Acis darba izbijās, rokas darba nebijās

Pavasaris patiešām rosina darboties ikvienu: putni vij ligzdas, kurmji rok jaunas alas, augi dzen asnus un plaukst, bet bērni bērnudārzā dara vissvarīgāko darbu- aug! Bērni aug un apgūst lietas, kas viņiem palīdz iepazīt pasauli, tās kārtību un noteikumus. Ja no mazotnes visi kopā mācīsim, ka atkritumiem ir sava vieta, aicināsim piedalīties talkās un darīsim to paši, ja no mazotnes ierādīsim, kā un kur sēt un stādīt,kā pasargāt koku no slimībām, kā palīdzēt draugam, kā pārvarēt grūtības un tomēr izdarīt, kā atpūsties un priecāties, tad izaugs mums varena jaunā paaudze.

8.aprīlī zoom platformā 5. un 6. un 10.kl. skolēni piedalījās ,,Skolas soma “organizētajā nodarbībā no K. Barona muzeja ,, Mūsu Tēvzemes aprakstīšana”. Video ierakstā iepazinās ar K. Barona muzeju, uzzināja par  latviešu folklorista, rakstnieka un publicista dzīvi.

1859.gadā Tērbatas, tagadējās Tartu universitātes, matemātikas un fizikas fakultātes students Krišjānis Barons nolēma kājām mērot ceļu no Tartu līdz savām mājām Dundagā, viens no viņa mērķiem bija pamatīgāk iepazīt savu tēvzemi. Tas atspoguļots viņa grāmatā “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”. Viņš kļuva par pirmās ģeogrāfijas grāmatas autoru, kas atstājis nozīmīgu informāciju par Latvijas teritoriju 19. gadsimta vidū.

Nodarbības laikā mēs darbojāmies grupās, veicām vairākus uzdevumus. Piemēram, pēc dotās fotogrāfijas jāatpazīst K. Barona acis; pēc dotajiem attēliem jāatmin pilsētas; jālasa vecajā drukā, jāaprēķina veiktais maršruts jūdzēs.

Barons savu ceļojumu veica 5 nedēļās, ar kājām veicot ~ 840km. Vairākas dienas viņš atpūtās un iepazina Vecpiebalgu, īpaši priecājās par bagāto valodu. Maršruts:

 

Atsauksmes:

  1. nodarbība bija ļoti ieinteresējoša, uzzināju daudz ko jaunu par K. Baronu;
  2. man ļoti patika meklēt informāciju, bija jautri un interesanti;
  3. mani ieinteresēja, kā K. Barons ar kājām nogājis 847km 5nedēļās vai vienā mēnesī, dīvains maršruts;
  4. man patika viss, bija jautri, laba komanda;
  5. atjautīgi jāmin pilsētu nosaukumi pēc attēliem;
  6. nodarbība patika, interesanti ir mēģināt atšķirt pēc acīm, kuras ir K. Barona (beigās izrādījās, ka visas acis bija viņa);
  7. lasījām doto tekstu vecajā drukā, tas bija interesanti, piemēram, kas ir virspilssāts, strūgas, skutkas? ( galvaspilsēta, ūdens, laivas);
  8. nodarbība bija izzinoša un interesanta;
  9. nodarbības noslēgumā dziesma “18361 ” – mani uzrunāja visvairāk.

Skolēni par skolu

Izglītības portāls “Skolēns LV” sadarbībā ar Skola2030 uzsāk tiešsaistes diskusiju sēriju “Skolēni par skolu”.
8. aprīlī plkst. 15.00 uz diskusiju “Kā notiks mācības vidusskolā?” īpaši tiek aicināti skolēni no 8.-12.klasei.
Galvenie diskusijas jautājumi:
Ar ko atšķiras pašreizējais mācību saturs no jaunā mācību satura? Kas mainīsies skolēna ikdienā?Kā skolēni saprot jauno piedāvājumu vidusskolā?Kāda ir skolēnu pieredze, izvēloties skolu, kursus vidusskolā?Ko darīt skolēnam, ja tuvākās skolas nepiedāvā viņa interesēm atbilstošu programmu? Kā varēs mainīt skolu, ja skolu programmas atšķirsies?Kādas ir galvenās skolēnu bažas, bailes, mīti?Šī diskusiju sērija būs īpaši interesanta skolēniem gan pamatskolas (īpaši 8. un 9. klases skolēniem), gan vidusskolas posmā, lai labāk izprastu pārmaiņas pilnveidotajā mācību saturā un pieejā.
Diskusijas būs skatāmas tiešraidē gan Skola2030 Facebook lapā, gan Skolēns LV Facebook lapā.
Saite uz Facebook pasākumu https://fb.me/e/ArEciAy5

Lieldieniņa braukšus brauca asnus veda vezumā!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!

Par Vecpiebalgas vidusskolas salidojumu

Read more

Ap un par Lieldienām

Read more

Tiešsaistes lekcija “Iepazīsti Saeimu”

30.martā, piedaloties lekcijā “Iepazīsti Saeimu”, vidusskolēniem bija lieliska iespēja iepazīt Saeimu un tās darbu tuvāk. Lekciju Zoom platformā vadīja Saeimas sabiedrisko attiecību pārstāve.
Lekcijā skolēni nostiprināja zināšanas par Latvijas Republikas Saeimu: Latvijā parlamentu sauc par Saeimu (kopš 1922.gada). Saeimas darbu regulē pamatlikums- Latvijas Republikas Satversme, kā arī Saeimas kārtības rullis. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem — deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi. Saeima ir likumdevējs.
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti – Saeimas priekšsēdētājs ( Ināra Mūrniece) , divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.
Saeimas galvenie uzdevumi ir: likumu pieņemšana, valdības darba uzraudzīšana, budžeta apstiprināšana, starptautisko sadarbību veidošana, augstāko amatpersonu apstiprināšana.
Mūs iepazīstināja ar Saeimas darbu grafiku:
Pirmdienās- norisinās Prezidija sēdes;
Otrdienās, trešdienās- notiek komisiju sēdes;
Ceturtdienās- norisinās Saeimas sēdes (šobrīd lielākā daļa deputātu darbu veic attālināti);
Piektdienās- deputāti tiekas ar vēlētājiem, apmeklē konferences, piedalās lekcijās u.c.
Jāpiebilst, ka deputātiem nav brīvdienu, darba pienākumi tiek veikti 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā.
Deputātu atalgojums ir 2963 € (pirms nodokļu nomaksas).
Lekcijas laikā bija iespēja uzzināt, kā jaunieši var iesaistīties Saeimas darbā: piedalīties vēlēšanās (no 18 gadu vecuma), kandidēt vēlēšanās (no 21 gada vecuma), apmeklēt tikšanos ar deputātiem, sociālajos tīklos sekot līdzi Saeimas darbam, piedalīties Saeimas vadītajos pasākumos (Jauniešu Saeima, Ēnu diena, Atvērto durvju diena u.c.).
Lekcijas noslēgumā bija iespēja iejusties deputātu lomā, balsojot par likumprojektu, konkrētu jautājumu (Par, Pret, Atturas) un par to kopīgi diskutēt. Tas deva iespēju saprast, ka uz jautājumu var skatīties no dažādām prizmām un ir grūti pieņemt vienu atbildi kā pareizo.
Pēc šīs lekcijas uz deputātu darbu vidusskolēni noteikti raudzīsies citādi, vairāk to izvērtēs. Skolēni un skolotājas ir pateicīgi par šo patieso, iedvesmojošo un informācijas bagāto lekciju!

1.aprīlis – joku diena!

Aprīļa joku diena ir pazīstama visās pasaules pilsētās un tiek svinēta 1. aprīlī katru gadu. Joku diena nav nacionālie svētki, bet visi to atzīmē mēģinot viens otru izjokojot vai apmuļķojot. Visa diena tiek pavadīta labā garastāvoklī, jokojoties ģimenes lokā, ar draugiem, radiem, skolotājiem. Arī attālinātā mācību procesā Vecpiebalgas vidusskolas  skolēni un skolotāji radīja iespēju šodien pajokot.

 

 

Mums izdodas un izdosies!

Martā biedējām prom Covid19 vīrusu. Kā? Izliekot biedēkļus! Tā taču dara, kad biedē putnus prom no ogulājiem! Kāpēc neizmēģināt to pašu ar šo nejauko vīrusu? Klau, varbūt pret šo vīrusu iedarbīgāki ir tieši biedēkļi?! Vārdus covidbiedēkļiem izdomāt varēja ikviens garāmgājējs. Tie bija tik precīzi: mums tagad ir sava Astra, Zeneka, Faizers un Džonsons! Paldies audzītēm, Haralda māmiņai, Renāra un Beātes māmiņai par izdomu un idejas realizēšanu.
Tik dažādus, tik interesantus, tik noderīgus, tik aizraujošus darbus paspējuši paveikt bērni kopā ar audzītēm! Ir sējuši un stādījuši, tad laistījuši un rūpējušies! Ir vijuši, līmējuši un gatavojuši spiedogus, lasījuši grāmatas! Ziniet, kā izaug pasaulslaveni pavāri? No smilšu raušu cepējiem! Jā, nudien! Bet autorallisti? Protams, ka no koka autobusu stūrētājiem, tāpat kā brīnumdakteri, superdārznieki un sirdscilvēki…

Direktores sveiciens

Read more