Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.
Nemanot pienākusi pirmā advente – klusā Ziemassvētku gaidīšanas laika sākums ar mieru, klusumu un pārdomām, kad iededzam pirmo sveci vainagā, kad mēģinām piebremzēt ikdienas steigu, kad domās pārcilājam sev svarīgākos darbus un notikumus.
Cerību un gaidīšanas laiks. Visapkārt dabā iestājies ziemas perioda miers. Meži, pļavas un lauki gaida sniega segu, kas apkārtējo pasauli mums ieskaus spoži baltā krāsā, kas īsās un tumšās dienas padarītu nedaudz gaišākās nokrāsās. Gaismu un sauli mums visiem gribas redzēt vairāk. Mums visiem šis ir pārdomu, gaidīšanas un cerību laiks. Maziem un lieliem, neatkarīgi no vecuma, Ziemassvētki ir un paliek arī gaidīšanas svētki, kas iesākas ar pirmo Adventa svētdienu. Šajā klusajā laikā mēs pārdomājam aizvadāmā gada veiksmes un neveiksmes, priecīgos brīžus, skumjos, tikšanās reizes un gada sākumā ieplānotos darbus, kurus ir vai nav izdevies īstenot. Ir labi, ja pozitīvās lietas ir vairāk. Tad ir gandarījuma sajūta par ieguldīto darbu un spēks cerību piepildījumam nākošajā gadā īstenot to, kas palicis nepaveikts šajā. Dzīvojot, kopā strādājot, pārdzīvojot dažādos dzīves brīžus, esam pie jauna darba perioda sākuma, kad gribas savus sapņus un mērķus realizēt, lai mēs ietu attīstības virzienā.
Neskatoties uz to, ka vakaros agri paliek tumšs, šie svētki tik un tā paliek paši gaišākie, jo Ziemassvētku gaidīšanas laikā viss kļūst pasakaini skaists –izrotātas eglītes, dekorācijas logos, gaišas uguntiņas, piparkūku smarža -, liek aizmirst ikdienas rūpes un iegrimt svētku atmosfērā.
Arī mēs, Vecpiebalgas vidusskolas saime, esam sākuši gatavoties Ziemassvētkiem.
Priecīgu un gaišu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!