Meklējam prieku!

Turpinām darboties, lai nekādi pasaules notikumi neaizēnotu skaistāko un atbildīgāko laiku: bērnību! Kas dara šo laiku priecīgāku? Tās ir rotaļas un spēles ar mūzikas instrumentiem, laiks, pavadīts liekot lego klučus interesantās būvēs, tā ir  mācīšanās, izmantojot Montesori materiālus, rudens putras vārīšana saviem rotaļlietu draugiem, pirkstiņu vingrināšana plēšot, griežot, lipinot un līmējot, tā ir vingrošana sporta takā, sulas spiešana un ķirbja grebšana. Ceram uz drīzu, drošu un priecīgu tikšanos arī ar citiem bērnudārza bērniem!

Tas ir aizraujoši!

Vai atceries, kad pēdējo reizi viļājies rudens lapās, vai gulēji un skatījies, kā dzērvju kāši un mākoņi slīd pa debesjumu? Bērnudārza bērniem tas izdodas! O, vēl arī rudens lapu salūts! Pēc salūta rudens lapas var arī apvilkt, var pārkrāsot pa savam prātam, var saskaitīt! Var arī sagrābt un aizvest, kas īpaši labi patika mazākajiem bērniem. Rudenī, kad raža savesta mājās, noglabāta pagrabos, zeme dodas atpūtā, ir jāsvin Miķeļi. Tajos pārrunājām un apbrīnojām, kas izaudzis, gājām rotaļās un dziedājām. Svētku prieku turpinājām ar klausīšanos, jo stiprais vējš, kas pūta šajās dienās, palīdzēja saklausīt tik interesantās un dažādās vēja zvanu skaņas. Pateicība vecākiem par raibu raibajiem un skanīgajiem interesanto skaņu radītājiem! Lai prieki nepārvērstos bēdās, ir jācenšas ievērot noteikumus. Tos bērni  izstrādāja kopā ar audzinātajām un nolika redzamā vietā, lai atgādinātu paši sev, jo bērni aug un mācās ne tikai burtus, ciparus, bet arī noteikumus. Arī pieaugušie taču mēdz ko aizmirst? Jo vairāk kādu lietu praktizē jeb atkārto, trenē, jo labāk veicas! Izrādās, ka ļoti labi veicas arī ar lego. Skolotājs Ansis priecājās, kā bērni cenšas salikt klucīšus, vadoties pēc instrukcijas, kā izdomā savus variantus, cik radoši un priecīgi viņiem tas izdodas! Lielās skolas skolēni un skolotāji veselu nedēļu iejutās kādā tēlā. Bērnudārza kolektīvs pievienojās ceturtdienas tēmai “Multfilmu varoņi”. Lūk, ko varēja sastapt: Halkus, vienradžus, Salātlapiņas, Bārtus, zaķus, vilkus un vēl, un vēl, un vēl. Bija varen jautri kopā ar sporta skolotāju izvingroties multfilmas “Troļļi” mūzikas pavadījumā, izdejot mazo haizivju deju un izrādīt savu tērpu. Rotaļnodarbībās turpinām izgaršot, iztaustīt, sajust, ieraudzīt rudens brīnumus. Tas patiešām ir aizraujoši!

Eiropas Sporta #BeActive nedēļa “Mazputniņā”

Mazie, vidējie, lielie, ikviens “Mazputniņā” tiek mudināts uz dažādām fiziskām aktivitātēm, jo zinām, ka bērniem veiksmīgas attīstības pamatā ir kustība, savukārt, pieaugušajiem jākustas tamdēļ, lai neierūsētu, lai rādītu paraugu. Pat sporta nedēļas devīze skan: “Piecelies un piecel citus!” Katru dienu no 23.  līdz 30.septembrim notika kāda īpaša aktivitāte: bērni vingroja kopā ar mūsu sporta skolotāju, olimpieti Līgu, vingroja arī ar slepenajiem ciemiņiem, kas izrādījās Mazputniņš, pūce, gailis, vista un papagailis. 24.septembrī mazākajiem bērniem bija jāpieveic šķēršļu joslu pārvarēšanas uzdevumi, bet lielākie devās uz skolu, kur satika 11 Vecpiebalgas sporta zvaigznes, ar kuram lepojamies, kuru sportiskajam piemēram varam sekot. Citā dienā audzītes bija sagatavojušas uzdevumus interesantam pārgājienam, bet Miķeļdienā bērni ne tikai klausījās vēja zvanu skaņās un gāja rotaļās, bet arī ar aizrautību veica foto orientēšanās uzdevumus. Skatoties iesūtītos foto, no sirds priecājāmies par sestdien un svētdien, tas ir, 25. un 26.septembrī, katrā ģimenē paveikto! Tas ir tik iedvesmojoši: kopā skriet, pastaigāties, kāpt kalnā vai pat tornī, braukt ar riteņiem, lasīt kartupeļus un vēl, un vēl… Sportisko nedēļu noslēdza velodiena, kad uz dažnedažādiem riteņiem sēdās liels un mazs. Tas bija aizraujoši! Tas bija veselīgi! Tā turpinām!

Sveicieni no bērnudārza!

“Mazs cinītis gāž lielu vezumu!”- tā teikts sakāmvārdā. Tieši tā var teikt arī par mūsu mazputniņiem, jo bērni turpina ar dažādām aktivitātēm iepazīt sevi, iepazīt savu bērnudārzu, savu pagastu. Dzenīši un pūcītes bija mācību ekskursijā uz zemnieku saimniecību “Stupēni”. kur izbaudīja kartupeļu talkas priekus. Raža no savām bērnudārza lecektīm arī jau novākta, nogaršota un apbrīnota. Rotaļnodarbībās un ikkatru brīdi darbinām rokas, kājas, iesaistām visas maņas. Mācamies uzklausīt, sadarboties, cienīt un nedarīt otram to, kas pašam nepatīk! Vienā vārdā: augam!

Pirmie lielie darbi “Mazputniņā”

Atkal esam satikušies “Mazputniņā” un varam darīt labas lietas, jo kopā ir jautrāk, kopā ir interesantāk, kopā esot, varam mācīties viens no otra! Lai pārliecinātos, cik katrs izaudzis, bērni mērījās, izmantojot sentēvu metodi: atzīmējot savu garumu uz durvju stenderes. Vai variet iedomāties, cik aizraujoši būs mērīties atkal pirms vasaras brīvlaika?! Bērni pētīja ne tikai sevi, savu matu un acu krāsu, bet pārliecinājās, kas izaudzis pašu sētajās un stādītajās dobītēs. Jā, patiešām- pašu audzēts kālis ir super salds! Skaitīt, cik kartupeļi izauguši, arī ir svarīgi! Bērni ievāca sēklas no augiem, lai nākamajā pavasarī var sēt atkal! Kur likām lakstus? Mūsu jaunajā bioloģisko atkritumu kastē! Kopā dziedot, sportojot, zīmējot, rotaļājoties, bērni mācās tik daudz, ka pat grūti to aptvert! Viena īpaši svarīga lieta, ko cītīgi paturējām prātā: jāapsveic tēti un opīši Tēvu dienā! Ļoti ceram, ka iepriecinājām ikvienu tēti, ikvienu opīti, ar mazajiem, bet sirds siltajiem video sveicieniem! Priecājamies arī par saulaino piektdienu, kad visi, kas vien vēlējās, varēja izmantot īpašo, Tēvu dienai sagatavoto foto arku. Prieks rada prieku!

Zinību diena “Mazputniņā”

“Audzīt, audzīt, kas tad tas?
Bērni nāk! Nu un kas?
Pretī iešu, vārtus vēršu,
Samīļošu, apmīļošu!”
Šogad Zinību dienas rītā ar mazputniņiem un vecākiem tikāmies pagalmā, lai kopā priecātos, kā jaunākais audzēknis Tomass ar vecākiem ceļ mastā Latvijas karogu, lai pateiktos par atsaucību un palīdzību Martas Ķaukules tētim, Oto Šulca, Olivera Greiziņa, Haralda Krieviņa, Augusta Mivrenieka vecākiem un vecvecākiem, lai suminātu skolotājas Inesi Radvilaviču un Zaigu Ņikandrovu, saņemot atzinību par radošu, atbildīgu un pašaizliedzīgu darbu. Lai būtu iespēja apskatīt, kas jauns laukumiņā, iespēja vecākiem aprunāties vienam ar otru, bērniem satikties, iepazīt audzītes un auklītes, bija sagatavoti 6 dažādi uzdevumi: iegriezt mūzikas ratu un spēlēt gongus, izbraukt Drošības laukumu, izpētīt, kas izaudzis pašu bērnu pavasarī sasētajās augstajās dobēs, izskriet mīļumstafeti un nofotografēties, sēžot īpašajos spārnotajos krēsliņos, jo esam taču “Mazputniņš”, zīmēt un rakstīt uz īpašā rudens rata!

Vai dzirdi?

Nu sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām!

Saules sasildīti, vējiņa apmīļoti, jāņuzālēm rokās, vainagiem galvās mazie un lielie Jāņa bērni no bērnudārza devās līgot. Pa ceļam tika izdziedātas  gan Līgo dziesmas, gan citas tautasdziesmas, jo tā ceļš vieglāk ejams. Līdzi ņēmām arī jāņuzāles zīlēšanai, jo šis, Saulgriežu, laiks ir tam īsti piemērots! Līgotāji satika bibliotekāri Līgu, Oskara mammu Līgu un vecmāmiņu Intu, kas ir īsta Jāņa māte! Pie savas mājas droši līgotājus sagaidīja Jānis Avens, kuram jau esot “puspieci” gadi! Kārlis ieveda līgotājus pie savas  omītes Ingunas un mammas Madaras, bet uz “Priedulāju” balkona visus sagaidīja mūsu dārzniece Līga, iepriecinot līgotājus, ar striķīti nolaižot konfekšu grozu un kvasa pudeli. Kad devāmies tālāk uz pagasta domes ēku, virs galvām lidinājās vesels pulks ar stārķiem, ko vienbalsīgi tulkojām kā labu zīmi: bērni mūsu “Mazputniņā” būs! Mums izdevās sagādāt svētku prieku pašvaldības darbiniekiem, bet, kad atgriezāmies savā dārziņā, saņēmām savu devu īsta prieka: pašvaldības meitenes nu aplīgoja mūs, sadāvinot kārumus katram mazajam un lielajam līgotājam. Vēl paspējām satikt audzīti Ilzi, kura esot gan Jāņa meita, gan Jāņa māsa, gan Jāņa sieva! Skolā satikām direktori Ilonu un skolotāju Taņu, Anitu, dežuranti Vivitu, kurām arī tika pa Līgo dziesmai. Pirms doties uz dārziņu vēl aplīgojām frizieri Līgu. Pa ceļam parunājām arī par ticējumiem, ieražām, dažas pat likām lietā, piemēram, aizkrāvām durvis audzītei Mārītei, jo viņas nebija mājās, kad līgotāji bija sanākuši. Pateicība Oskara mammai un omītei par kārumiem, kuri mūs sagaidīja dārziņā!

Klāt vasara!

Šajā laikā, kad dabā viss zaļo un zied, ir lieliska iespēja pētīt un izzināt, tāpēc mazputniņi devās pārgājienos, turpināja kopt augus lecektīs, darīt mazus un lielus darbus. Paši lielākie mūsu mazputniņi teica atā bērnudārzam, lai rudenī drošu soli dotos uz skolu.