Lieldieniņa braukšus brauca asnus veda vezumā!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!

Par Vecpiebalgas vidusskolas salidojumu

Lasīt vairāk

Ap un par Lieldienām

Lasīt vairāk

Tiešsaistes lekcija “Iepazīsti Saeimu”

30.martā, piedaloties lekcijā “Iepazīsti Saeimu”, vidusskolēniem bija lieliska iespēja iepazīt Saeimu un tās darbu tuvāk. Lekciju Zoom platformā vadīja Saeimas sabiedrisko attiecību pārstāve.
Lekcijā skolēni nostiprināja zināšanas par Latvijas Republikas Saeimu: Latvijā parlamentu sauc par Saeimu (kopš 1922.gada). Saeimas darbu regulē pamatlikums- Latvijas Republikas Satversme, kā arī Saeimas kārtības rullis. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem — deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi. Saeima ir likumdevējs.
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti – Saeimas priekšsēdētājs ( Ināra Mūrniece) , divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.
Saeimas galvenie uzdevumi ir: likumu pieņemšana, valdības darba uzraudzīšana, budžeta apstiprināšana, starptautisko sadarbību veidošana, augstāko amatpersonu apstiprināšana.
Mūs iepazīstināja ar Saeimas darbu grafiku:
Pirmdienās- norisinās Prezidija sēdes;
Otrdienās, trešdienās- notiek komisiju sēdes;
Ceturtdienās- norisinās Saeimas sēdes (šobrīd lielākā daļa deputātu darbu veic attālināti);
Piektdienās- deputāti tiekas ar vēlētājiem, apmeklē konferences, piedalās lekcijās u.c.
Jāpiebilst, ka deputātiem nav brīvdienu, darba pienākumi tiek veikti 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā.
Deputātu atalgojums ir 2963 € (pirms nodokļu nomaksas).
Lekcijas laikā bija iespēja uzzināt, kā jaunieši var iesaistīties Saeimas darbā: piedalīties vēlēšanās (no 18 gadu vecuma), kandidēt vēlēšanās (no 21 gada vecuma), apmeklēt tikšanos ar deputātiem, sociālajos tīklos sekot līdzi Saeimas darbam, piedalīties Saeimas vadītajos pasākumos (Jauniešu Saeima, Ēnu diena, Atvērto durvju diena u.c.).
Lekcijas noslēgumā bija iespēja iejusties deputātu lomā, balsojot par likumprojektu, konkrētu jautājumu (Par, Pret, Atturas) un par to kopīgi diskutēt. Tas deva iespēju saprast, ka uz jautājumu var skatīties no dažādām prizmām un ir grūti pieņemt vienu atbildi kā pareizo.
Pēc šīs lekcijas uz deputātu darbu vidusskolēni noteikti raudzīsies citādi, vairāk to izvērtēs. Skolēni un skolotājas ir pateicīgi par šo patieso, iedvesmojošo un informācijas bagāto lekciju!

1.aprīlis – joku diena!

Aprīļa joku diena ir pazīstama visās pasaules pilsētās un tiek svinēta 1. aprīlī katru gadu. Joku diena nav nacionālie svētki, bet visi to atzīmē mēģinot viens otru izjokojot vai apmuļķojot. Visa diena tiek pavadīta labā garastāvoklī, jokojoties ģimenes lokā, ar draugiem, radiem, skolotājiem. Arī attālinātā mācību procesā Vecpiebalgas vidusskolas  skolēni un skolotāji radīja iespēju šodien pajokot.

 

 

Mums izdodas un izdosies!

Martā biedējām prom Covid19 vīrusu. Kā? Izliekot biedēkļus! Tā taču dara, kad biedē putnus prom no ogulājiem! Kāpēc neizmēģināt to pašu ar šo nejauko vīrusu? Klau, varbūt pret šo vīrusu iedarbīgāki ir tieši biedēkļi?! Vārdus covidbiedēkļiem izdomāt varēja ikviens garāmgājējs. Tie bija tik precīzi: mums tagad ir sava Astra, Zeneka, Faizers un Džonsons! Paldies audzītēm, Haralda māmiņai, Renāra un Beātes māmiņai par izdomu un idejas realizēšanu.
Tik dažādus, tik interesantus, tik noderīgus, tik aizraujošus darbus paspējuši paveikt bērni kopā ar audzītēm! Ir sējuši un stādījuši, tad laistījuši un rūpējušies! Ir vijuši, līmējuši un gatavojuši spiedogus, lasījuši grāmatas! Ziniet, kā izaug pasaulslaveni pavāri? No smilšu raušu cepējiem! Jā, nudien! Bet autorallisti? Protams, ka no koka autobusu stūrētājiem, tāpat kā brīnumdakteri, superdārznieki un sirdscilvēki…

Direktores sveiciens

Lasīt vairāk

28.marts-Pūpolsvētdiena

Agrs rīts, kāds iedrāžas istabā un maigi “glāstot” tavu augumu ar pūpolu zariem sauc: “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”

Sveicienus šajā dienā jums sūta 3.klases skolēni ar saviem zīmējumiem.

 

,,Kāds ir jauniešiem draudzīgs novads?”

22. martā mūsu skolas skolēnu pašpārvaldes vadītāja vietniece Marta Logina – Pundure pārstāvēja skolu ,,Cēsu jaunveidojamā novada attīstības dokumenta izstrādes” sarunās, kurās kopā ar citiem Cēsu novada jauniešiem apsprieda tēmas: Kultūra, Mobilitāte un satiksme, Tūrisms, Pašvaldības darbs, Jauniešu iespējas iesaistīties, Daba un klimats, Veselīgs dzīvesveids, Uzņēmējdarbība un inovācijas.

Šoreiz dalībnieku bija krietni maz, bet tas sniedza iespēju katram izteikties skaidrāk un plašāk. Sarunas sākumā katrs sniedza savu atbildi uz jautājumu: ,,Kāds ir jauniešiem draudzīgs novads?”  Apspriežot  tēmas tika saskatītas pozitīvās lietas, problēmas, pilnveidojamais un ieteikumi turpmākajai darbībai. Visas atbildes tika apkopotas un pierakstītas, lai, izveidojoties jaunajam Cēsu novadam, tās varētu realizēt sabiedrībai pieejamā veidā.

Pacilājošākais brīdis pasākumā bija, kad viena no sarunas vadītājām teica: ,,Man arvien vairāk patīk jūsu skola, vecpiebaldzēni”, norādot, ka tiek meklēti veidi, kā iepazīstināt visus skolēnus ar vietējiem uzņēmumiem, kas visbiežāk notiek rudens pārgājienu laikā, bet tagad attālināti, sadarbojoties ar JIC “Balgas strops”,  kā arī sniedzot iespēju skolēniem piekopt veselīgu dzīvesveidu, pateicoties skolā plaši pieejamajām  interešu izglītības nodarbībām, sporta pulciņiem un inventāra nodrošinājumam.

25.martā notiek Ķenguru Diena!

80.gadu sākumā Pīters Hollorans (Piter Holloran), matemātikas profesors no Sidneja, nolēma organizēt spēles-konkursa jauno veidu Austrālijas skolniekiem: aptauju ar piedāvātiem atbilžu variantiem, kuru pārbauda dators. Tūkstošiem skolnieku varēja piedalīties konkursā vienlaicīgi. Austrālijas nacionāla matemātiska konkursa panākumi bija milzīgi.

80.gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to „Ķengurs” par godu saviem Austrālijas draugiem.

Pirmā spēle savāca 12000 koledžu studējošos. Vēlāk konkursā piedalījās arī skolēni un liceju studenti. 1993. gada jūnijā „Ķengurs” franču organizētāji (www.mathkang.org) sarīkoja tikšanos Eiropas valstu matemātikas sacensību vadītājiem Parīzē. Aicinātie matemātiķi bija ļoti pārsteigti ar konkursa „Ķengurs – matemātika visiem” Francijā: 1991. gads – 120000 dalībnieku, 1992. gads – 300000, 1993. gads – 500000.

1944. gada maijā Baltkrievija, Ungārija, Spānija, Nīderlande, Polija, Krievija un Rumānija nolēma piedalīties konkursā un tas nodrošināja spēles lielos panākumus.

1944. gada jūlijā Strasbūrā Eiropas padomes sēdē, Ģenerālā asamblejas izveidoja Asociāciju „Ķengurs bez robežām” no 10 Eiropas valstīm.

Tagad šī asociācija apvieno dalībniekus no daudzām valstīm. Asociācijas mērķis ir vispārējas matemātiskās kultūras plaša izplatīšana un, protams, konkursa-spēles „Ķengurs”, kura notiek visās dalībvalstīs vienā dienā, organizēšana.

Konkursa forma tika saglabāta – jautājumu saraksts ar atbilžu variantiem, konkursa diena un stunda, un galvenais princips – „balva visiem”, katram dalībniekam. Katrā valstī ir sava organizācijas komiteja, savas balvas, dažādu valstu rezultāti netiek salīdzināti viens ar otru.

Par šā konkursa pirmatklājējiem Rīgā 2006. gadā kļuva vidusskolas ISMA „Premjers” skolēni, kuri paradīja ļoti labus rezultātus.

No 2014. gada Latvija kļuva par asociācijas Le Kangouron sans fronties (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgiem locekļiem. Šodien tajā ietilpst vairāk nekā 82 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis, bet dalībnieku skaits ir lielāks par 6 miljoniem. Latvijas pieņemšanas ideja asociācijā pieder Klasiskai ģimnāzijai un skolai ISMA „Premjers”. Galveno organizācijas darbu uzņemas konkursa „Ķengurs” Latvijas organizācijas komiteja jaunatnes asociācijas “Spilgtie Jaunieši” aizgādībā.

2015.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 15 000 skolēnu no 199 Latvijas skolām.

2016.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 19 286 skolēnu no 219 Latvijas skolām.

2017.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 23 855 skolēnu no 247 Latvijas skolām.

2018.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 15 895 skolēni no 239 Latvijas skolām.

2019.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 16 500 skolēnu no 250 Latvijas skolām.