldies visiem sportistiem par cīņas sparu, par vēlmi piedalīties! Katram dalībniekam organizatori bija sarūpējuši festivāla suvenīrus. Paldies Vecpiebalgas sporta organizatoram trenerim Tomam Praulītim, kurš bija sarūpējis skolēniem veselīgas enerģijas paciņas. Paldies arī Tomam un Aijai Praulītei par skolēnu sagatavošanu sacensībām un veiksmīgu sadarbību!
Otrajā martā 5.klase kopā ar audzinātāju un ar sporta skolotāju devās uz Gulbenes novada vidusskolu, lai sacenstos projekta “Sporto visa klase” stafešu sacensībās ar Gulbenes skolas un Alūksnes pilsētas sākumskolas skolēniem. Kopā skolēni piedalījās piecās stafetēs, kā arī visi pildīja vispārējās fiziskās sagatavotības uzdevumus-leca ar aukliņu un izpildīja piespēles pret sienu. Visi skolēni ir lieli malači, jo katrā stafetē cīnījās līdz galam! Šoreiz mums pietrūka nedaudz veiksmes. Stafešu kopvērtējumā zaudējām tikai vienu punktu 3., 4.vietai. Ieguvām 5.vietu, bet galvenais – labu pieredzi nākošām sacensībām.
Ziema mūs vēl priecēja, un desmit mūsu skolas skolēni 10.martā kopā ar treneri Aiju Praulīti piedalījās Siguldā FISCHER Ziemas skolēnu čempionāta 3.posmā. SKI kross distancē skolēniem bija ātri jāslēpojo un jāpārvar dažādi šķēršļi. Apsveicam Miķeli Klimoviču ar iegūto 2. vietu! Veiksmīgi startēja arī Adrians Avens – 4. vieta, Loreta Melnirbe – 7.vieta. Paldies visiem sportistiem!
Valsts konkursa mākslā II kārtas noslēguma pasākums LIEPĀJĀ
9.martā vēju pilsētā Liepājā pulcējās visas Latvijas mākslas skolu pedagogi un audzēkņi, lai divu dienu garumā baudītu valsts konkursa mākslā APĢĒRBS IR VĒSTĪJUMS noslēguma pasākumus. Sajūtas satiekoties – Liepājnieki centušies, gatavojušies un ļoti gaidījuši šo satikšanos.
Jau tradicionāli Valsts konkurss audzēkņus mudina padziļināti pētīt un strādāt ar kādu izvēlētu mākslas vai dizaina tēmu, tādējādi gūstot priekšstatu par dažādām mākslas jomām un profesijām. 2023.gada Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā Valsts konkursa uzdevumi ir sniegt iespēju audzēkņiem iepazīt apģērbu dizainera darbu, iepazīties ar mākslas un dizaina piemēriem, modes dizaineriem, aktualitātēm modes industrijā, kā arī izveidot apģērbu kolekciju, izmantojot T-kreklus un paužot konkrētu vēstījumu.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) komanda plaši vēra savas skolas durvis un aicināja uz izstādi “APĢĒRBS=VĒSTĪJUMS”, kurā vienuviet eksponēti labākie darbi no 100 Latvijas mākslas skolām (vizuālas prezentācijas kolāžas, video vai apģērbu kolekcija). Izstāde LMMDV telpās Alejas ielā 18 būs apskatāma līdz 21. aprīlim. Pēc konkursa darbu apskates sekoja interesanta un izglītojoša ekskursija, iepazīstot skolas piedāvātās izglītības programmas, novērtējot mūsdienīgo mācību vidi un moderno aprīkojumu. Tā bija iespēja ielūkoties arī ikdienas nodarbībās, satikt aizrautīgus pedagogus un apskatīt audzēkņu radošos mākslas darbus apģērbu dizainā, produktu dizainā, arhitektūrā, modes aksesuāru dizainā u.c. jomās.
9.marta pēcpusdienā Koncertzālē “Lielais dzintars” uz modes skatuves tika demonstrētas 45 konkursa II kārtai izvirzītās apģērbu kolekcijas. Šis viennozīmīgi bija pasākuma programmas gaidītākais notikums. Pārsteidzoši atraktīvi, oriģināli, aktuāli, koši un radoši bērnu darbi pārsteidza ikvienu klātesošo. Mūsu audzēkņu: Kristera Laicāna, Danila Krista Smirnova un Ralfa Adlera veidotās trīs T-kreklu kolekcijas “SAPLŪSTI AR DABU” uznāciens uz skatuves lika puišiem iztaisnot muguras skatītāju rindās, caur iekšēji patīkamu satraukumu, sajust ārkārtīgi lielu gandarījumu par savu darbu. Ar interesi iejutušies puišiem neraksturīgās profesijās kā stilists, modes dizaineris, šuvējs, modelis, darbu paveica lieliski un iekļuva starp 45 labākajiem. Kolekcijas demonstrēja LMMDV profesionālās ievirzes mākslas programmas audzēkņi sadarbībā ar mākslas vidusskolas topošajiem modes dizaineriem un stilistiem. Darbus vērtēja nozares profesionāļi pēc noteiktiem kritērijiem: tērpu kolekcijas konceptuālā un mākslinieciskā iecere, izpildījums materiālā, radošā darba ieceres un gala rezultāta atspoguļojums vizītkartē, planšetē vai filmā. Konkursa laureāti tiks paziņoti aprīļa vidū un sveikšana paredzēta Rīgā 24.aprīlī.
Otrajā pasākuma dienā koncertzālē tika organizēts modes ekspertu seminārs “Aktuālais modes nozarē un izglītībā. Modes industrijas redzamā un neredzamā daļa”, kurā uzstājās konkursā pieaicinātās žūrijas pārstāvji, modes dizaineres: Indra Komarova, Laima Jurča, Māra Binde un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne.
Vairāki no mums Liepājā bija pirmo reizi, tāpēc brīvos brīžus pavadījām iepazīstot pilsētu, izstaigājot vecpilsētas ielas, apskatot dažādu stilu arhitektūras, ievērojamākās apskates vietas un objektus. Pastaigu laikā nejauši atklājām dažus no daudzajiem lielformāta mākslas darbiem, kuri grezno Liepājas ēku fasādes pilsētas centrā: Vējš, jūra un brīvība – Pasta ielā 24, Komponists Imants Kalniņš – Ausekļa ielā, Atlants – Graudu ielā, Kurss – Peldu iela 19, Pludmales puika – pie Pludmales bāra, Pret vēju – Peldu 59B. Garām Gulbīšu dīķim, kuru ieskauj skaistas koka vasarnīcas ēkas, devāmies uz tā dēvēto satikšanās vietu pie slavenā vides objekta “Spoku koks”, kas veltīts latviešu leģendārajai rokgrupai “Līvi”. Liepāja, kā zināms, ir daudzu Latvijā iemīļotu mūziķu dzimtā pilsēta – tāpēc tieši šeit izveidota Slavas aleja, kur ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz Latvijā ievērojamu 42 mūziķu plaukstu nospiedumiem. Protams, arī Kūrmājas porspekts bija mūsu kultūras programmas sarakstā. Ielas garumā, līdz pat Piejūras parkam, izvietoti bronzas skulptūras, kuros atspoguļoti Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli- Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs.
Baltijas jūras burvību, protams, baudījām abas dienas. Pirmā vakara pastaigā tā mūs pārsteidza ar nelielu vēju un skaistu saulrietu, bet jau nākamajā dienā, fotografējoties pie uzraksta “Liepāja”, pūta piejūras pilsētai raksturīgais vējš.
Liepājas Latviešu biedrības namā acis priecēja cēsinieces Baibas Feoktistovas kolorītā gleznu izstāde “Sievišķības portrets”. “Daļa no gleznām ir portreti, kuros personāžiem raksturīgs izteiksmīgs skatiens un mierpilni sejas vaibsti, kas papildināti ar floras un faunas elementiem. Krāšņie ziedi, dzīvnieki un tropiski lidoņi katrs nes simbolisku nozīmi, veidojot stāstu par sievietei piemītošajām īpašībām. Savukārt ziedi, ogas un augļi kalpo kā auglības simbols, kas cildina mātes dabas un sievietes radošo spēku:“ par saviem darbiem teikusi māksliniece.
Liels prieks par šī gada panākumiem Valsts konkursā un iespēju iepazīt un baudīt Liepāju. Šis bija lielisks piedzīvojums un vērtīga pieredze, kurā ieguldīts milzīgs darbs! Lepojamies!
PIIP “Vizuāli plastiskā māksla” vadītāja: Iveta Ērgle
