18.marts – pavasarīga un saules pielieta diena, izcila ekskursijai. Tā nu mēs, jaunsargi un VAM audzēkņi, skolotājas Laimas Klaužas vadībā devāmies ekskursijā uz Zemessardzes 54. Kaujas atbalsta bataljonu, kurš atrodas Ogrē.
Nonākot bataljonā, mūs laipni sagaidīja galvenais virsseržants Uldis Veliks. Tikām iepazīstināti ar vispārīgajiem fotogrāfēšanās, publikāciju un uzvedības noteikumiem. Atkārtojām savas vēstures zināšanas par pasaules karu norisi Latvijā. Uzzinājām, ka Ogres bataljons ir vecākais Latvijā. Tas dibināts 1991.gada 9.septembrī. Par moto izvēlēts sauklis ,,Par Latviju!” Kopīgi aplūkojām bataljona teritoriju, iespaidīgo un prātam nepatverami daudzveidīgo kara tehniku. Mums pastāstīja izsmeļošu informāciju par katru no šīm tehnikas vienībām. Pārsteidza, ka Latvijā ir kara tehnikas transporta vienības, kuras spēj peldēt pa ūdeni un vest 10t smagu kravu, atmīnēt un atpazīt sprāgstvielas, nolaist 20m garu tiltu šķēršļu ūdens šķēršļu pārvarēšanai.
Ekskursijas vadību pārņēma Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotas komandieris. Iepazīstināja ar saviem darba pienākumiem un ikdienā veicamajiem uzdevumiem. Informēja, ka Latvijā ir 3 NMN (nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas) rotas, kuras atrodas Ogrē, Saldū un Rēzeknē. Šajās vietās 24 stundas diennaktī dežurē profesionālā dienesta karavīri, kuri dodas uz izsaukumiem, ja tiek atrasta nesprāgusi munīcija. Lai uz vietas noskaidrotu, vai atrastais priekšmets patiešām ir nesprāgusī munīcija, sprāgstviela vai lādiņš un kāda veida tā ir. Kā arī parūpējas par tās neitralizēšanu.
Uzzinājām, ka gadījumā, ja redzam priekšmetu, kas līdzinās sprāgstvielai vai munīcijai, tad tai nedrīkst pieskarties, jāatzīmē priekšmeta atrašanās vieta (ar zariņu, lentīti, dabas materiāliem). Pēc iespēja ātrāk jāattālinās no atrastā priekšmeta, jāzvana Valsts policijai.
Rotas komandieris uzsvēra, ka pēc pasaules kariem Latvijā ir pagājis gana daudz laika, vēl joprojām nebeidz sarukt munīcijas, granātu un citu atrasto sprāgstvielu skaits (vidēji gadā NMN rota dodas uz 1000 izsaukumiem, rekords dienas laikā- 14 izsaukumi). NMN veic nozīmīgu darbu mūsu dabas uzlabošanā, jo ar katru atrasto un “atmīnēto” sprāgstvielu zeme kļūst aizvien tīrāka un drošāka.
Bataljona galvenais virsseržants pārbaudīja mūsu atjautību, lieka salikt bataljona puzli uz laiku, ko par pārsteigumu pašiem, izdevās salikt trīs minūtēs un 25 sekundēs.
Bataljona izlūkvada komandieris mūs iepazīstināja ar saviem darba pienākumiem. Demonstrēja dažāda veida strēlnieku ieročus, pastāstot par katra unikalitāti un uzbūvi. Atļāva šos ieročus aptaustīt un uzdot sev intersējošus jautājumus. Ekskursijas nobeigumā bataljona galvenais virsseržants mūs apdāvināja, pasniedzot skolai unikālu grāmatu par bataljona vēsturi un dažādus izglītojošus bukletiņus par Zemessardzi. No bataljona prom devāmies ar jauniem iespaidiem, zināšanām un miera sajūtu, jo guvām arī iedvesmas vārdus un mierpilnu attieksmi par šobrīd notiekošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, uz situāciju lūkojoties no militāra dienesta prizmas.
Jaunu iespaidu apgaroti, kopīgi izlēmām, ka pusdienas ieturēsim dabā, un devāmies uz Ogres Zilajiem kalniem. Meža ieskauti, pusdienojām Zilo kalnu pakājē pie Dubkalnu karjera. Skolotāja Laima mūs iepazīstināja ar Zilo kalnu apkārtni, distanču slēpošanas un pastaigu maršrutiem. Devāmies nelielā pārgājienā uz Zilo kalnu skatu torni, kas ir 30,4m augsts, atrodas 90 m virs jūras līmeņa. Nonākuši skatu torņa virsotnē, izjutām, kā vējš kopā ar priežu galiem šūpo arī mūs. Drosmīgākie uzkāpa Ogres Zilo kalnu skatu tornī.10. un 11. klases ekskursijas dalībnieki. Fotogrāfijas autors Kristers Laicāns 5.klase. Nogurušām, taču laimīgām un mirdzošām acīm iekāpām autobusā un devāmies mājup.
Negaidīju, ka tik daudz prieka mūsos radīs sen aizmirstā kopības sajūta un saules pielieta diena. Nospriedām, ka šādās ekskursijās mums noteikti būtu jādodas biežāk, lai saliedētos, aktīvi un izglītojoši jaukā kompānijā pavadītu laiku.
Liels paldies par ekskursijas organizēšanu mūsu VAM skolotājai Laimai Klaužai!
11.klases skolniece Rēzija Krieviņa
