Acis darba izbijās, rokas darba nebijās!

Ikviens darbs ir svarīgs un nozīmīgs, īpaši jau tad, ja to var darīt kopā ar draugiem, piemēram, sagrābt nopļauto zāli, aplaistīt lecektīs augus, pētīt kukaiņus, saplūkt tējas zāles, uzpīt vainagus un pat fanot par Latvijas hokeja komandu. “Pūces skolas” bērni, kā jau lielākie mūsu bērnudārzā, dara pavisam nopietnas lietas, piemēram, klausās lekciju Zoom platformā par skudrām un to dzīvi, kuru vadīja Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes projekta “Skudru pētnieks” pedagogi. Savukārt, ar lielu prieku un aizrautību kopā ar skolotāju Vivitu bērni mērīja, svēra un prātoja. Darbīgs pavasaris! Pat lietus mākoņi to nespēja sabojāt!

Prieks ir dzīves enerģija.

Bērni prot priecāties par visu un tas ir brīnišķīgi, tāpēc arī enerģijas bērniem nekad nepietrūkst!
Olimpiskajā mēnesī katrs darīja, cik varēja: pildīja olimpiskā kalendāra uzdevumus kopā ar citiem grupiņās, kopā ar skolotāju Līgu un arī mājās, bet 21.maija rītā kopā ar visu Latviju, izvingrojot rīta vingrošanas kompleksu, saņemot diplomus, uzlīmes un medaļas.
Lai bērni augtu laimīgi, viņi ir jāapmīļo, tāpat ir arī ar augiem, kurus bērni ar rūpību un mīlestību sēja lecektīs un nu turpina kopt.
Bērnudārza laukumā uzradusies īpaša mājiņa kukaiņiem! Paldies Augusta tētim un opītim! Nu tik ir ko pētīt un priecāties!
Vai zinājāt, ka vārds LEGO tulkojumā nozīmē “spēlēties labi”? Tā jau arī patiešām ir, jo darbojoties ar lego ir jāprāto un jāfantazē, tas rada prieku un gandarījumu.Pirmo reizi mūsu “Mazputniņā” notika Lego svētki: ar apbrīnojamu izstādi, ar jaunu lego komplektu pirmatklāšanas prieku, ar satikšanos Zoom, kurā uzklausīt sākumskolēnus- legomānus Madaru, Jāni B., Paulu, Patriku un Jēkabu, Reinu, Elzu E. un Gati. Svētki izdevās interesanti un prieka pilni!

Šķiet, ka bērnudārzā esam radījuši jaunu ticējumu: “Tas, kuram no rīta bijusi rīta rosme, tam visu dienu būs kārtīga DARBA rosme!” Ticējums pārbaudīts darbībā: izvingrojies, izkusties, izskrienies un enerģijas pietiks visai dienai! Jā, bet kur var satikt vērīgus dabas pētniekus un putnu balsu klausītājus? Kur sastapsiet čaklus stādiņu audzētājus un veiklus sportotājus?  Kur top krāsām bagāti un radoši darbiņi? Jā, “Mazputniņā”!

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās

Pavasaris patiešām rosina darboties ikvienu: putni vij ligzdas, kurmji rok jaunas alas, augi dzen asnus un plaukst, bet bērni bērnudārzā dara vissvarīgāko darbu- aug! Bērni aug un apgūst lietas, kas viņiem palīdz iepazīt pasauli, tās kārtību un noteikumus. Ja no mazotnes visi kopā mācīsim, ka atkritumiem ir sava vieta, aicināsim piedalīties talkās un darīsim to paši, ja no mazotnes ierādīsim, kā un kur sēt un stādīt,kā pasargāt koku no slimībām, kā palīdzēt draugam, kā pārvarēt grūtības un tomēr izdarīt, kā atpūsties un priecāties, tad izaugs mums varena jaunā paaudze.

Lieldieniņa braukšus brauca asnus veda vezumā!

Lieldienas šogad vēsas un vējainas, bet tas gan nemazināja svētku prieku! No rīta bija jāpaveic svarīgs uzdevumu: jāizdekorē ar zālītēm, ziediņiem, lapiņām, stiebriņiem Lieldienu ola, lai varētu likt to vārīt  lielajā katlā sīpolu mizu novārījumā, piesienot klāt savu vārdiņu! Pie katla saimniekoja Vistiņa un Gailītis, ar kuriem kopā tad bērni izvingrināja balsis, pūšot stabulītes, un arī kājas un rokas, ejot rotaļā “Kur tu teci, gailīti manu”. Olu izstādi bērni priecājoties un apbrīnojot, apskatīja, braucot jautrā un draudzīgā “vilcieniņā”. Uzdevumi, lai tiktu pie izvārītajām Lieldienu olām bija dažnedažādi: iet pa pēdiņām zaķim, lācim un stirnai, skaitīt grozus, iet līku loču pa zaķa taku, ripināt olas, meklēt Lieldienu pārsteigumu un zīmēt. Cik raibas, dažādas, nepārspējami skaistas un gardas bija olas, kuras pašu rokām gatavotas!

Mums izdodas un izdosies!

Martā biedējām prom Covid19 vīrusu. Kā? Izliekot biedēkļus! Tā taču dara, kad biedē putnus prom no ogulājiem! Kāpēc neizmēģināt to pašu ar šo nejauko vīrusu? Klau, varbūt pret šo vīrusu iedarbīgāki ir tieši biedēkļi?! Vārdus covidbiedēkļiem izdomāt varēja ikviens garāmgājējs. Tie bija tik precīzi: mums tagad ir sava Astra, Zeneka, Faizers un Džonsons! Paldies audzītēm, Haralda māmiņai, Renāra un Beātes māmiņai par izdomu un idejas realizēšanu.
Tik dažādus, tik interesantus, tik noderīgus, tik aizraujošus darbus paspējuši paveikt bērni kopā ar audzītēm! Ir sējuši un stādījuši, tad laistījuši un rūpējušies! Ir vijuši, līmējuši un gatavojuši spiedogus, lasījuši grāmatas! Ziniet, kā izaug pasaulslaveni pavāri? No smilšu raušu cepējiem! Jā, nudien! Bet autorallisti? Protams, ka no koka autobusu stūrētājiem, tāpat kā brīnumdakteri, superdārznieki un sirdscilvēki…

“Covidbiedēkļi”

Ko mēs, bērni, darīsim…

Vai esi gatavs skolai?

Šāds jautājums noteikti nodarbina “Pūces skolas” grupiņas bērnu vecākus, kā arī īpaši satraucošs šogad ir pedagogiem, kuri strādā ar bērniem, jo kopš Rudens brīvlaika pirmsskolu piesardzības dēļ apmeklē tikai daļa bērnu. Tiešsaistes sapulcei pieslēdzās 76% bērnu vecāku. Tajā galvenais akcents bija sarunas par topošo skolēnu apgūstamajām prasmēm, par kuram runāja pirmsskolas skolotājas Zaiga un Inese. Sagatavotība skolai nebūt nenozīmē vien prasmi skaitīt vai zināt burtus, bet arī sociālās prasmes, arī psiholoģisko sagatavotību. Par to visu pamatīgi un sīki pastāstīja skolotāja Anita Jurgena, kura gatavojās 1.septembrī Vecpiebalgas vidusskolā sagaidīt savus pirmklasniekus. Skolotāja Anita pastāstīja arī par skolēnu dienas kārtību, par skolas interešu izglītības piedāvājumu, par iespējām izmantot skolēnu autobusu un citām vecākus interesējošām, ar skolu saistītam lietām. Skolotāja Anita uzsvēra, ka pirmsskola ir ļoti svarīgs posms. Pirmsskolas skolotājas pastāstīja, ko paredz pirmsskolas programma, kam jāpievērš uzmanība, vienojās, ka arī tad, ja bērns Covid19 radīto ierobežojumu dēļ pirmsskolu neapmeklē, jāturpina apgūt pirmsskolā paredzētais, jāuztur saikne ar pedagogiem, lai abas puses būtu zinošas, kas jau paveikts, pie kā vēl jāpiestrādā. Līdzko apstākļi to ļaus, topošie pirmklasnieki kopā ar vecākiem tiks aicināti uz Atvērto durvju dienu skolā.

Ko, bērniņi, darīsiet, pulciņā sasēduši?

Kad satiekas darbīgi bērni un radošas audzinātājas, ko tik visu nevar sadarīt! Tā šajā nedēļā dzenīšiem viss bija par un ar bitēm. Noslēgumā tapa medus rauši, kuru smarža izplatījās pa visu bērnudārzu, sakārdinot ikvienu. Pūcītes skaitīja, mērīja un zīmēja laiku. Oho! Tas nebija viegli! Vēl pūcītēm šonedēļ pirmā pieredze, mācoties tiešsaistē: bērni klausījās VUGD inspektores S.Vējiņas stāstījumu par to, kad, kāpēc un kā jāzvana uz ārkārtējo notikumu zvanu centru “112”. Jaunākie bērnudārznieki vingroja un slēpoja kopā ar sporta skolotāju Līgu, pa logu skatījās uz interesanto tvaika salūtu, lasīja grāmatas, būvēja mājas, protams, zīmēja, krāsoja, dziedāja, dancoja, draudzējās. To visu var arī pa vienam, bet pulciņa taču jaukāk!