25.martā notiek Ķenguru Diena!

80.gadu sākumā Pīters Hollorans (Piter Holloran), matemātikas profesors no Sidneja, nolēma organizēt spēles-konkursa jauno veidu Austrālijas skolniekiem: aptauju ar piedāvātiem atbilžu variantiem, kuru pārbauda dators. Tūkstošiem skolnieku varēja piedalīties konkursā vienlaicīgi. Austrālijas nacionāla matemātiska konkursa panākumi bija milzīgi.

80.gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to „Ķengurs” par godu saviem Austrālijas draugiem.

Pirmā spēle savāca 12000 koledžu studējošos. Vēlāk konkursā piedalījās arī skolēni un liceju studenti. 1993. gada jūnijā „Ķengurs” franču organizētāji (www.mathkang.org) sarīkoja tikšanos Eiropas valstu matemātikas sacensību vadītājiem Parīzē. Aicinātie matemātiķi bija ļoti pārsteigti ar konkursa „Ķengurs – matemātika visiem” Francijā: 1991. gads – 120000 dalībnieku, 1992. gads – 300000, 1993. gads – 500000.

1944. gada maijā Baltkrievija, Ungārija, Spānija, Nīderlande, Polija, Krievija un Rumānija nolēma piedalīties konkursā un tas nodrošināja spēles lielos panākumus.

1944. gada jūlijā Strasbūrā Eiropas padomes sēdē, Ģenerālā asamblejas izveidoja Asociāciju „Ķengurs bez robežām” no 10 Eiropas valstīm.

Tagad šī asociācija apvieno dalībniekus no daudzām valstīm. Asociācijas mērķis ir vispārējas matemātiskās kultūras plaša izplatīšana un, protams, konkursa-spēles „Ķengurs”, kura notiek visās dalībvalstīs vienā dienā, organizēšana.

Konkursa forma tika saglabāta – jautājumu saraksts ar atbilžu variantiem, konkursa diena un stunda, un galvenais princips – „balva visiem”, katram dalībniekam. Katrā valstī ir sava organizācijas komiteja, savas balvas, dažādu valstu rezultāti netiek salīdzināti viens ar otru.

Par šā konkursa pirmatklājējiem Rīgā 2006. gadā kļuva vidusskolas ISMA „Premjers” skolēni, kuri paradīja ļoti labus rezultātus.

No 2014. gada Latvija kļuva par asociācijas Le Kangouron sans fronties (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgiem locekļiem. Šodien tajā ietilpst vairāk nekā 82 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis, bet dalībnieku skaits ir lielāks par 6 miljoniem. Latvijas pieņemšanas ideja asociācijā pieder Klasiskai ģimnāzijai un skolai ISMA „Premjers”. Galveno organizācijas darbu uzņemas konkursa „Ķengurs” Latvijas organizācijas komiteja jaunatnes asociācijas “Spilgtie Jaunieši” aizgādībā.

2015.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 15 000 skolēnu no 199 Latvijas skolām.

2016.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 19 286 skolēnu no 219 Latvijas skolām.

2017.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 23 855 skolēnu no 247 Latvijas skolām.

2018.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 15 895 skolēni no 239 Latvijas skolām.

2019.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 16 500 skolēnu no 250 Latvijas skolām.

25.marts-Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

25.marts Latvijā ir sēru diena, kad naktī no 1949. gada 24. uz 25. martu daudzās Latvijas sētās ļaudis no miega modināja šauteņu laižu vai smagu zābaku sitieni durvīs. Bruņotie atnācēji – padomju Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka zaldāti un virsnieki, arī vietējie padomju aktīvisti – paziņoja, ka mājiniekiem dotas divas stundas laika, lai savāktu mantas ceļam uz PSRS austrumu apgabaliem. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmāko dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem.

No Latvijas tika izsūtīti apmēram 43 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāji tika izsūtīti veselām ģimenēm bez jebkāda tiesas sprieduma. Lielā slepenībā vienas dienas laikā tika izsūtīts 31 vilciena sastāvs ar lopu vagoniem.

Atceroties šos notikumus mūsdienās Latvijas tauta nes ziedus pie piemiņas vietām. Pie ēkām ir pakārti karogi ar sēru lentītēm , bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Aicinām arī mūsu skolas saimi pieminēt šīs dienas notikumus. Iespēja noskatīties LTV1 raidījumus:

  • ,,Pieminekli celt. Pieminot padomju režīma deportāciju upurus ( 14:20 – 15:15);
  • ,,Tālā zeme “Sibīrija”. Kāpēc 1949.gada 25. marts?”  (21:05 – 22:00)
  • Iepazīties ar arhīva materiāliem par izsūtītajiem mūsu novada cilvēkiem ( Cēsu aprinķī) interneta vietnē – https://ej.uz/ogoq ;
  • Noskaties internetā dokumentālās filmas “Sibīrijas bērni” un ,,Igarka, ceriba un Taurenis”

 

Nodarbības “Psiholoģiskā labklājība klasē”

Februāra beigās un martā 6., 7., un 8. klasei notika Veselības veicināšanas un slimību profilakses interaktīvas tiešsaistes nodarbības “Psiholoģiskā labklājība klasē”, ko vadīja psiholoģe Nataļja Gudakovska, biedrības “Līdzdalības platforma” valdes locekle. Katrai klasei notika divas nodarbības Zoom platformā.

Pirmajā nodarbībā psiholoģe skolēniem saprotamā veidā izskaidroja, kā rodas emocijas, kur tās dzīvo un kā ietekmē ikviena cilvēka ikdienu. Ļāva skolēniem aizdomāties, kā viņi pēdējā laikā jūtas un kādas ir viņu emocijas, kad ārkārtējā situācija un attālinātās mācības ietekmē viņu ikdienu un rada draudus emocionālajai labsajūtai. Skolēniem vajadzēja piedalīties aptaujā un pastāstīt, kādas emocijas viņi visbiežāk izjūt pēdējā laikā un kāds ir to cēlonis. Iepazīstināja arī ar pētījuma rezultātiem, kā šobrīd jūtas skolēni citās skolās. Likumsakarīgi, ka lielākajai daļai skolēnu pandēmijas laikā emocijas ir pasliktinājušās, jo visu laiku jāatrodas mājās, pietrūkst kontaktu ar draugiem, ilgstošā atrautība no reālās skolas vides mazina motivāciju skolas darbiem. Psiholoģe deva padomu nepieļaut, ka emocijas vada viņus, bet pašiem uzņemties vadību pār tām. Lai uzlabotu psihoemocionālo stāvokli, lektore ieteica fiziskas aktivitātes un 20- 40 minūšu garas ikdienas pastaigas svaigā gaisā, jo kustības ietekmē svarīgus bioķīmiskus procesus organismā.

Lai sagatavotos otrajai nodarbībai, skolēniem bija jāveic mājas darbs- katru dienu jānostaigā svaigā gaisā 20– 40 minūtes, jānovēro un jāpieraksta savas emocijas pēc pastaigas, un jāizveido kolāža, kura bija jāiesūta psiholoģei divas dienas pirms otrās nodarbības.

Otrajā nodarbībā skolēni mācījās atpazīt un izprast savas emocijas, uzzināja, kā tās vadīt un kādus lēmumus pieņemt dažādās dzīves situācijās, domājot par sekām, kas tālāk varētu notikt.

Aktivitātes skolā atzīmējot Pasaules ūdens dienu

Lasīt vairāk

“Covidbiedēkļi”

Lasīt vairāk

Ko mēs, bērni, darīsim…

Lasīt vairāk

Ziemas festivāls

Lasīt vairāk

Mans svētdienas rakstu darbs

Laima Akuratere bija ne tikai dzejnieka, pirmā Tēvzemes balvas laureāta rakstniecībā, Jāņa Akuratera meita, bet arī dzejniece un atdzejotāja. Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, Jāņa Akuratera muzejs aicināja 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā ,, Mans svētdienas rakstu darbs”

Kopā tika saņemti 174 skolēnu darbus no 57 Latvijas skolām.

5.februārī Zoom platformā 5.-9.klašu skolēniem (12.02. vidusskolēniem) bija pasākums no J. Akuratera muzeja, kuru vadīja latviešu dzejnieks Aivars Eipurs, muzeja vadītāja Maira Valtere un Ruta Cimdiņa. Iepazīstināja ar Laimas Akurateres domrakstiem, video filmu par J. Akurateru, muzikālajā pauzē piedalījās Jelgavas Mūzikas skolas audzēknes.

 

Izvērtējot iesūtītos darbus par tematiem:

  • “Aiz manas mājas ir ezers – / Viss debesu spožums tur mīt… (Laima Akuratere)”

1.vietu ieguva Lizete Rudzīte

  • Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli

2.vietu ieguva Elizabete Cīrule

  • Kādu es vēlētos savu dzīvi

2.vietu ieguva  Dārta Kancēviča ( bijusī mūsu skolniece)

3.vietu ieguva Markuss Bērziņš

Uzvarētāji  saņems skolēnu rakstīto darbu apkopojumu grāmatā ,,Svētdienas grāmata” .

Paldies! Lai veicas arī turpmākajos konkursos!