Vai ziniet, kas svētkos ir visjaukākais? To gaidīšana! Gatavošanās. Pamazām viss top: rotājās logi, rotājās telpas un pagalms, raugāmies arī pēc kuplākās eglītes. Katrai grupai sagādājam pa bluķim, kuram atstāt visas bēdas, niķus un stiķus. Ģimenēm uzdots darbiņš ik vakaru atvērt īpašo Mazputniņa interaktīvo kalendāru, lai noklausītos kādas audzītes vai auklītes lasīto vakara pasaciņu. Jāsāk gatavot apsveikumi Ziemassvētku pastam un nest mazas dāvaniņas Drosmes kastei. Jāiet slēpot un stumt ar lāpstām sniega kalni! Jau trešo reizi jāsatiekas Mazo lasītāju klubiņā, lai noklausītos rakstnieces I.Baueres īpaši mazputniņiem sacerētos stāstiņus un dzejoļus. Savukārt, Gudrā pūce bibliotēkā uz satikšanos uzaicināja jaunākos- cīrulīšu grupiņas bērnus. Šī bija noslēdzošā projekta “Grāmatu starts” tikšanās. Varbūt atkal nākamgad? Turam īkšķus! “Dzenīša skolas” grupas bērni devās apskatīt ukraiņu mākslinieka skulptūru izstādi. Lielākai daļai bērnu šī bija pirmais mākslas darbu izstādes apmeklējums mūžā!
Bērni sajūtot arī to, kas pieaugušo acīm, ausīm, arī sirdīm bieži vien paslīd garām. Der ieklausīties, ticēt, cerēt un gaidīt brīnumus!

Labas domas un labi darbi sasilda cilvēku sirdis. Mēs ceram un ticam, ka tā mēs varam samīļot arī savu Latviju: svinot Mārtiņus, kas paver ziemas vārtiņus, aizdedzot lāpas pie Tēvzemes aizstāvju kapiem, sakopjot un rotājot savu dārziņu, lai svinētu Latvijas dzimšanas dienu. Svinējām ar pašu ceptām kūkām, ar dziesmām un dzejoļiem, pildot uzdevumus par Latviju, noskatoties video “Sasildi, saulīte, manu zemīti”, kurā redzami bērni pie savām mājām. Mīlam un mīļojam savu Latviju!

Liels var būt ne tikai koks vai kalns, bet arī darbs.

Tā 16.novembrī 3.klases skolēni kopā ar bērnudārza “Pūces skolas” bērniem satikās Vecpiebalgas bibliotēkā, lai nosvinētu viena liela darba pabeigšanu. Kas bija šis darbs?

Bērni iesaistījās projektā, veidojot paklājiņus ar uzdevumiem beebot robotiem. Lai veiksmīgāk to izdarītu, pirms tam ciemojoties K.Skalbes muzejā, uzzinot svarīgas lietas par pasaku ķēniņu un iepazīstot interaktīvo izstādi. Bērniem bija iespēja arī nodemonstrēt savas zināšanas par Vecpiebalgu, tās ievērojamākajām vietām, cilvēkiem un vēsturi, darbinot beebot robotus.

Pēc tam, veidojot savus uzdevumus beebot robotiem, bērni lika lietā iegūtās zināšanas, gudroja jautājumus un arī piemeklēja atbilstošus attēlus.

Lai bērnu garadarbus varētu maketēt, izdrukāt un nodot citiem zināšanu pārbaudei un programmēšanas prasmju attīstīšanai, atlika izmantot Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes projektu konkursā piešķirto finansējumu- 1000 euro. Par to tika iegādāti arī beebot roboti un to uzlādes stacija.

Projekta noslēgumā īpaši tika godināta pasaka “Kaķīša dzirnavas” un to autors, jo šis ir pasakas 110. jubilejas gads. Par godu tam datorikas pulciņā Beāte Mozuļčika un Paula Kļaviņa bija saprogrammējušas  īpašus animētus sveicienus, iepriecinot visus klātesošos.

“Pūces skolas” bērni ar 3.klases skolēnu atbalstu lieliski tika galā ar beebot uzdevumiem.

Vērojot, kā darbojās bērni, radās pārliecība, ka projekta rezultātā  tika radīta iespēja interaktīvā veidā iepazīt dažādas ar Vecpiebalgu un tās kultūrvidi saistītas tēmas, piemēram, Vecpiebalgas ievērojamākās vietas, apskates objektus, Kārļa Skalbes pasaku varoņus.

Domājam un strādājam, lai aug zinoša un prasmīga jaunā paaudze!

Vai esat lielā katlā pagalmā vārījuši ķirbju un mannā biezputru? Vai esat zīmējuši ar sarkano bieti, ar lapu, ar mālu? Vai esat izšuvuši ķirbi? Vai zinājāt, ka pašu pirmo glītrakstīšanas grāmatu Latvijā sarakstījis Matīss Kaudzīte? Vai zinājāt, ka Piebalgā pirmais sienas skapis bija “Kalna Kaibēnos”, un tajā var ielīst un paslēpties vēl šodien? Nē?! Bērni kopā ar audzītēm un auklītēm izzināja vēl daudz un dažādus pasaules brīnumus. Kalsnavas arborētumā par putnu būrīšiem, koku sēklām, lapām, mizu un dabas saudzēšanu. “Lazdukalna” saimniecībā par nutrijām un aitām . Ķirbju garšas sacensībās, ka uzvarēt var arī pats sīkākais. Saliekot puķes, smilgas, lapas, var izveidot skaistas kompozīcijas, ar kurām izrotāt mūsu Vecpiebalgas baznīcu. Mazo lasītāju klubiņā mācījāmies rakstīt ar zoss spalvu, neuzliekot briesmīgo kleksi, apskatījāmies, kur grāmatas rakstīja mūsu dižie novadnieki, brāļi Kaudzītes. Gaidot uzbūvējam īsto skatuvi pie bērnudārza, izveidojām savu mazo un īpašo- no jaunā lego komplekta! Sportojot ir jāievēro noteikumi, lai būtu droši pašam un draugiem. Vai tas ir viss? Nē, vēl daudz cita, ko jau uzzinājām, bet vēl vairāk, kas jāuzzina!

Kas tur tā vītero, čiepst un čivina? Nē, ne jau putni! Tie ir bērni, kuri ik rītu dodas uz dārziņu! Pa šīm pāris nedēļām kopš Zinību dienas esam paspējuši gana daudz. Piemēram, kā ik gadu septembra sākumā nosvinēta Tēvu diena. Šogad, sagaidot no rīta atnākam bērnus kopā ar tētiem, lūdzām padomāt, kas katrā ģimenē ir tētis. Ziniet, kas tika nosaukts visvairāk? Tētis- mīļotājs, tētis- stiprinieks, tētis-jautrulis. Neviena tēta- kašķa un tikai viens tētis- dusmu pūķis. Vecāko grupiņu bērniem bija ko brīnīties, cik garš katrs pa vasaru paaudzies, cik veikls sportotājs kļuvis. To visu var pierakstīt vai uzzīmēt. Bija, ko pārrunāt par redzēto, sajusto un kopā ar ģimeni piedzīvoto. Tā aug jaunie stāstnieki, oratori un domātāji. Vai no bērna mutes neskan jauki: “Es kūstu kā saldējums!”  Mazākie, lai arī kāds nobirdināja pa asariņai, tomēr itin ātri bija gatavi kopā ar audzītēm darīt aizraujošas lietas. Darīsim un augsim kopā gan lielie, gan mazie!