Sveču liešanas meistarklase “Gardenia Eco” sveču mājā

Februāris ir sveču mēnesis – īstais laiks, kad no liesmām smelties gaismu, siltumu, harmonisku noskaņu. Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”,  5.,11., 12.klases skolēni viesojās “Gardenia Eco” sveču mājā, lai paši izlietu sev dabīgā vaska (sojas un rapšu) sveces.

Jau atverot sveču mājas durvis, tikām apburti no plašā sveču krāsu spektra plauktos un patīkamās smaržas, ko radīja ēterisko eļļu garainīši. Meistarklases vadītāja Zane Putniņa pastāstīja, ka “Gardenia Eco” ir ģimenes uzņēmums, kas vairāk nekā 10 gadus nodarbojas ar sveču liešanu no dabīgiem izejmateriāliem. Ieņēmām savas vietas pie sveču meistaru vēsturiskā ģimenes (vecvecmāmiņas) galda, dzirdējām tā īpašo stāstu, kā arī izzinājām vaska īpatnības, veiksmīga procesa pamatprincipus. Un tad no rapšu vaska izlējām stāvsveci, ko katrs pēc sirds patikas bagātinājām ar kaltētiem ziediem, citām dabas veltēm un ēteriskajām eļļām. Burciņās pildījām rapšu vasku, kuram pievienota ķiršu smaržviela. Uzzinājām, ka visdārgākā ir rožu eļļa, jo 1 ml eļļas iegūšanai nepieciešami 50 kg kaltētu rožu. Pārsteidza dzirdētais par parafīna svecēm: to sastāvā ir naftalīns, kas nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, tās dedzinot, elpojam naftu. Meistarklases vadītāja informēja: lai palīdzētu svecītei vieglāk degt, pirms dedzināšanas jāpārliecinās, ka dakts ir 0,5cm gara. Vienā reizē tās nav vēlams dedzināt ilgāk par 3-4 h, kā arī vēlams izvairīties no uzglabāšanas aukstā telpā, jo sākot ar -2* C vasks mēdz plaisāt.

Turpmāk sveču mājā pēc harmonijas, iedvesmas un svecēm iegriezīsimies biežāk un, veikalā ieraugot parafīna sveces, noteikti atcerēsimies, cik tās ir kaitīgas mūsu veselībai. Izrādās, ka arī neaizdegtas sveces spēj iedegt prieka liesmiņu, jo pēc meistarklases skolā atgriezāmies smaržu un prieka apgaroti.

APĢĒRBS = VĒSTĪJUMS

Sporto visa 6.klase

Mēs – Vecpiebalgas vidusskolas 6.klase, jau no trešās klases piedalāmies projektā “Sporto visa klase”. Šī projekta misija ir ieinteresēt un aicināt bērnus un jauniešus vairāk sportot, uzlabojot viņu veselību un dzīves kvalitāti.

Tādēļ šī gada agrā 16.februāra rītā sēdāmies autobusā un devāmies ceļā uz Limbažu Valsts ģimnāziju, kur notika sacensības starp sešām komandām no dažādām skolām – Limbažu Valsts ģimnāzijas (2 komandas), Krimuldas vidusskolas, Alojas Ausekļa vidusskolas, Lādezera pamatskolas un Vecpiebalgas vidusskolas. Mums līdzi devās sporta skolotāja Līga Glāzere-Spalviņa un klases audzinātāja Baiba Bērziņa.

Diena pagāja interesanti, sportiski un jautri. Mums bija jāsacenšas 5 stafetēs, lēkšanā ar aukliņu un volejbola bumbas piespēlēs.

Stafetes bija ļoti interesantas – pārvietojāmies ar vingrošanas riņķi, ar lecamaukliņu, nesot bumbu iespiestu starp 2 klases biedru mugurām, piespēlējot bumbu viens otram, skrējām ap konusiem, ripinājām bumbu, lēcām ar bumbiņu starp ceļgaliem un vēl, un vēl, un vēl… Jutām viens otram līdzi, uzmundrinājām un atbalstījām, saucām „Urrā!” un aplaudējām. Ikviens klases skolēns tika iekļauts kādas stafetes dalībnieku sastāvā, jo projekta mērķis ir iesaistīt ikvienu, neatkarīgi no ikdienas vērtējumiem un sasniegumiem sporta stundās un sacensībās.

Stafešu sacensībās mums izdevās iegūt godpilno otro vietu, par ko esam ļoti apmierināti.

Projekta „Sporto visa klase” kopvērtējumā tiek vērtēti rezultāti 4 (četrās) kategorijās – sekmes (vidējais vērtējums par laika periodu no 2022.gada 2.septembra līdz 2023.gada 4.aprīlim), stafetes, VFS vingrinājumi (lēkšana ar aukliņu un volejbola bumbas piespēles) un labais darbs.

.

Atklātais turnīrs dambretē Liezēres pamatskolā

8.klases skolēni- Zigmārs Gobrāns, Kate Vilčiauska, Anželika Katrīna Apšukrapše, Adriāns Baumanis un 11.klases skolniece Sintija Briede piedalījās Dambretes turnīrā Liezērē.  Starp jaunietēm Sintija izcīnīja 1.vietu, Kate 3.vietu. Jaunieši cīnījās godam, jo pretinieks varēja būt gan pirmklasnieks, gan ilggadējs dambretes spēlētājs.

 

Kāpēc un tāpēc!

Vai zinājāt, ka jāpriecājas par katru bērna jautājumu: Ķāpēc?” Jo tieši tā bērni izrāda savu interesi, tieši tā uzzinām, ka bērns ir zinātkārs, bet tam, savukārt, ir milzīga nozīme bērna attīstībā. Tāpēc bērnudārzā dažnedažādiem paņēmieniem vilinām no bērniem jautājumus. Pēc Veselības profilakses dienas kopā ar dakteriem Klauniem un mūsu ģimenes ārsti I.Radziņu un ārsta palīgu V.Antoni bērniem bija gan daudz, ko izstāstīt, gan noteikti radās daudz jautājumu. Kas zina, varbūt te aug nākotnes ārsti un zinātnieki? Toties pēc “Ceļojuma uz 💗zemi”ir nepārprotami skaidrs, ka pirmsskolēnu vecāki ir radoši, izdomas bagāti, atsaucīgi, ieinteresēti un darbīgi, bet bērni taču,kā zināms, mācās no parauga! Pavērojiet, ar kādu nopietnību bērni veic tās lietas, kuras viņus ieinteresējušas! Jautājiet bērniem un sagaidiet atbildi! Audzējam kāpēcīšus, lai izaugtu zinātkāri skolēni un tad zinoši pieaugušie!

Aiz rāmjiem un priekškariem (jeb mācību ekskursija uz Rīgu)

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 8.februāra rītā mēs, 9.-12.klases skolēni, kāpām autobusā, lai izbrauktu no ikdienas rāmjiem un smeltos jaunas vēsmas vēstures pilnās ēkās. Mūsu galvenais galamērķis bija Rīga, taču šķita, ka paguvām paviesoties trīs dažādās pasaulēs.

Klausoties burvīgu Latvijas estrādes skaņu celiņu zēnu izpildījumā, pacilātā gaisotnē nokļuvām Rīgā. Pirmā pieturvieta – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Dažiem jau zināma, dažiem pilnīgi sveša vieta, kur pazaudēt laika izjūtu gida negaidīti aizraujošajā stāstā par renesanses laiku, postošajām slimībām, kādreizējās ārstēšanas metodēm. Atpakaļmetienu medicīnas vēsturē noslēdzām ar atsvaidzinošu un aktuālu izstādi “Snīkeri: eko x ego”, kas, apskatot neskaitāmos kedu pārus, lika aizdomāties par mūsu ego vēlmju dēļ un dabai nodarīto postījumu. Pārsteidza, ka ik gadu tiek saražoti 24 miljardi kedu, kas ir uzskatāms piemērs cilvēku nemitīgajai tieksmei pēc vairāk.

Pēc pusdienām un pastaigas pa pilsētu devāmies uz vietu, kura, iespējams, izmainīja mūsu domāšanu un dzīves redzējumu pavisam, – Stūra māju. Sākotnēji šķiet – plaša, neordināra, nevainīga ēka. Taču kādas šausmu vēstures ainas paveras jau aiz vestibila! Gids telpas izrādīja tādā secībā, kādā tās izstaigātu nopratinātais. Izstāstīja cilvēku pārciesto katrā no telpām un īpaši spilgtus stāstus, kas iezīmēja vēl tumšākas ēnas padomju varas “gaišajos” laukumos (kā vienu no ierastajām un neitrālākajām čekistu darbībām: trīs dienu 8-12 cilvēku ieslēgšanu šaurā, tumšā telpā bez ūdens un ēdiena). Lai arī bijām vietā, kur pirms pāris dekādēm tika garīgi iespaidoti, spīdzināti, nošauti cilvēki, ar šodienas acīm dzirdētais un redzētais šķiet kā šausmu filma, kas nav pa īstam. Prātam neaptverami, ka tepat netālu un salīdzinoši nesen ir bijusi elle, no kuras pasargāts nebija teju neviens. Mēs varam vienīgi būt pateicīgi, ka esam tās apmeklētāji 21.gs. ar iespēju izteikties, aiziet un brīviem būt.

Pirms mirkļa izjausto, nomācošo un skumjo gaisotni centāmies šķīdināt skaistumā. Devāmies uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur gida pavadībā aplūkojām pamatizstādes darbus, kā arī izstādi “Imanta Lancmaņa māksla”. Izstāžu laikā izpratām mākslinieku attēloto cīņu, nepakļaušanos, nolasījām viņu sajūtas un vēstījumu. Manījām motīvu maiņu gleznās, sākoties 1.pasaules karam. Izzinājām mākslinieka Imanta Lancmaņa gleznošanas taktikas un raksturīgās iezīmes. Izstādē redzētais lieti noderēs, pašiem mākslas stundās gleznojot.

Muzeju trīssavienību noslēdzām ar filmu “Mātes piens”, kas organiski sasaistīja visus ekskursijā redzētos apskates objektus un pavēra atkailinātu priekškaru indivīda iekšējā pasaulē, cīnoties pret ierobežojošo un nospiedošo varu. Filmā sižets galvenokārt koncentrēts uz trīs paaudžu sieviešu likteņiem, viņu pausto attieksmi, rezultējošām sekām. Dzīvesstāsta un patiesās, tā laika, ikdienas atspoguļojums atturīgu faktu pasniegšanas vietā ir filmas un skatītāju saistviela un ķīmiskās reakcijas vienādojums, kas spēj nemanot aizskart asaru kanālus.

Šīs ekskursijas iespaidā ar pārsteiguma vilni paši sev apgāzām stereotipus par to, ka muzeji ir garlaicīgi un saistoši šķiet vienīgi vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Salīdzinot mūsdienu medicīnas duāli vērtējamo sistēmu ar to, kādu piedzīvoja mūsu senči, secinājām, ka mums ir ļoti patīkamas un saudzīgas ārstniecības metodes. Aiz biezajiem priekškariem un metāla durvīm ieraudzījām skaudro vēsturi, kuru redzot šodiena kļuva vērtīgāka. Iebridām līdz viduklim vēstures ūdeņos, lai ar sausākām kājām un apgaismotāku prātu turpinātu iet pretī nākotnei. Vēl pateicīgāki, patriotiskāki, izglītotāki.

PALDIES lieliskajām skolotājām par mūsu uzraudzīšanu un laika menedžēšanu: Ilonai Strelkovai, Ivetai Ērglei, Sanitai Cimdiņai, Vitai Miķelsonei, Baibai Krūmiņai, Sandrai Makarei.

6.klases skolēni grib būt mobili!

Šajā mācību gadā 2 skolēnu komandas no 6.klases – „Čempioni” (Kate Ķepīte,  Pēteris Ķepītis, Liene Klodža un Elīza Doniņa) un „Fantastiskie četrīši” (Kristers Beikulis, Līva Lielbārde, Līvija Maiga Grimza un Estere Naprejenko) piedalījās CSDD organizētajā izglītības projektā “Gribu būt mobils”.

Projekta mērķis ir veicināt 6.-8. klašu skolēnos izpratni par apdraudējumiem un riskiem dažādās dzīves situācijās, tai skaitā ceļu satiksmē, mudināt izprast savus pienākumus, identificēt drošas rīcības soļus, precīzi formulēt un kritiski analizēt kompleksas problēmas, kas saistītas ar drošību.

Konkurss noritēja 2 daļās – neklātienes un klātienes kārtā.

Kopš oktobra skolēnu komandām neklātienes kārtā tika piedāvātas 3 mācību tēmas, kuru noslēgumā katram komandas dalībniekam bija jāizpilda zināšanu tests. Šajā laikā skolēniem tika dota iespēja apgūt tēmas „Ceļu satiksmes organizācija. Ceļa zīmes. Krustojumi.”; „Gājēju un velosipēdistu tiesības, pienākumi un ierobežojumi ceļu satiksmē.”; „Prasības un noteikumi elektrisko skrejriteņu un mopēdu vadītājiem.”

Pēc neklātienes kārtas rezultātu apkopošanas 19.janvārī uzzinājām, ka komanda „Čempioni” ir saņēmuši visvairāk punktus šajā kārtā un izcīnījuši ceļazīmi uz konkursa Valmieras reģiona pusfinālu Cēsīs, kur jāsacenšas ar vēl 9 zinošām komandām no visas Vidzemes..

Lai brauktu uz pusfinālu, bija jāveic mājasdarbs – jānovēro, kādi paradumi ceļu satiksmē ir skolēnu vienaudžiem vai citiem līdzcilvēkiem kā gājējiem, pasažieriem un velosipēdistiem, un analizēt tos, izvirzot 3 paradumus, kas ir droši, un izvirzot 3 paradumus, kas drīzāk nav droši, paskaidrojot, kāpēc tie nav droši, un piedāvājot savu redzējumu, kā mainīt šos paradumus.

9.februārī devāmies uz Cēsu pilsētas vidusskolu, kur notika konkursa klātienes kārta. Skolēniem bija jāpilda tests, kurā varēja demonstrēt savas zināšanas un izpratni par rīcību dažādās situācijās ceļu satiksmē. Tad sekoja individuālais uzdevums īpašās darba burtnīcās, kur līmējot uzlīmes (luksofori, ceļa zīmes, transportlīdzekļi) dotajā attēlā, bija jāizveido noteiktas situācijas attēlojums. Pēc tam sekoja stafetes uzdevums, kur īsā laikā skolēniem, vienam pēc otra atrodoties pie darba uzdevuma, bija jāsaliek aprakstiem atbilstošās atbildes (kas atļauts, bet, kas aizliegts ceļu satiksmē, ceļa zīmes, situācijas uz ceļa). Visbeidzot pienāca kārta mājas darba prezentēšanai. Skolēniem šī bija pirmā reize, kad jāstāv svešas auditorijas priekšā un jārunā, tādēļ bērni bija ļoti uztraukušies.

Un kur nu bez dāvanām! Visi dalībnieki saņēma arī dažādas dāvanas ar „Gribu būt mobils” logo.

Tā kā konkurss ir 6-8.klasēu skolēniem, tad nākošajā gadā varēsim startēt atkal! Un nu jau būsim nedaudz zinošāki gan satiksmes noteikumos, gan konkursa norisē, un daudz drošāki prezentēt sevi un savu darbu!

Vai jums patīk ziema?

Vai jums patīk ziema? “Protams!”, lielākoties atbildēs bērni. Ne jau gadalaikam ir tik liela nozīme, bet gan tam, ko mēs darām. Jāatrod interesantas, aizraujošas nodarbošanās un labs noskaņojums garantēts! Mazputniņi ziemā slēpo, brauc ar ragaviņām būvē mājas no sniega ķieģeļiem, brauc no kalniņa, rok sniegu, saldē ledus figūriņas, ceļ sniegavīrus. Vai neizklausās aizraujoši? Tas vēl nav viss: gatavo brīnumainas lietas no lego, lej sveces, pēta to krāsas un faktūru.  Jau laikus visi gatavojās Teātra nedēļai, kurā audzītes izspēlēja ainiņas par pieklājību, bērni spēlēja “Vecīša cimdiņu”, deklamēja dzejoļus un dziedāja, lai kļūtu aizvien drošāki un brašāki, uzstājoties publikas priekšā. Teātra dienās piedalījās arī kādi īpaši viesi: Zuzanna, Zāra, Robis, Toms, Fīlips, Millija, Tīna, Pepe un Tontons. Tās ir lielās lelles, kuras iegādājāmies par Ziemassvētku labdarības tirdziņā nopelnītajiem līdzekļiem. Iepazīšanās izvērtās patiesi sirsnīga! Tāda bija arī “Pūces skolas” bērnu satikšanās ar projekta draugiem Cesvainē. Bērni jau bija tikušies attālināti, redzot viens otru caur ekrānu, bet nu varēja kopā sportot, izstaigāt Cesvaines bērnudārzu, cienāties ar cesvainiešu pašu ceptajiem kārumiem, pēc tam doties uz vareno Cesvaines pili. Pūčulēni uzmanīgi klausījās, kā celta pils, kas bijuši tās saimnieki, kāpa augstajā tornī pa vītņu kāpnēm un klausījās spoku stāstu, jo tādi pilīm vareni piestāv! Kā ir? Vai izklausās garlaicīgi?

Sporta sacensības

Lai piešķirtu ikdienai azartu, janvāra izskaņā skolēnus izaicinājām uz sporta sacensībām. 30.janvārī 8.-12.klase jaukto komandu sastāvā sīvi cīnījās florbola sacensībās. 3.-7.klases skolēni savas klases godam pārstāvēja tautasbumbas sacensībās.

8.-12.klašu grupā jaukto komandu sastāvā uzvarēja draudzība.

3.-7.klašu grupā tautasbumbā:

1.vieta– 5.klase (4 uzvaras)

2.vieta– 6.klase (3 uzvaras)

3.vieta- 7.klase (2 uzvaras)

4.vieta- 4.klase (1 uzvara)

5.vieta- 3.klase (0 uzvaru)

Paldies par noteikumu ievērošanu, tiesnešu respektēšanu!

Uz tikšanos citās sporta spēlēs jau pavisam drīz!

Izglītojamo pašpārvalde

Pusaudžu un jauniešu mentālā veselība

1.februārī 5.-12.klašu skolēniem bija tikšanās ar Pusaudžu un jauniešu centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu par mentālo veselību.

N.S. Konstantinovs ikdienā strādā ar pusaudžiem, sniedzot psihoterapiju un psihodiagnostiku. Ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestrā), specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, apguvis terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā, Eiropas bērnu un pusaudžu psihiatrijas savienības (ESCAP) 1. rezidences absolvents, šobrīd turpina apgūt bērnu psihoanalīzi. Lektors ir britu psihologu savienības (BPS), Bērnu un pusaudžu mentālās veselības asociācijas (ACAMH), Personības diagnostikas savienības (SPA) biedrs un Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis.

Nodarbības notika 3 grupās, ņemot vērā katras grupas vecumposma īpatnības un sabiedrības veselības pētījumus par efektīvām intervencēm vielu lietošanas riska mazināšanai skolas vecuma jauniešiem. Skolēni guva zināšanas par  mentālo veselību.

5.-6.klašu skolēni guva priekšstatu  par bērnu un agrīno pusaudžu psihoemocionālo veselību, kāpēc reizēm ir tik grūti izturēt vienaudžu spiedienu, kā apgūt spēju pateikt ,,Nē”. Kāda ir PPP ( pirmā psiholoģiskā palīdzība), vienaudžu atbalsts, palīdzības iespējas.

7.-9.klašu pusaudži iepazinās ar pusaudžu psihoemocionālo veselību, kā darbojas smadzenes, kā smadzenes ietekmē dažādas vielas, kādi ir psihoaktīvo vielu lietošanas riski un pasargājošie fakti.

10.-12.klašu jaunieši diskutēja kā mainās sabiedrības attieksme pret dažādām vielām, kāda saikne ar vielu lietošanu ir mentālajai veselībai. Kā palīdzēt sev un draugam uzturēt spēcīgu mentālo veselību. Vienaudžu atbalsts un palīdzība.