25.martā notiek Ķenguru Diena!

80.gadu sākumā Pīters Hollorans (Piter Holloran), matemātikas profesors no Sidneja, nolēma organizēt spēles-konkursa jauno veidu Austrālijas skolniekiem: aptauju ar piedāvātiem atbilžu variantiem, kuru pārbauda dators. Tūkstošiem skolnieku varēja piedalīties konkursā vienlaicīgi. Austrālijas nacionāla matemātiska konkursa panākumi bija milzīgi.

80.gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to „Ķengurs” par godu saviem Austrālijas draugiem.

Pirmā spēle savāca 12000 koledžu studējošos. Vēlāk konkursā piedalījās arī skolēni un liceju studenti. 1993. gada jūnijā „Ķengurs” franču organizētāji (www.mathkang.org) sarīkoja tikšanos Eiropas valstu matemātikas sacensību vadītājiem Parīzē. Aicinātie matemātiķi bija ļoti pārsteigti ar konkursa „Ķengurs – matemātika visiem” Francijā: 1991. gads – 120000 dalībnieku, 1992. gads – 300000, 1993. gads – 500000.

1944. gada maijā Baltkrievija, Ungārija, Spānija, Nīderlande, Polija, Krievija un Rumānija nolēma piedalīties konkursā un tas nodrošināja spēles lielos panākumus.

1944. gada jūlijā Strasbūrā Eiropas padomes sēdē, Ģenerālā asamblejas izveidoja Asociāciju „Ķengurs bez robežām” no 10 Eiropas valstīm.

Tagad šī asociācija apvieno dalībniekus no daudzām valstīm. Asociācijas mērķis ir vispārējas matemātiskās kultūras plaša izplatīšana un, protams, konkursa-spēles „Ķengurs”, kura notiek visās dalībvalstīs vienā dienā, organizēšana.

Konkursa forma tika saglabāta – jautājumu saraksts ar atbilžu variantiem, konkursa diena un stunda, un galvenais princips – „balva visiem”, katram dalībniekam. Katrā valstī ir sava organizācijas komiteja, savas balvas, dažādu valstu rezultāti netiek salīdzināti viens ar otru.

Par šā konkursa pirmatklājējiem Rīgā 2006. gadā kļuva vidusskolas ISMA „Premjers” skolēni, kuri paradīja ļoti labus rezultātus.

No 2014. gada Latvija kļuva par asociācijas Le Kangouron sans fronties (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgiem locekļiem. Šodien tajā ietilpst vairāk nekā 82 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis, bet dalībnieku skaits ir lielāks par 6 miljoniem. Latvijas pieņemšanas ideja asociācijā pieder Klasiskai ģimnāzijai un skolai ISMA „Premjers”. Galveno organizācijas darbu uzņemas konkursa „Ķengurs” Latvijas organizācijas komiteja jaunatnes asociācijas “Spilgtie Jaunieši” aizgādībā.

2015.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 15 000 skolēnu no 199 Latvijas skolām.

2016.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 19 286 skolēnu no 219 Latvijas skolām.

2017.gadā matemātikas sacensībās piedalījās vairāk kā 23 855 skolēnu no 247 Latvijas skolām.

2018.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 15 895 skolēni no 239 Latvijas skolām.

2019.gadā matemātikas sacensībās piedalījās 16 500 skolēnu no 250 Latvijas skolām.

25.marts-Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

25.marts Latvijā ir sēru diena, kad naktī no 1949. gada 24. uz 25. martu daudzās Latvijas sētās ļaudis no miega modināja šauteņu laižu vai smagu zābaku sitieni durvīs. Bruņotie atnācēji – padomju Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka zaldāti un virsnieki, arī vietējie padomju aktīvisti – paziņoja, ka mājiniekiem dotas divas stundas laika, lai savāktu mantas ceļam uz PSRS austrumu apgabaliem. Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabali tālajā Sibīrijā kļuva par viņu turpmāko dzīves vietu – citam uz laiku, citam uz mūžīgiem laikiem.

No Latvijas tika izsūtīti apmēram 43 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāji tika izsūtīti veselām ģimenēm bez jebkāda tiesas sprieduma. Lielā slepenībā vienas dienas laikā tika izsūtīts 31 vilciena sastāvs ar lopu vagoniem.

Atceroties šos notikumus mūsdienās Latvijas tauta nes ziedus pie piemiņas vietām. Pie ēkām ir pakārti karogi ar sēru lentītēm , bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.

Aicinām arī mūsu skolas saimi pieminēt šīs dienas notikumus. Iespēja noskatīties LTV1 raidījumus:

  • ,,Pieminekli celt. Pieminot padomju režīma deportāciju upurus ( 14:20 – 15:15);
  • ,,Tālā zeme “Sibīrija”. Kāpēc 1949.gada 25. marts?”  (21:05 – 22:00)
  • Iepazīties ar arhīva materiāliem par izsūtītajiem mūsu novada cilvēkiem ( Cēsu aprinķī) interneta vietnē – https://ej.uz/ogoq ;
  • Noskaties internetā dokumentālās filmas “Sibīrijas bērni” un ,,Igarka, ceriba un Taurenis”

 

LLU Karjeras dienas

Latvijas Lauksaimniecības universitāte aicina skolēnus no 10.-12.februārim piedalīties tiešsaistes Karjeras dienās , kurās būs iespēja iepazīt vairāk nekā 20 profesiju un nodarbošanās veidu un to“aizkulises”. Plašajā vebināru programmā ikviens varēs izvēlēties tēmas par sev interesējošu profesiju vai nodarbošanās veidu, kurā attīstīt profesionālo karjeru. Vebinārus iespējams ieintegrēt arī dažādos mācību priekšmetos un nodarbību laikā tiešsaistē pieslēgtiem tām tēmām, kuras jauniešiem visvairāk interesē.

Sīkāka informācija šeit.

Lielais gaidīšanas un gatavošanās laiks ir klāt!

Pirmajā Adventa pirmdienā pārrunājām, kas ir laba sirds, nodziedājām dziesmu ar ļoti svarīgiem vārdiem ikkatram cilvēkam: sargā savas acis, visu neskaties… sargā savu muti, visu nerunā… sargā savas rokas, visu neaiztiec… sargā savas kājās, visur nestaigā.. sargā savas ausis, visu neklausies… Vienojāmies, ka ne tikai paši gaidīsim dāvanas, bet sagādāsim pārsteiguma dāvaniņas arī Bērnu slimnīcas Drosmes kastei, ar kuru iepriecina sasirgušos bērnus. Kad satikāmies nākošajā pirmdienā jau pie otrās Adventa sveces, bijām ļoti aizkustināti, ka ar vecāku gādību bija piepildītas vairākas kastes, kuras aizceļoja uz Rīgu! Lūk, tāda arī ir LABA sirds! Kā ik gadu visi: gan bērnudārza darbinieki, gan bērni kopā ar vecākiem gādājam Ziemassvētku kārumus arī vecajiem cilvēkiem Vecpiebalgas aprūpes namā. Ar katru ikdienas darbu bērni cenšas pierādīt paši sev un parādīt pieaugušajiem, cik daudz jau prot: cik veikli uzbūve, cik rūpīgi zīmē, gatavo, cik labi prot izdarīt visdažnedažādākās lietas! Trešajā Adventa pirmdienā dedzinājām bluķi, protams, pirms tam, skaļi rībinot, dipinot un dimdinot, apvelkot to trīs reizes pret sauli apkārt bērnudārzam. Līdz ar bluķi sadega visi niķi un stiķi, visas bēdas un nepatikšanas, viss, ko bērni pa nedēļu bluķim bija atstājuši. Dega tā, ka kūpēja vien! Lai sagaidītu brīnumus, tiem ir jātic! Ticam un gaidām!

Ko darām bērnudārzā, gaidot Ziemassvētkus

Lai godam sagaidītu svētkus, jāpaspēj gan saposties, gan samācīties dzejoļus, dziesmas un dejas, gan sagatavot pārsteigumus vecākiem. Bērni kopā ar audzītēm un auklītēm čakli ķērušies pie darba. Lai visiem priecīga gaidīšana!

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.

Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.

Nemanot  pienākusi pirmā advente – klusā Ziemassvētku gaidīšanas laika sākums ar mieru, klusumu un pārdomām, kad iededzam pirmo sveci vainagā, kad mēģinām piebremzēt ikdienas steigu, kad domās pārcilājam sev svarīgākos darbus un notikumus.

Cerību un gaidīšanas laiks. Visapkārt dabā iestājies ziemas perioda miers. Meži, pļavas un lauki gaida sniega segu, kas apkārtējo pasauli mums ieskaus spoži baltā krāsā, kas īsās un tumšās dienas padarītu nedaudz gaišākās nokrāsās. Gaismu un sauli mums visiem gribas redzēt vairāk. Mums visiem šis ir pārdomu, gaidīšanas un cerību laiks. Maziem un lieliem, neatkarīgi no vecuma, Ziemassvētki ir un paliek arī gaidīšanas svētki, kas iesākas ar pirmo Adventa svētdienu. Šajā klusajā laikā mēs pārdomājam aizvadāmā gada veiksmes un neveiksmes, priecīgos brīžus, skumjos, tikšanās reizes un gada sākumā ieplānotos darbus, kurus ir vai nav izdevies īstenot. Ir labi, ja pozitīvās lietas ir vairāk. Tad ir gandarījuma sajūta par ieguldīto darbu un spēks cerību piepildījumam nākošajā gadā īstenot to, kas palicis nepaveikts šajā. Dzīvojot, kopā strādājot, pārdzīvojot dažādos dzīves brīžus, esam pie jauna darba perioda sākuma, kad gribas savus sapņus un mērķus realizēt, lai mēs ietu attīstības virzienā.

Neskatoties uz to, ka vakaros agri paliek tumšs, šie svētki tik un tā paliek paši gaišākie, jo Ziemassvētku gaidīšanas laikā viss kļūst pasakaini skaists –izrotātas eglītes, dekorācijas logos, gaišas uguntiņas, piparkūku smarža -, liek aizmirst ikdienas rūpes un iegrimt svētku atmosfērā.

Arī mēs, Vecpiebalgas vidusskolas saime,  esam sākuši gatavoties Ziemassvētkiem.

Priecīgu un gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

 

 

Latvijas dzimšanas dienas svinības bērnudārzā

Lai dzīvo Latvija!
Svētki ir jāsvin. Arī tad, kad nevaram pulcēties kopā, atrodam drošu veidu svinībām- pa grupiņām un svaigā gaisā! 17.novembra vējainajā rītā noskatījāmies tautastērpos ģērbto audzīšu parādi, kopā priecājoties, cik dažādi un bagātīgi tie ir. Īpaši godājām audzīti Raimondu, jo viņa ar savu darbu izpelnījusies Goda pirmsskolas skolotājas nosaukumu. Himnai skanot, audzīte Raimonda cēla mastā mūsu valsts simbolu- sarkanbaltsarkano karogu. Lai svētkus darītu vēl priecīgākus, bērniem bija jāveic dažādi uzdevumi: jāapvelk un jāizkrāso latvju zīmes, kopā ar muzikālo audzīti jāizspēlē teika par Alaukstu un Inesi, jāizbrauc Drošības laukums, “apciemojot” dažādas Latvijas pilsētas, jānofotografējas pie “Mazputniņa” zīmes, kur visus gaidīja fotogrāfe Laura. Noslēgumā bērnus gaidīja svētku kliņģeris un zāļu tēja. Šodienas bērni pēc gadiem 20 būs tie, kuri turpinās celt Latviju. Labi izdodas vien tas, ko dari no sirds un ar sirdi! Mīlam un mīļojam savu zemīti!

 

Mācību ekskursija uz Siguldu

4.oktobrī 6. un 7. klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Siguldu. Apmeklēja Mazās Brīnumzemes centru, kur varēja iepazīt pasauli no putna lidojuma perspektīvas. Miniatūras pasaules ekspozīcijā aplūkoja laukus, mājas , cilvēkus, pilsētu, ielas, mašīnas, vilcienus un citas lietas mērogā 1 : 87. Tehniskajā laboratorijā vēroja kā tiek gatavoti dažādi transporta līdzekļi. Bija arī iespēja 3D maketu darbnīcā pašiem modelēt savu Brīnumzemi. Skolēni apmeklēja arī Turaidas muzejrezervātu un baudīja aktīvas izklaides Siguldas poligonā ‘’Lāzertags”.