1.klases skolēni vēroja putnus dabā. Lasīja par tiem stāstus un tautasdziesmas. Dizaina un tehnoloğiju stundās veidoja putnus no dažādiem materiāliem. Mēs daudz uzzinājām un mums izdevās brīnišķīgi darbi!
Sk.Anda Balode
Šodien, 23.aprīlī, angļu valodas stundās 3.un 4.klasē svinam pasaules grāmatu dienu. Šodien pievēršam uzmanību grāmatām, kā mūžīgajai zināšanu krātuvei, un cenšamies atšifrēt, ko tad varam iemācīties no klasiskajām pasakām. Šodienas izaicinājums katram skolēnam nebija no vieglajiem: pirmkārt, patstāvīgi lasīt veselu pasaku angļu valodā, un otrkārt, noteikt, kādas rakstura īpašības un atziņas varam mācīties no stāsta galvenajiem varoņiem.
Katrs šodien iemācījās ko citu: kā vienmēr priecāties un būt pārliecinātam par savu izskatu (no Neglītā pīlēna), kā būt drosmīgam un daudzpusīgam, lai tiktu galā ar dažādiem izaicinājumiem (no Skubija Dū), kā būt radošam, sirsnīgam un izdomāt pašiem savas spēles (no Vinnija Pūka), kā meli un nejauka rīcība vienmēr beidzas slikti jeb „dots devējam atdodas” (no Aladina), kā paļauties uz saviem spēkiem un meklēt drosmi sevī (no Garās pupas), cik svarīgi ir būt laipnam, jaukam un labsirdīgam un daudz, daudz ko citu…
Kopā izlasījām 32 dažādas grāmatas. No pasakām katrs sev atradām vienu noderīgu un unikālu atziņu. Visbeidzot, kopīgi atradām daudz jo daudz rakstura īpašības, kuras mums patīk galvenajos varoņos, un kuras mēs vēlamies redzēt arī sevī. Apskati arī Tu mūsu rakstura īpašību vārdu mākoni un skaistās ilustrācijas! Diena vēl nav galā – izlasi savu bērnības mīļāko grāmatu šovakar arī Tu! 🙂
Sk. Maira
Pavasaris patiešām rosina darboties ikvienu: putni vij ligzdas, kurmji rok jaunas alas, augi dzen asnus un plaukst, bet bērni bērnudārzā dara vissvarīgāko darbu- aug! Bērni aug un apgūst lietas, kas viņiem palīdz iepazīt pasauli, tās kārtību un noteikumus. Ja no mazotnes visi kopā mācīsim, ka atkritumiem ir sava vieta, aicināsim piedalīties talkās un darīsim to paši, ja no mazotnes ierādīsim, kā un kur sēt un stādīt,kā pasargāt koku no slimībām, kā palīdzēt draugam, kā pārvarēt grūtības un tomēr izdarīt, kā atpūsties un priecāties, tad izaugs mums varena jaunā paaudze.
8.aprīlī zoom platformā 5. un 6. un 10.kl. skolēni piedalījās ,,Skolas soma “organizētajā nodarbībā no K. Barona muzeja ,, Mūsu Tēvzemes aprakstīšana”. Video ierakstā iepazinās ar K. Barona muzeju, uzzināja par latviešu folklorista, rakstnieka un publicista dzīvi.
1859.gadā Tērbatas, tagadējās Tartu universitātes, matemātikas un fizikas fakultātes students Krišjānis Barons nolēma kājām mērot ceļu no Tartu līdz savām mājām Dundagā, viens no viņa mērķiem bija pamatīgāk iepazīt savu tēvzemi. Tas atspoguļots viņa grāmatā “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”. Viņš kļuva par pirmās ģeogrāfijas grāmatas autoru, kas atstājis nozīmīgu informāciju par Latvijas teritoriju 19. gadsimta vidū.
Nodarbības laikā mēs darbojāmies grupās, veicām vairākus uzdevumus. Piemēram, pēc dotās fotogrāfijas jāatpazīst K. Barona acis; pēc dotajiem attēliem jāatmin pilsētas; jālasa vecajā drukā, jāaprēķina veiktais maršruts jūdzēs.
Barons savu ceļojumu veica 5 nedēļās, ar kājām veicot ~ 840km. Vairākas dienas viņš atpūtās un iepazina Vecpiebalgu, īpaši priecājās par bagāto valodu. Maršruts:
Atsauksmes:
Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!
30.martā, piedaloties lekcijā “Iepazīsti Saeimu”, vidusskolēniem bija lieliska iespēja iepazīt Saeimu un tās darbu tuvāk. Lekciju Zoom platformā vadīja Saeimas sabiedrisko attiecību pārstāve.
Lekcijā skolēni nostiprināja zināšanas par Latvijas Republikas Saeimu: Latvijā parlamentu sauc par Saeimu (kopš 1922.gada). Saeimas darbu regulē pamatlikums- Latvijas Republikas Satversme, kā arī Saeimas kārtības rullis. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem — deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi. Saeima ir likumdevējs.
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti – Saeimas priekšsēdētājs ( Ināra Mūrniece) , divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.
Saeimas galvenie uzdevumi ir: likumu pieņemšana, valdības darba uzraudzīšana, budžeta apstiprināšana, starptautisko sadarbību veidošana, augstāko amatpersonu apstiprināšana.
Mūs iepazīstināja ar Saeimas darbu grafiku:
Pirmdienās- norisinās Prezidija sēdes;
Otrdienās, trešdienās- notiek komisiju sēdes;
Ceturtdienās- norisinās Saeimas sēdes (šobrīd lielākā daļa deputātu darbu veic attālināti);
Piektdienās- deputāti tiekas ar vēlētājiem, apmeklē konferences, piedalās lekcijās u.c.
Jāpiebilst, ka deputātiem nav brīvdienu, darba pienākumi tiek veikti 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā.
Deputātu atalgojums ir 2963 € (pirms nodokļu nomaksas).
Lekcijas laikā bija iespēja uzzināt, kā jaunieši var iesaistīties Saeimas darbā: piedalīties vēlēšanās (no 18 gadu vecuma), kandidēt vēlēšanās (no 21 gada vecuma), apmeklēt tikšanos ar deputātiem, sociālajos tīklos sekot līdzi Saeimas darbam, piedalīties Saeimas vadītajos pasākumos (Jauniešu Saeima, Ēnu diena, Atvērto durvju diena u.c.).
Lekcijas noslēgumā bija iespēja iejusties deputātu lomā, balsojot par likumprojektu, konkrētu jautājumu (Par, Pret, Atturas) un par to kopīgi diskutēt. Tas deva iespēju saprast, ka uz jautājumu var skatīties no dažādām prizmām un ir grūti pieņemt vienu atbildi kā pareizo.
Pēc šīs lekcijas uz deputātu darbu vidusskolēni noteikti raudzīsies citādi, vairāk to izvērtēs. Skolēni un skolotājas ir pateicīgi par šo patieso, iedvesmojošo un informācijas bagāto lekciju!
Aprīļa joku diena ir pazīstama visās pasaules pilsētās un tiek svinēta 1. aprīlī katru gadu. Joku diena nav nacionālie svētki, bet visi to atzīmē mēģinot viens otru izjokojot vai apmuļķojot. Visa diena tiek pavadīta labā garastāvoklī, jokojoties ģimenes lokā, ar draugiem, radiem, skolotājiem. Arī attālinātā mācību procesā Vecpiebalgas vidusskolas skolēni un skolotāji radīja iespēju šodien pajokot.
