21.augustā 20 pūčulēni izpleta spārnus, lai dotos uz skolu. Ar skanīgam dziesmām, ar rotaļām un dejām, ar dzejoļiem un prātojumiem “Kas es būšu, kad izaugšu liels” bērni teica ardievas bērnudārzam, parādot, ka ir gana lieli, zinoši un droši.
Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek! Darbu bija patiešām daudz, bet arī talkotāju netrūka, tāpēc tika paveikts viss iecerētais: sakopta sporta taka, pieliktas aiskaru stangas, saskrūvētas un piestiprinātas mēbeles, izlauzta vecā grīda, nokrāsota siena un vēl, un vēl, un vēl… Pateicamies ikvienam!
Ziemassvētkos saņēmām brīnišķīgu dāvanu no vecākiem: iespēju visam kolektīvam apmeklēt konfekšu darbnīcu “Madonas Karamelēs” un viesoties pie koku un augu vilnas meistara Ritvara Toča Stalīdzānos. Izlēmām, ka iesākt jaunu mācību gadu ar šādu kopīgu braucienu, būtu vareni. Tā arī bija, jo karameļu darbnīcas saimnieki mūs sagaidīja ar interesantu stāstījumu, ar iespēju redzēt, kā top šis kārums, tad arī veidot dažādas formas konfektes, ko pārvest mājiniekiem.
Stalīdzānos pie Pie R.Toča rīkojāmies gluži kā bērni, kas visu izčamda, izsmaržo, apbrīno. Tas patiešām bija kas brīnumains: koku vilna no 22 dažādiem kokiem! Var ticēt, var apšaubīt, bet arheologi spriež, ka senatnē cilvēki darinājuši apģērbu tieši no koku un augu vilnas, bet aitu vilna sakta izmantot daudz, daudz vēlāk. Tā meistars darinājis cepures, zīļu vainagu, jostu un plāni nākotnei patiesi iespaidīgi!
Būdamas tik tuvu Barkavai, izmantojām iespēju un apmeklējām arī Barkavas katoļu baznīcu, kā arī pulkveža O.Kalpaka dzimtās mājas, kuru apkārtnē uzstādītas skaistas tematiskas skulptūras, bet pati daba pārsteidza ar milzīgajiem ozoliem un tālē redzamajiem labības laukiem.
Noslēgumā viesojāmies Praulienā pie Antras Gotlaufas, kura ir ne vien interesants cilvēks, bet arī laba saimniece, ko pierādīja arī filmējoties LTV 1 raidījumā “Latvju saimnieces”. Mums bija tas gods cienāties ar Madonas pusei raksturīgiem ēdieniem, minēt mīklas un izbaudīt laiku kopā.
No sirds pateicamies vecākiem!
14.februārī divi jautri velniņi aicināja visus uz tikšanos zālē, lai izrādītu, kāda katram parūka ar mammas, tēta vai audzītes palīdzību iznākusi. Tās bija raibu raibās: no papīra, no diegiem un dzijām, no vates, no ķērpīšiem un pat no plastmasas glāzītēm! Audzinātāju priekšzīmes iedrošināti, bērni gana drošu soli gāja pa “mēli”, demonstrējot ne tikai savu parūku, bet arī drosmi iziet skatītāju priekšā. Noslēgumā ballīte ar salūtu, dziesmām un dejām no multfilmām un, protams, gardu sirsniņkūciņu.
Tieši bērni ir tie, kuri vispatiesāk gaida un visneviltotāk priecājas par svētkiem, bet pieaugušajiem atliek vien dzīvot līdzi bērnu emocijām. Svētku gaidīšana un svinēšana kā ik gadu izvērtās skaista un bagāta: ar apsveikumu gatavošanu un nešanu uz Vecpiebalgas pagasta iestādēm, ar mazo mākslinieču Loretes un Emīlijas gleznu apbrīnošanu, ar rūķu dejām zem bērnudārza logiem, ar audzinātāju sagatavotiem īpašiem Ziemassvētku uzdevumiem 2.Adventa pirmdienas lielajai pastaigai pa bērnudārzu, ar kopīgām dziesmām, dejām, rotaļām, darbnīcām kultūras namā, ar dāvanu nešanu sirmgalvjiem.Ai, bagāti Ziemassvētki! Ar emocijām bagāti…
Paldies! Agita
Kā bērni iemācās, kas ir Latvija? Es, mana māja, mana ģimene, mani draugi, mans bērnudārzs, mana Vecpiebalga, mana Latvija, mana pasaule!
