25.februārī 5.klases un 9. klases skolēni Valmieras drāmas teātrī noskatījās izrādi,, Smieklu sasaukšanās” projekta ,,Skolas soma” ietvaros. Tā bija izrāde bērniem un vecākiem ar Ineses Zanderes stāstiem un Renāra Kaupera dziesmām . Tie bija piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti, redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot.
Izrādes pamatā ir mūziķa Renāra Kaupera dziesmas bērniem – “Sasauc smieklus izklīdušus” ar Latvijā iemīļotās dzejnieces un rakstnieces Ineses Zanderes stāstiem. Kopdarbs, kas izdzēš robežu starp bērnu un pieaugušo pasauli, kur lielo un mazo smiekli saplūst vienā veselumā, lai bērni var sajusties lielāki un nopietnāki, bet pieaugušajiem atļauts būt arī maziem.
Ko saka skolēni:
Izrāde par tēti, mammu, par bērniem, kuri ilgojas pēc vecākiem, par laiku, ko pavadām kopā ar vecākiem. Par to kā sāp smiekli, ja kādu apsmej. Par draudzību, arī par tikumiem un netikumiem. Par to, kāda nozīme cilvēka dzīvei. Filozofiska izrāde ar dziļu domu. Patika tā vieta, kur izspēlēja Kreica kunga kārti – persona ar galvu uz augšu un ar otru galvu uz leju. Patika aktieru tēlojums un izrādes noformējums. Mūzika izrādē bija kā pievienotā vērtība. Izrāde bija laba, pilna sirsnības un saistoša. Ļoti jauka izrāde, skaistas dziesmas ar atskaņām, ļoti labi aktieri, kuri ir atpazīstami. Varbūt domāta nedaudz jaunākiem bērniem. Daudz ko pārdomāt un izjust. Bija vieglāk uztvert noslēpto dziļo domu bērnišķīgā uzvedumā.
Bija arī šādas pārdomas: Līdz galam izrādi nesapratu. Man nepatika, jo nebija piemērota manam vecumam. Nesapratu ideju. Grūti bija iedziļināties, nesapratu.
