Saules sasildīti, vējiņa apmīļoti, jāņuzālēm rokās, vainagiem galvās mazie un lielie Jāņa bērni no bērnudārza devās līgot. Pa ceļam tika izdziedātas  gan Līgo dziesmas, gan citas tautasdziesmas, jo tā ceļš vieglāk ejams. Līdzi ņēmām arī jāņuzāles zīlēšanai, jo šis, Saulgriežu, laiks ir tam īsti piemērots! Līgotāji satika bibliotekāri Līgu, Oskara mammu Līgu un vecmāmiņu Intu, kas ir īsta Jāņa māte! Pie savas mājas droši līgotājus sagaidīja Jānis Avens, kuram jau esot “puspieci” gadi! Kārlis ieveda līgotājus pie savas  omītes Ingunas un mammas Madaras, bet uz “Priedulāju” balkona visus sagaidīja mūsu dārzniece Līga, iepriecinot līgotājus, ar striķīti nolaižot konfekšu grozu un kvasa pudeli. Kad devāmies tālāk uz pagasta domes ēku, virs galvām lidinājās vesels pulks ar stārķiem, ko vienbalsīgi tulkojām kā labu zīmi: bērni mūsu “Mazputniņā” būs! Mums izdevās sagādāt svētku prieku pašvaldības darbiniekiem, bet, kad atgriezāmies savā dārziņā, saņēmām savu devu īsta prieka: pašvaldības meitenes nu aplīgoja mūs, sadāvinot kārumus katram mazajam un lielajam līgotājam. Vēl paspējām satikt audzīti Ilzi, kura esot gan Jāņa meita, gan Jāņa māsa, gan Jāņa sieva! Skolā satikām direktori Ilonu un skolotāju Taņu, Anitu, dežuranti Vivitu, kurām arī tika pa Līgo dziesmai. Pirms doties uz dārziņu vēl aplīgojām frizieri Līgu. Pa ceļam parunājām arī par ticējumiem, ieražām, dažas pat likām lietā, piemēram, aizkrāvām durvis audzītei Mārītei, jo viņas nebija mājās, kad līgotāji bija sanākuši. Pateicība Oskara mammai un omītei par kārumiem, kuri mūs sagaidīja dārziņā!

Ikviens darbs ir svarīgs un nozīmīgs, īpaši jau tad, ja to var darīt kopā ar draugiem, piemēram, sagrābt nopļauto zāli, aplaistīt lecektīs augus, pētīt kukaiņus, saplūkt tējas zāles, uzpīt vainagus un pat fanot par Latvijas hokeja komandu. “Pūces skolas” bērni, kā jau lielākie mūsu bērnudārzā, dara pavisam nopietnas lietas, piemēram, klausās lekciju Zoom platformā par skudrām un to dzīvi, kuru vadīja Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes projekta “Skudru pētnieks” pedagogi. Savukārt, ar lielu prieku un aizrautību kopā ar skolotāju Vivitu bērni mērīja, svēra un prātoja. Darbīgs pavasaris! Pat lietus mākoņi to nespēja sabojāt!

Šķiet, ka bērnudārzā esam radījuši jaunu ticējumu: “Tas, kuram no rīta bijusi rīta rosme, tam visu dienu būs kārtīga DARBA rosme!” Ticējums pārbaudīts darbībā: izvingrojies, izkusties, izskrienies un enerģijas pietiks visai dienai! Jā, bet kur var satikt vērīgus dabas pētniekus un putnu balsu klausītājus? Kur sastapsiet čaklus stādiņu audzētājus un veiklus sportotājus?  Kur top krāsām bagāti un radoši darbiņi? Jā, “Mazputniņā”!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!